Canders, Frīdrihs (1887.-1933.g.)
Baltvācu inženieris un izgudrotājs, krievu raķešbūves pionieris.
Dzīvesgājums. Dzimis 1887.gada 23.augustā Rīgā.
No 1908.gada pētīja reaktīvās kustības problēmas un starpplanētu lidojumu iespējas.
1914.gadā beidza Rīgas Politehnisko institūtu.
Pēc tam strādājis rūpnīcā "Provodņiks," 1915.gadā kopā ar to evakuējās uz Maskavu, kur no 1919.gada strādāja aviorūpnīcā "Motor."
Viens no Starpplanētu ceļojumu pētīšanas biedrības dibinātājiem. Tikās ar V.Ļeņinu, kas atbalstīja F.Candera centienus.
1921.-1924.gados izstrādāja oriģināla kosmiskā lidaparāta (raķetes-aeroplāna) projektu.
1930.-1933.gados izveidoja PSRS pirmos reaktīvos dzinējus OR-1 un OR-2, kas darbojās ar šķidro degvielu.
F.Candera vadībā izgatavota viena no pirmajām krievu raķetēm GIRD-X ar šķidrā kurināmā (šķidrs skābeklis + benzīns) dzinēju. Tā pacēlās gaisā 1933.gada 25.novembrī.
F.Canders bija viens no "Reaktīvās kustības pētīšanas grupas" organizatoriem un vadītājiem. Viņš izvirzīja ideju par raķešdzinēja degvielu izmantot raķetes korpusu, kas kļuvis nevajadzīgs; ieteicis planējošu nolaišanos, spārnotu raķeti. "Saules buru," pirmo kosmisko siltumnīcu u.tml.
Veicis daudzus starpplanētu lidojumu trajektoriju aprēķinus, īpaši precīzus - lidojumam uz Marsu.
Miris 1933.gada 28.martā Kislovodskā.
Nospiedums civilizācijā.
F.Candera vārdā nosaukts krāteris uz Mēness.
Kopš 1970.gada PSRS ZA regulāri rīko piemiņas lasījumus - konferences.
Candera prēmija. Prēmija F.Candera piemiņai, ko LPSR ZA piešķīra Candera prēmiju kopš 1967.gada reizi 2 gados par darbiem fizikā un tehniskajās zinātnēs. Pŗēmiju saņēmuši E.Blūms un J.Mihailovs (1971.g.), G.Teters (1972.g.), J.Uržumcevs un R.Maksimovs (1976.g.), E.Lavendelis (1978.g.), A.Mālmeisters, V.Tamužs un G.Teters (1981.g.).
Rīgā, Pārdaugavā ir F.Candera vārdā nosaukta iela.
Saites.
Raķetes un raķešbūve.
