Čanktonberijas aplis
Kokiem apaudzis vēlā bronzas laikmeta izskaņā ierīkots neliela izmēra cietoksnis netālu no Vašingtonas ciema, Anglijā.
Par apli veidojošo vaļņu funkcionālo nozīmi pētniekiem domas dalās. Gan pašā aplī, tā iekšpusē, gan apļa tuvumā un arī tālāk no tā izvietoti vēl vairāki citi, dažādos vēstures posmos tapuši kultūrvēsturiskās ainavas elementi – divi romiešu laika tempļi, uzkalniņkapi, grāvju-vaļņu konstrukcijas, senie ceļi, lopu dzirdināšanai speciāli ierīkoti dīķi un citas vietas. Apmēram 3 km uz dienvidiem no Čanktonberijas apļa atrodas Sisberijas aplis – lielākais Saseksā un otrs lielākais Lielbritānijā - aiz Jaunavu pils (Maiden Castle) Dorsetā, dzelzs laikmeta pilskalns.
Ļoti būtiska apļa sastāvdaļa ir koki, dižskābarži – zemes īpašnieka pirms vairāk nekā 200 gadiem stādīti, tie jau no attāluma iezīmē un citādi kailajā Čanktonberijas kalna korē majestātiski izceļ šo noslēpumaino vietu. 1760.gadā seno vaļņu robežās iedēstīja zemes īpašnieks Čārlzs Gorings.
Čanktonberijas apļa cietoksnis ir veidots izstiepta ovāla formā, izrokot grāvi un izrakto krītu uzmetot valnī. Senāk grāvis bijis dziļāks, taču laika gaitā aizmilzis. Apļa plakuma izmēri pa garenasīm – apmēram 160x120 m. Valnī ir divas ieejas; viena austrumos, otra – dienvidrietumos.
Arheoloģiski aplis pētīts XX gs. sākumā, tad 1977.gadā un 1988.–1991.gadā, abas pēdējās reizes pirms nolūzušo koku pārstādīšanas.
Sākotnēji, vadoties pēc tipoloģijas, arheologi Čanktonberijas apli datēja ar dzelzs laikmetu. 1977.gadā, aplī veicot izrakumus, uzgāja neolīta krama priekšmetus un nedaudz bronzas laikmeta keramikas lauskas, tādējādi vietas izmantošanas hronoloģiskās robežas atbīdot senākā pagātnē. Izpētot nocietinājumu zemes konstrukcijas, atklāja, ka tās būvētas divās fāzēs, senāko no kurām pēc keramikas lauskām datēja ar agro dzelzs laikmetu, bet jaunāko ar romiešu laikmetu. Neskatoties uz to, ka kopā tika izpētīts ap 10% no apļa iekšējās teritorijas, tajā neizdevās atrast nekādas liecības par pastāvīgu dzelzs laikmeta apdzīvotību. Tāpat neatrada zemes nocietinājumus pastiprinošu koka konstrukciju paliekas. Šos atradumus vai, pareizāk sakot, attiecīgo atradumu trūkumu skaidrojot, pētnieki izteica pieņēmumu, ka vietai bijusi vai nu reliģiska nozīme un apļa zemes konstrukcijas pildījušas ne tik daudz militāri-tehnisku, cik simbolisku robežu funkciju vai arī tā izmantota tikai kā pagaidu patvērums. Vēlākā romiešu tempļa izbūve apļa iekšienē netieši pierāda konstrukcijas sākotnējo reliģisko raksturu – romieši un romanizētie britu salu ķelti sava kulta vajadzībām bieži izmantoja vietējās svētvietas.
1988.–1991.g. izrakumu rezultātā apļa izbūves datējums tika pārskatīts – tagad to attiecina uz vēlo bronzas laikmetu.
Izpētot trīs aplim tuvākos kapu uzkalniņus neko nozīmīgu atrast neizdevās, taču uzkalniņā, kas atrodas nedaudz tālāk uz rietumiem no apļa atrada sievietes apbedījumu ar līdzi dotu Veseksas stila bronzas dunci, kā arī staba vietu, kurai apkārt bija "krami" (domājams, krama priekšmeti) un ugunsapbedījumu. Uzkalniņi, atbilstoši pētnieku secinājumiem, saistīti ar biķeru kultūras (2500.–1700.g.pmē.) cilvēkiem un hronoloģiski datēti ar agro bronzas laik
Izsenis Čanktonberijas aplim ir slikta, apsēstas vietas slava, jo šeit notikušas daudzas pārdabiskas parādības, kā arī NLO novērojumi.
Saites.
Akmens apļi.
Anomālās zonas.
