Cirkulis
Circulus - "aploce" (latīņu val.).
Matemātikā - abstrakts instruments, ar ko var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss. Ar cirkuli var izpildīt arī jebkuru Eiklīda kostrukciju (Mora-Maskeroni teorēma).
Rasēšanas cirkulis - instruments riņķa līnijas loku zīmēšanai, taisnes nogriežņu garumu salīdzināšanai un atlikšanai. Cirkulis lietots jau senajā Divupē. Metāla cirkuļi no I gs. atrasti izrakumos Pompejās, kā arī gallu kapu uzkalniņos Francijā.
Dalīšanas cirkulis - zīmēšanas instruments, ar ko doto nogriezni var sadalīt vienādās daļās vai attiecīgas reizes samazināt. Dalīšanas cirkuli izgudroja itāļu zinātnieks Galileo Galilejs 1606.gadā. Dalīšanas cirkuli izmanto ģeodēzijā, topogrāfijā, arī ģeometrijā. Šā cirkuļa abās kājās ir garenveida izgriezumi. Savietojot kājas, izgriezumi sakrīt un pa tiem var bīdīt skrūvi, ko nostiprina vajadzīgajā punktā. Piemēram, ar skrūvi punktā O sadala kājas attiecībā 1:3 un atvēzto kāju smailes novieto dotā nogriežņa AB galapunktos. No nosacīto trijstūru līdzības (trijstūris AOB ~ trijstūris A1OB1) izriet, ka /A1B1/ = 1/3 /AB/ un, apgriežot otrādi, ar atpletumu A1B1 nogriezni AB var sadalīt 3 vienādās daļās.
Saites.
Ģeometrija un ģeometri.
Ģeodēzija un ģeodēzisti.
