Citrusi, citrusu ģints
Citrus.
Rūtu dzimtas ģints.
Tropiskajā DA Āzijā un Zunda salās. 16 sugas. Pie citrusiem reizēm pieskaita arī 2 citas ģintis: kinkānus (Fortunella, 6 sugas) un trejlapu citronu (Poncirus trifoliata), ko lieto selekcijā un par potcelmiem, lai iegūtu ziemcietīgākas citrusu formas.
Mūžzaļi vai ziemzaļi, līdz 10 m augsti koki un krūmi ar ērkšķainiem dzinumiem. Lapas spīdīgas, veselas. Ziedi balti vai sārti, smaržīgi. Auglis - cirkņos dalīta oga. Citrusus kultivē visās subtropu un tropu piejūras zemēs.
Vēsture. Vieni no senākajiem tropu, arī subtropu augļu kokiem. Kultivē aromātisko, vitamīniem C, A, B, P bagāto augļu dēļ, ko lieto svaigus vai pārstrādā marmelādēs, cukātos, bezalkoholiskos dzērienos, liķieros. No ziediem, lapām, zariem, augļu mizām iegūst ēteriskās eļļas, esences, pektīnvielas, citronskābi.
Pasaulē gadā ražo 30-40 miljonus tonnu citrusaugļu. Latvijā citrusu augļus ieved, retumis audzē kā telpaugus un iegūst arī augļus.
Ilgstošā selekcijā izaudzēts daudz starpsugu hibrīdu un šķirņu. Pēc ziemcietības citrusi sakārtojami šādi: mandarīns, pomerance, bergamote (Citrus aurantium ssp. aurantium un ssp. bergamia), apelsīns, greipfrūts, pampelmūze (Citrus grandis), citrons, cedrāts (Citrus medica) un laimi (Citrus aurantifolia, Citrus limetta).
Saites.
Rūtu ģints.
