Cietvielu elektronika
Elektronikas nozare, kas pēta elektronu procesus cietvielā un šo procesu izmantosanas iespējas.
Līdz XX gs. 50.gadiem cuetvielu elektronika pastāvēja kā diskrēto elementu elektronika (tās elementi - taisngrieži, fotoelementi, tranzistori), bet pēc tam sāka veidoties funkcionālā mikroelektronika, kur lokālam cietvielas tilpumam piemīt īpašības, kas ļauj veikt kādu noteiktu funkciju.
Nozares pirmsākums saistīts ar selēna fotovadītspējas atklāšanu (amerikāņu fiziķis V.Smits, 1873.g.), metāla-pusvadītāja kontaktam piemītošās taisngriešanas atklāšanu (vācu fiziķis K.F.Brauns, 1974.g.), vara (I) oksīda un selēna taisngriežu fotoelementu izveidošanu (1920.-1926.g.), kristāldetektoru izmantošanu augstfrekvences elektromagnētisko svārstību ģenerēšanā un pastiprināšanā (krievpadomju fiziķis O.Losevs, 1922.g.).
Ļoti strauja cietvielu elektronikas attīstība sākās pēc tranzistora izgudrošanas (amerikāņu fiziķi V.Šoklijs, Dž.Bardīns, V.Breteins 1948.g.). Sekoja planārās tehnoloģijas ieviešana cietvielu elektronikā (1959.g., ASV) un integrālās mikroelektronikas izveidošanās XX gs. 60.gadu sākumā.
Cietvielu elektronikas teorētiskais pamats ir cietvielu fizika. Sasniegumi ļoti tīru, ka arī ar vēlamajiem piejaukumiem leģētu kristālu audzēšanā un dažādās plāni kārtiņu iegūšanas metodes sniedz iespēju izgatavot modernās cietvielu elektronikas ierīces. Vienlaikus ar kristāliskajām vielām cietvielu elektronikā plaši lieto arī amorfos un stiklveida materiālus.
Plašākā un galvenā cietvielu elektronikas sastāvdaļa ir pusvadītāju elektronika. Bez tam nozare ietver arī dielektrisko elektroniku, optoelektroniku, magnetoelektroniku, akustoelektroniku, krioelektroniku.
Ar cietvielu elektroniku cieši saistīta kvantu elektronika un nelineārā optika. Cietvielu elektronikas sasniegumi (galvenokārt lielo integrālo mikroshēmu apgūšana 60.gadu beigās) veicinājuši strauju skaitļošanas tehnikas attīstību.
Latvijā. Te pētījumi tika izvērsti LPSR ZA Fizikāli enerģētiskajā institūtā, LVU Cietvielu fizikas zinātniskās pētniecības institūtā.
R/a "Alfa" apgūta daudzu cietvielu elektronikas ierīču ražošana gan diskrētā, gan arī integrālā izpildījumā.
Saites.
Cietvielu fizika.
Elektronika.
