Džalaleddins Rumī (1207.-1273.g.)
Ievērojams sūfisma pārstāvis.
Radniecība. Tēvs – Baha ad Dins Valads, bija slavens zinātnieks.
Persiešu dzejnieks, filozofs, sūfiju mistiķis, virpuļojošo dervišu kustības aizsācējs. Visslavenākais Viduslaiku islāma darbonis.
Dzimis Horasanā (Balhas provincē). Ģimene devās uz Anatoliju, kad Rumi vēl bija zēns. Izauga Rumā (tā seldžuki sauca Anatoliju). Anatolijā bija turku-seldžuku aizbildniecībā, un nodibināja Mavlavi sūfiju ordeni, kas Rietumos vairāk pazīstams kā „Virpuļojošo dervišu ordenis.” Šādu virpuļojošo deju bungu un flautu pavadībā Rumi izdomāja pēc tam, kad ap 1246.gadu iepazinās ar daudz vecāku sūfiju Šamsu ad Dinu al Tabrizi, kura mācība bija visai grūti izprotama. Rumi uzskatīja, ka šai dejā cilvēks var izmainīt savu mirstīgo būtību un saplūst ar dievišķo. Pati deja sastāv no virknes epizožu, katrā no tām atspoguļots kāds garīgo meklējumu aspekts.
Persijas, Turcijas un Sīrijas iedzīvotāji augstu vērtē Rumi kā dzejnieku. Poēmā „Mesnavi un manavi” viņš izklāstījis pilnībā sūfisma pamatus dzejas pantos un stāstiņos.
Tomēr viņa sūfisma teorija un prakse izsauca nepatiku stingrās islāma līnijas piekritējos. Tie neatzina ne tikai mūziku un dziedāšanu, bet arī versiju, ka cilvēks spēj pieslēgties dievišķajam. Tomēr interesanti, ka Turcijā Mavlavi ordenis tā arī netika aizleigts, kamēr 1925.gadā to aizliedza Kemala Ataturka laicīgā valdība.
Pats Rumi rakstīja: „es neesmu ne kristietis, ne jūds, ne pagāns, ne musulmanis.”
Nomira Anatolijā 1273.gadā.
Saites:
Sūfisms.
