Čerņigova
- Detaļas
- Publicēts 07 Janvāris 2020
- 1310 skatījumi
Sena slāvu pilsēta, tagad Ukrainas apgabala administratīvais centrs.
Atrašanās vieta. Ukraina, Čerņigovas apgabals, Desnas labajā krastā.
Iedzīvotāji - 252 000 (1981.g., 69 000 - 1939.g., 90 000 - 1959.g.).
Vēsture. Čerņigova pirmo reizi rakstu avotos minēta 907.gadā.
XI-XIII gs. bija Čerņigovas kņazistes galvaspilsēta.
1239.gadā ieņēma, nopostīja un nodedzināja mongoļi-tatāri.
XIV gs. 2.pusē ietilpa Lietuvas dižkunigaitijā.
No 1503.gada ietilpa Maskavijā.
No 1654.gada ietilpa Krievijas impērijā.
No 1802.gada bija Čerņigovas guberņas centrs.
XIX gs. sākumam Čerņigovā raksturīgs klasicisms.
1918.gada 1.februarī Čerņigovā nodibināja padomju varu.
Atjaunota pēc II Pasaules kara - ģenerālplāni 1945., 1958. un 1966.gados.
1950.-1955.gados izveidots Čerņigovas centrs - arhitekti P.Bukļevskis, I.Jagodovskis.
1932.gada 15.oktobrī nodibināja Čerņigovas apgabalu un Čerņigova kļuva par apgabala pilsētu.
Aplūkojamie objekti.
Spaspreobražēņijas katedrāle. XI gs.
Borisa un Gļeba katedrāle. XII gs.
Pjatņicas baznīca. XII gs. beigas - XIII gs. sākums.
Troicas klostera ansamblis. XVII-XVIII gs.
Ļizoguba māja. XVII gs. 90.gadi.
Ļeņina piemineklis. 1967.g. Tēlnieki - A.Belostockis, O.Supruns; arhitekts - V.Ustinovs.
Memoriālais ansamblis "fašisma" upuriem. 1974.g. Arhitekts A.Karnabeds un tēlnieks G.Gutmanis.
"Sofijas muzeja" filiāle.
2 teātri.
Filharmonija.
2 muzeji.
Boldinogoras alas. Laikam pazemes klosteris pie Čerņigovas.
Saites.
Čerņigovas kņaziste (XI-XIII gs.).
Čerņigovas apgabals.
