Cīrihe
Zu:rich.
Lielākā pilsēta Šveicē, Šveices un arī pasaules finanšu centrs un Cīrihes kantona administratīvais centrs.
Atrašanās vieta. Šveice, pie Limmates iztekas no Cīrihes ezera.
376 400 iedzīvotāju, aglomerācijā ar Dītikonu, Dībendorfu u.c. - vairāk kā 700 000 (1979.g.)
Slavenās filmas "Mūzikas skaņas" darbība notiek Cīrihē.
Vēsture. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 929.gadā.
1218.gadā ieguva impērijas pilsētas statusu.
1351.gadā Cīrihe pievienojās Šveices konfederācijai.
XVI gs. bija viens no reformācijas centriem Šveicē, reformāciju vadīja U.Cvinglijs.1523.gadā viņa vadībā Cīrihē veica reformas: slēdza klosterus un konfiscēja to īpašumus, baznīcu pakļāva pilsētas varas iestādēm. Reliģiski politiskajās sadursmēs XVI-XVIII gs. Cīrihe vadīja protestantiskos kantonus.
1799.gadā pie Cīrihes notika kauja, kurā A.Masēna vadītā franču armija sakāva Jāņa Kārļa Ludviķa vadīto austriešu armiju.
1833.gadā Cīrihē nodibināja universitāti.
XIX gs. 2.pusē kļuva par ievērojamu banku, rūpniecības un kultūras centru.
XIX gs.-XX gs. sākumā kļuva par vienu no Eiropas marksistu un arī krievu revolucionārās emigrācijas centriem. No 1916.gada februāra līdz 1917.gada martam Cīrihē dzīvoja un strādāja V.Ļeņins.
1916.gada februārī kabarē Voteire radās dadaisma kustība, par kuras aizsācējiem uzskata vāciešus Hugo Ballu, Rihardu Hīlzenbeku, Hansu Arpu un rumāni Tristanu Carā.
Te atrodas Starptautiskā futbola federācijas (FIFA) un Starptautiskā hokeja federācijas (IIHF) galvenās mītnes.
2011.gadā Cīrihi ierindoja 2.vietā pasaulē pēc dzīves kvalitātes.
2012.gadā Cīrihe atzīta par pasaules dārgāko pilsētu.
Cīrihē atrodas 3 lielas bankas, birža.
Arhitektūra. Cīrihi veido t.s. Lielā pilsēta - Cīrihes senākā daļa, un Mazā pilsēta - rūpnieciskais centrs. XIX gs. dzīvojamās ēkas veidotas galvenokārt neorenesanses un neoklasicisma stilā - Federālā tehniskā augstskola. XX gs. Cīrihe ir nozīmīgs Šveices mūsdienu arhitektūras centrs.
Aplūkojamie objekti.
Romāniskās un gotiskās baznīcas:
Lielā katedrāle. XII-XV gs.
Dievmātes katedrāle. XII-XV gs.
Sv.Pētera baznīca. Tās tornī uzstādīts lielākais pulkstenis Eiropā, ciparnīcas diametrs ir 8,7 m.
Sprediķotāju baznīca. XIII-XIV gs., pārbūvēta XVII gs.
Ūdensbaznīca. Wasserkirche. XV gs. Arhitekts - H.Felders.
Rātsnams. 1698.g.Renesanse.
Baroka un rokoko stila ģildes ēkas un dzīvojamās mājas XVIII gs.
Šveices Augstākā tehniskā skola jeb Federālais tehnoloģiju institūts. 1871.g. Arhitekts - G.Zempers. Prestižākā Šveices augstskola, kurā studējuši vairāk nekā 20 Nobela prēmijas laureāti.
Bahnhofstrasse. Galvenā iepirkšanās iela.
Cīrihes ezers.
Cīrihhorna parks.
Lekorbizjē nams. Atrodas Cīrihhorna parkā un tajā iekārtots mākslas muzejs. Viens no pēdējiem arhitekta lekobirzjē mūža veikumiem.
Tonhalle. Koncertzāle, Cīrihes simfoniskā orķestra Tonhalle mājvieta, viena no labākajām pasaulē. Orķestris dibin;ats 1868.gadā, bet koncertzāle atklāta 1895.gadā. Atklāšanā pie diriģenta pults stāvēja Johans Brāmss un diriģēja savu "Triumfa dziesmu." Koncertzāles griestus rotā gleznojums "Komponistu paradīze" - tajā redzami 8 mūzikas dižgari: Brāmss, Bēthovens, Vāgners, Gluks, Haidns, Bahs, Mocarts un Hendelis.
Šveices Nacionālais muzejs.
Lietišķās mākslas muzejs.
Zooloģijas muzejs.
Gleznu galerija. Dibināta 1875.g.
Cīrihes universitāte. Universita:t Zu:rich. Dibināta 1833.gadā. 1976./1977.gados bija 6 fakultātes - 2 filozofijas fakultātes, juridisko un politisko zinātņu fakultāte, teoloģijas fakultāte, medicīnas fakultāte, veterinārijas fakultāte; 11 800 studentu, vairāk kā 1200 docētāju. Bibliotēka ar apmēram 1,4 miljoniem vienību, botāniskais dārzs un muzejs, paleontoloģijas muzejs, zooloģijas muzejs.
Saites.
Šveice.
