Dņepras forsēšana (1943.g.)
1943.gada septembra beigās krievpadomju armija veica Dņepras forsēšanu un sagrāba vairākus desmitus placdarmu Dņepras labajā krastā - "Bēgšana uz Dņepru."
Militārā un politiskā situācija pirms operācijas. Hitlers bija pavēlējis noturēt fronti pa Dņepru lai ko tas nemaksātu, pa upi gāja tā saucamais "Austreņu valnis." Vācieši sāka to celt 1943.gada augustā. Lai vājinātu vācu aizsardzību, krievpadomju komandieri nolēma veikt visai plašu gaisa desanta operāciju. Tik lielas gaisa desanta operācijas bija retums. Paši vācieši no tādām atteicās pēc desanta izsēdināšanas Krētā 1941.gadā dēļ lielajiem zaudejumiem desantnieku vidū. Arī krieviem bija zināma pieredze - 1942.gada pavasarī pie Vjazmas. Toreiz spraustos uzdevumus neizdevās izpildīt, krievu desantnieki nonāca ielenkumā, kur ilgi cīnījās, piesaistot veselas 7 vērmahta divīzijas.
Operācijas gaita. Krievu uzbrukums norisa sekmīgi, taču ne viegli. 1943.gada septembra beigās krievpadomju armija veica Dņepras forsēšanu un sagrāba vairākus desmitus placdarmu Dņepras labajā krastā. Tomēr nepietika ar placdarmu sagrābšanu, vajadzēja tos arī nosargāt.
1943.gada septembrī desantniekiem tika stādīts uzdevums traucēt vācu papildspēku pienākšanu pie padomju ieņemtajie m Dņepras placdarmiem. Tomēr sliktās organizācijas dēļ cerētais neizdevās. Lidotāji slikti pārzināja rajonu, tādēļ pirmais desanta vilnis tika nomests uz padomju pozīcijām Dņepras placdarmos. Otrais desantnieku vilnis tika izkaisīts pa ļoti lielu teritoriju. 5000 desantniekiem nebija smagā bruņojuma, tādēļ vācu mehanizētās kara vienības visai ātri apspieda izkliedēto desanta grupu pretestību. Daļa no desantniekiem spēja pievienoties partizāņiem.
Operācijas rezultāti. Lai gan daļēji izdevās novērst vāciešu uzmanību no Dņepras placdarmiem, tomēr, izskatot Dņepras operācijas rezultātus, padomju Virspavēlnieka štābā nolēma atteikties no tālākas masīvas desanta izmantošanas. Zaudējumi izrādījās nesalīdzināmi ar ieguvumiem.
