Čuguns
- Detaļas
- 2913 skatījumi
XV gs.radās čuguna liešanas tehnoloģija.
XIX gs. Urālu Kasļu pilsētiņā vietējie meistari jau spēja no čuguna izliet ārkārtīgi smalkas lietas.
Pirmo čuguna liešanas rūpnīcu Kasļos uzcēla Jēkabs Korobkovs 1747.gadā. 1752.gadā to pārpirka liels uzņēmējs Ņikita Demidovs.
Cita rūpnīca – Kusinskas čuguna rūpnīca, parādījās 1778.gadā straujās Ai upes krastā. Tolaik visas kravas gāja pa Ai upi, tālāk pa Ufu, Beloju, Kamu un Volgu uz Ņižņijnovgorodu, Maskavu un Pēterpili.
Abas šīs rūpnīcas specializējās čuguna liešanā un joslainā (?) dzelzs ražošanā.
Smalki izstrādājumi.
Čuguna ķēdīte. Tā bijusi tik smalka, ka likusies no zīda. P.Karpinskis, Kištimas rūpnīcu pārvaldnieks, ar tādu devies uz rūpnieku sanāksmi Pēterpilī. Tā bijusi sapīta no ārkārtīgi smalkām čuguna dzīparām. Nekur nebija lodējumu, kas kaitētu izstrādājuma lokanībai.
Čuguna paviljons 1900.gada Vispasaules Parīzes izstādei. Tas tika pagatavots pēc arhitekta E.Baumgartena projekta. Iesākumā to izgrieza no koka, pēc tam izlēja no čuguna. 5 m augstā konstrukcija sastāvēja no 10 000 detaļām un mākslinieciskie motīvi bija ņemti no ļoti dažādām tautām – gan ķīniešu spārnotie pūķi, gan pasaku putns Hamajuns, gan slāvu ornamenti.
Krievijas paviljons esot bijis interesants: čuguna trauks, kas nesaplīsa ar spēku mests pret grīdu, čuguna lineāls, kas lokanības ziņā nepiekāpās tērauda priekšā u.d.c.
Lielu interesi izraisīja arī kabineta lietas – svečturi, vāzes, šķīvji, lādītes, rakstāmpiederumi, skulptūriņas (Mefistofelis, Judīte, Dons Kihots u.c.).
Tā paviljons saņēma zelta medaļu un izstādes galveni balvu – Gran prix.
Patlaban paviljons tiek izstādīts Jekatirenburgas gleznu galerijā.
Čuguna kapela kritušajiem pie Pļevnas. Atrodas Maskavā Jaunajā laukumā. Līdzīga lielam tumšam zvanam.
Pirmais metro tilts pāri Maskavas upei. Un elementi daudziem citiem tiltiem.
Ermitāžas eksponāti. Viens ir josta, kas liekas pīta no zirga astriem un rokassprādze. Ap 1830.gadu un abi divi ir ārkārtīgi smalki pīti.
Apkārt klīst nostāsts, ka lielais formētājs Močaļins dabiskā lielumā esot atlējis odu!
Saites.
Metalurģija.
