Džordžone (~1477.-1510.g.)
Giorgione.
Īstajā vārdā - Džordžo da Kastelfranko (Giorgio dea Castelfranco).
Itāļu gleznotājs, dižrenesanses aizsācējs Venēcijā.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 1477.gadu.
Mācījies pie Džovanni Bellīni.
Pirmais Venēcijas mākslinieks, kas sava laika natūrfilozofijas un neoplatonisma ietekmē pievērsās galvenokāret laicīgajai stājgleznošanai (mitoloģiskajām un literārajām kompozīcijām, portretiem}, kaila ķermeņa atveidojumam, sekmēja jauna glezniecības žanra - ainavas veidošanos. Gleznās ar gaismēnām un smalkām krāsu niansēm panāca darba tonālo vienotību, gaisa vides iespaidu. Sākumposmā līdZ 1505.gadam Leonardo da Vinči mākslas ietekmē tiecies pēc tēlu apgarotības, apcerīgas noskaņas ("Kastelfranko madonna," "Gani pielūdz Kristu," "Judīte").
Brieduma posma darbiem (1506.-1510.g.) raksturīga idejiskās un sižetiskās ieceres asociativitāte, emocionālā izsmalcinātība ("Vētra," "Trīs filozofi"), lirisms ("Jaunekļa portrets," "Sievietes portrets," t.s. "Laura").
Pēdējās gleznās ("Dusošā Venēra," "Lauku koncerts") pilnībā izpaudusies mākslinieka daiļrades pamattēma - cilvēka un dabas harmoniskā vienība.
