Ciklotrons
Rezonanses cikliskais lādētu daļiņu paātrinātājs.
Ciklotrons paātrina smagās daļiņas - protonus, deitronus alfa daļiņas, vieglo atomu jonus. Ciklotronu izgudroja amerikāņu fiziķis E.O.Laurenss 1931.gadā. Pirmais ciklotrons PSRS tika uzbūvēts 1939.gadā I.Kurčatova vadībā.
Ciklotrona daļiņas paātrinās cilindriskā vakuuma kamerā, kas ievietota starp magnētiskiem poliem, Vakuuma kamerā atrodas elektrodi (duanti), kam pielikts augstfrekvences elektriskais spriegums. Ciklotrona magnētiskā lauka intensitāte un elektriskā lauka frekvence ir nemainīga. Izejot starp duantiem, daļiņa paātrinās, ja ir spēkā rezonanses nosacījums: elektriskā lauka frekvencei 2pīf jābūt vienādai ar daļiņas kustības ciklisko frekvenci omega=eH/mc (e - daļiņas lādiņš, m - daļiņas masa, c - gaismas ātrums, H - magnētiskā lauka intensitāte) vai tās daudzkārtni. Daļinas trajektorija ciklotronā ir spirāle. Maksimālā daļiņu enerģija, ko var sasniegt ciklotronā, ir mazāka par 25 MeV. Izveidojot ciklotronu ar sektorfokusēšanu (izohroniskie ciklotroni), var sasniegt 1000 MeV lielu enerģiju. Šāda veida ciklotrons ir, piemēram, relatīvistiskais ciklotrons Apvienotajā kodolpētniecības institūtā Dubnā (1000 MeV), Tenesijas pavalstī (900 MeV).
