Čerņahovskis, Ivans (1906.-1945.g.)
Ukrainiski - Іван Данилович Черняховський.
Ukraiņu izcelsmes krievpadomju militārpersona II Pasaules kara laikā, armijas ģenerālis, poļu Krajovas armijas (Armia Krajowa) iznīcinātājs.
Radniecība. Tēvs - Daņila (Данилa Николаевич).
Māte - Marija (Мария Людвиговнa).
Dēls - Oļegs, meita - Neonīla (Неонила Черняховская).
Dzīvesgājums. Dzimis 1906.gada 29.jūnijā Kijevas guberņas Umaņas pagasta Oksaņinas () ciemā, bezzemnieka Daņilas ģimenē kā ceturtais no sešiem bērniem.
No 1924.gada Sarkanajā Armijā.
PSKP biedrs kopš 1928.gada.
1936.gadā beidzis Mehanizācijas un motorizācijas kara akadēmiju.
Mācījās kara akadēmijā. 1937.gadā mācību laikā kāds par viņu uzrakstīja anonīmu sūdzību, ka viņš slēpjot tēva sociālo izcelšanos. Viņu izglāba Ļeņina māsas Marijas Uļjanovas iejaukšanās.
Divos gados viņs veica spīdošu militāro karjeru - uzkalpojās no pulkveža līdz armijas ģenerālim.
II Pasaules karā. Tanku un strēlnieku divīzijas, tanku korpusa komandieris, 60.armijas pavēlnieks - Ziemeļrietumu, Voroņežas, Cenytālajā, 1.Ukrainas frontē.
Piedalījies cīņās Baltkrievijā un Austrumprūsijā.
Divas reizes - 1943. un 1944.gados saņēmis Padomju Savienības Varoņa goda nosaukumu.
Bija atbildīgs par poļu Krajovas armijas, kas bija poļu Londonas valdības likumīgā pārstāve, iznīcināšanu Vīlenas novadā 1944.gadā. Viņš organizēja armijas komandieru atbruņošanu un izsūtīšanu uz nometnēm Krievijā, iespējams, pat nogalināja kādus.
1944.gada pavasarī krievpadomju spēki gatavoja uzbrukumu Baltkrievijā un iepriekšējo Baltkrievijas fronti sadalīja divās: 2.Baltkrievijas frontē dienvidos ar G.Zaharovu (Г.Ф.Захаров) priekšgalā un 3.Baltkrievijas frontē ziemeļos ar I.Čerņahovski priekšgalā.
1944.gadā maršals Žukovs ar citiem Kara padomes locekļiem rekomendēja viņu kārtējai dienesta pakāpei: "Savās zināšanās un mākā pārvaldīt karaspēku 60.armijas komandieris ģenerālleitnants Čerņahovskis pilnīgi ir ģenerālpulkveža pakāpes cienīgs. Salīdzinot ar Moskaļenko, Grečko un Ribalko, Čerņahovskis atrodas daudz augstāk."
Nāve. Pirms uzbrukuma Karalaučiem (tobrīd Kēnigsberga) viņš 1945.gada 18.februārī personīgi izbrauca uz fronti, lai novērtētu stāvokli. Ceļu apšaudīja vācu artilērija. Nogalināts nejauši 38 gadu vecumā vācu apšaudes laikā netālu no Meļzakas pilsētiņas (šodien Peņenžna Polijā) ar artilērijas šāviņa šķembu, kas caursita auto korpusu, trāpīja viņa sirdī un ieurbās sēdekļa atzveltnē. Mira ceļā uz hospitāli. Tas notika 1945.gada 18.februārī uz vientuļa ceļa pilsētiņas nomalē.
Viņš būtu bijis jaunākais PSRS maršals vēsturē, taču tika nogalināts 5 dienas pirms pakāpes piešķiršanas.
Avoti.
Britu vēsturnieka Antonija Bīvora (Anthony Beevor) grāmata Berlin. The Downfall, 1945.: "Čerņahovskis, būdams teicams karavadonis, uzskatīja par iespējamu ignorēt, kad tas bija nepieciešams, Virspavēlnieka štāba instrukcijas. Tāpat viņš arī nebijās darboties pretēji iesakņojušamies taktiskiem principiem, ja to prasīja kaujas apstākļi. Čerņahovskis bija pretišķību veidots. Viņš, piemēram, uzlūkoja Staļinu par uzskatāmu dialektikas procesa piemēru un uzskatīja, ka vadoni nav iespējams izprast. Viss, kas atliek - ir vienkārši tam ticēt. Čerņahovskim nebija lemts dzīvot Staļina laikā pēckara valstī, kas, iespējams, kļuva viņam par to ne sliktāko izeju. Pēc kāda laika viņš gāja bojā kaujā, tā saglabājot neskartu savu nesatricināmo ticību valsts vadonim."
Aplūkojamie objekti.
Piemineklis Peņenžnā. Uzsliets 1970.gados poļu pilsētā Peņenžnā, netālu no vietas, kur tas krita no vācu apšaudes. Krievu-poļu kara veterāni jau ilgstoši centās panākt tā nojaukšanu. 2015.gada aprīlī poļi apkrāsoja un sabojāja to. Nojaukts 2015.gada 17.septembrī, 1939.gada upuru piemiņas gadadienā, kas izraisīja lielu krievu neapmierinātību.
Čerņahovska. Šī vācu pilsētiņa Insterburga, kas tagad atrodas krievu okupētajā Austrumprūsijā (Kaļiņingradas apgabalā), pārsaukta viņa vārdā.
Saites.
II Pasaules karš (1939.-1945.g.).