Čankiljas observatorija
Atrašanās vieta. Peru, ap 400 km uz ziemeļiem no Limas.
Atklāšana un izpēte. Pētījuši Peru Katoļu universitātes arheologs Ivans Gezi un britu zinātnieks Klaivs Ragless no Lesteras universitātes. Viņi uzskata kompleksu par vecāko Saules observatoriju Amērikā. Viņi it kā noskaidrojuši, ka kalendārs lietots visai īsu laiku: no 300.g.pmē.–1.gs. Šo torņu metodi varētu būt vēlāk pārņēmuši inki, vērošana ar torņiem ir konkistadoru aprakstīta. Saules kalendāru uzbūvējusi un lietojusi kāda pirmsinku tauta.
Arhitektūra. 13 torņi izvietoti vienā rindā virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem kalna virsotnē blakus Čankiljas kalnu grēdai un apjozti ar mūri. Katrā taisnstūra tornī ir iekaltas kāpnes, pa kurām uzkāpt torņa virsotnē. Torņi garumā nav vienādi, tie ir 2–6 m augsti un atrodas vienādos attālumos viens no otra.
Ir 40 m garš koridors. Sienās nav ne logu, ne durvju. No tā pavērās labs skats uz torņiem un tie bija izvietoti austrumos un rietumos. Tur atrasti rituāla priekšmeti. Punkts atradies ap 230 m attālumā un tajā bijusi vieta tikai diviem vai trijiem cilvēkiem.
