Aliens

Ceturtā Mozus grāmata

"Ceturtā Mozus grāmata" jeb "Skaitļu grāmata" (Numeri), nosaukums cēlies no tautas skaitīšanas šī perioda sākumā un beigās.

Saturs. Aprakstīts Izraēļa cilts ceļojums pa tuksnesi no Sinaja/Horeba kalna līdz Moāba līdzenumam.

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaja tuksnesī Saiešanas teltī otrā gada otrā mēneša pirmajā dienā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes, sacīdams:
2 "Saskaitiet Israēla bērnu draudzē visus pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdu skaita, visus, kas ir vīriešu kārtas, pēc viņu galvām,
3 sākot ar tiem, kas divdesmit gadus veci un vecāki, kas jau var iestāties Israēla karapulkos; tos saskaitiet pēc viņu pulkiem, tu un Ārons.
4 Un lai ar jums kopā ir no katras cilts viens vīrs, kas ir sava tēvu nama galvenais.
5 Šie nu ir to vīru vārdi, kas nostāsies kopā ar jums: Rūbena ciltij - Ēlicūrs, Šedeura dēls;
6 Simeona ciltij - Šelumiēls, Curišadaja dēls;
7 Jūdas ciltij - Nahšons, Aminādaba dēls;
8 Isašara ciltij - Netaneēls, Zuāra dēls;
9 Zebulona ciltij - Ēliābs, Helona dēls;
10 Jāzepa ciltij: Efraimam - Ēlišāma, Amihuda dēls; Manasem - Gamaliēls, Pedacūra dēls;
11 Benjamīna ciltij - Abidans, Gideona dēls;
12 Dana ciltij - Ahiēzers, Amišadaja dēls;
13 Ašera ciltij - Pagiēls, Ohrana dēls;
14 Gada ciltij - Ēliasafs, Deguēla dēls;
15 Naftaļa ciltij - Ahīra, Einana dēls."
16 Šie ir draudzes izraudzītie savu tēvu cilšu galvenie, augstākie pār Israēla tūkstošiem.
17 Tad Mozus un Ārons saaicināja šos vīrus, kā tie vārdos bija nosaukti,
18 un sapulcināja visu draudzi otrā mēneša pirmajā dienā, un tie ierakstījās visi savu cilšu rakstos pēc savām ciltīm, pēc saviem tēvu namiem, pēc vārdu skaita, sākot ar divdesmit gadus veciem un vecākiem, pēc viņu galvām.
19 Kā Tas Kungs to bija Mozum pavēlējis, tā Mozus tos uzrakstīja Sinaja tuksnesī.
20 Tad Rūbena, Israēla pirmdzimtā dēla, pēcnācēju pēc to ciltīm, pēc tēvu namiem, pēc vārdiem saskaitot, pēc viņu galvām, ikvienu vīru, kas divdesmit gadus vecs vai vecāks, ikvienu, kas var iet karapulkos,-
21 visus saskaitot, kas pieder pie Rūbena cilts, pavisam bija četrdesmit seši tūkstoši pieci simti.
22 Bet Simeona bērnu pēcnācēju pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdiem saskaitot, pēc viņu galvām, ikvienu vīru, kas divdesmit gadus vecs vai vecāks, ikvienu, kas var iet karapulkos,-
23 tos visus saskaitot, kas pieder pie Simeona cilts, pavisam bija piecdesmit deviņi tūkstoši trīs simti.
24 Bet Gada pēcnācēju pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdiem saskaitot tos, kas divdesmit gadus veci un vecāki, visus, kas var iet karapulkos,-
25 tos visus saskaitot, kas pieder pie Gada cilts, pavisam bija četrdesmit pieci tūkstoši seši simti piecdesmit.
26 Un Jūdas pēcnācēju pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdiem saskaitot tos, kas divdesmit gadus veci un vecāki, visus, kas var iet karapulkos,-
27 tos visus saskaitot, kas pieder pie Jūdas cilts, pavisam bija septiņdesmit četri tūkstoši seši simti.
28 Un Isašara pēcnācēju pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdiem saskaitot tos, kas divdesmit gadus veci un vecāki, visus, kas var iet karapulkos,-
29 un tos visus saskaitot, kas pieder pie Isašara cilts, pavisam bija piecdesmit četri tūkstoši četri simti.
30 Un Zebulona pēcnācēju pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdiem saskaitot tos, kas divdesmit gadus veci un vecāki, visus, kas var iet karapulkos,-
31 tos visus saskaitot, kas pieder pie Zebulona cilts, pavisam bija piecdesmit tūkstoši četri simti.
32 Un Jāzepa cilts - Efraima pēcnācēju pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdiem saskaitot tos, kas divdesmit gadus veci un vecāki, visus, kas var iet karapulkos,-
33 tos visus saskaitot, kas pieder pie Efraima cilts, pavisam bija četrdesmit tūkstoši pieci simti.
34 Un Manases pēcnācēju pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdiem saskaitot tos, kas divdesmit gadus veci un vecāki, visus, kas var iet karapulkos,-
35 tos visus saskaitot, kas pieder pie Manases cilts, pavisam bija trīsdesmit divi tūkstoši divi simti.
36 Un Benjamīna pēcnācēju pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdiem saskaitot tos, kas divdesmit gadus veci un vecāki, visus, kas var iet karapulkos,-
37 tos visus saskaitot, kas pieder pie Benjamīna cilts, pavisam bija trīsdesmit pieci tūkstoši četri simti.
38 Un Dana pēcnācēju pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdiem saskaitot tos, kas divdesmit gadus veci un vecāki, visus, kas var iet karapulkos,-
39 tos visus saskaitot, kas pieder pie Dana cilts, pavisam bija sešdesmit divi tūkstoši septiņi simti.
40 Un Ašera pēcnācēju pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdiem saskaitot tos, kas divdesmit gadus veci un vecāki, visus, kas var iet karapulkos,-
41 tos visus saskaitot, kas pieder pie Ašera cilts, pavisam bija četrdesmit tūkstoši pieci simti.
42 Un Naftaļa pēcnācēju pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdiem saskaitot tos, kas divdesmit gadus veci un vecāki, visus, kas var iet karapulkos,-
43 tos visus saskaitot, kas pieder pie Naftaļa cilts, pavisam bija piecdesmit trīs tūkstoši četri simti.
44 Šie ir uzrakstītie, ko Mozus un Ārons un divpadsmit Israēla vadoņi uzrakstīja; tie bija pa vienam no katras cilts tēvu nama.
45 Un visu uzrakstīto Israēla bērnu pēc viņu tēvu namiem, kas divdesmit gadus veci un vecāki, visu, kas var Israēlā iet karapulkos,
46 kopskaitā bija seši simti trīs tūkstoši pieci simti piecdesmit.
47 Bet levīti pēc savu tēvu ciltīm pie tiem netika pieskaitīti,
48 jo Tas Kungs bija uz Mozu runājis, sacīdams:
49 "Bet Levija cilti tu vienīgo neskaiti, nedz uzņem viņus Israēla bērnu skaitā.
50 Bet tu iecel levītus pār Liecības telti un visiem tās piederumiem, un visu, kas pie tās; viņi lai nes šo mājokli un visas tā lietas; un viņi lai tur kalpo un lai apmetas ap šo telti.
51 Kad mājoklis jāpārvieto, lai levīti noņem to, bet, kad mājoklis jāuzceļ, tad lai levīti to uzceļ; ja kāds svešs tuvojas, tad tam ir jāmirst.
52 Un Israēla bērniem būs novietoties ikvienam savā nometnē un ikvienam pie sava karapulka karoga sava pulka daļā.
53 Bet levīti lai novietojas ap Liecības mājokli, tam apkārt, lai pār Israēla bērnu draudzi nenāktu nekādas Dieva dusmas; tāpēc lai levīti pilda savu pienākumu, sargādami Liecības mājokli."
54 Un Israēla bērni visu izpildīja, kā Tas Kungs to bija Mozum pavēlējis; tā tie to darīja.

2.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu:
2 "Ikviens lai apmetas pie sava pulka karoga, pie sava tēva nama zīmes, Israēla bērni visi kopā lai apmetas nometnē iepretim un apkārt Saiešanas teltij.
3 Pret austrumiem lai apmetas nometnē Jūda zem sava karoga ar saviem pulkiem ar Jūdas cilts vadoni Nahšonu, Aminādaba dēlu.
4 Un viņa karapulks, tajā saskaitīto bija septiņdesmit četri tūkstoši seši simti.
5 Viņiem blakus lai apmetas Isašara cilts ar Isašara cilts vadoni Neteneēlu, Zuāra dēlu.
6 Un viņa karapulks, tajā saskaitīto bija piecdesmit četri tūkstoši četri simti.
7 Un tad Zebulona cilts ar Zebulona cilts vadoni Ēliābu, Helona dēlu.
8 Un viņa karapulks, tajā saskaitīto bija piecdesmit septiņi tūkstoši četri simti.
9 Visu Jūdas nometnē kopā saskaitīto bija simts astoņdesmit seši tūkstoši četri simti vīru pēc to karapulkiem; tiem kā pirmajiem jādodas ceļā.
10 Pret dienvidiem lai apmetas Rūbena pulku nometne zem sava karoga ar Rūbena cilts vadoni Ēlicūru, Šedeura dēlu.
11 Un viņa karapulks, tajā saskaitīto bija četrdesmit seši tūkstoši pieci simti.
12 Viņiem blakus lai apmetas Simeona cilts ar Simeona cilts vadoni Šelumiēlu, Curišadaja dēlu.
13 Un viņa karapulks, tajā saskaitīto bija piecdesmit deviņi tūkstoši trīs simti.
14 Un Gada cilts ar Gada cilts vadoni Ēliasafu, Deguēla dēlu.
15 Un viņa karapulks, tajā saskaitīto bija četrdesmit pieci tūkstoši seši simti piecdesmit vīru.
16 Visu Rūbena nometnē kopā saskaitīto bija simts piecdesmit viens tūkstotis četri simti piecdesmit vīru pēc viņu karapulkiem; tiem kā otrajiem jādodas ceļā.
17 Pēc tam lai dodas ceļā Saiešanas telts ar levītu nometni, kas atrodas pārējo nometņu vidū; kā tie ir nometušies nometnē, tā arī viņiem ir jāceļas, ikviens lai apmetas savā tam norādītā vietā pie sava pulka karoga.
18 Pret rietumiem lai apmetas Efraima pulku nometne zem sava karoga ar Efraima cilts vadoni Elišāmu, Amihuda dēlu.
19 Un viņa karapulks, tajā saskaitīto bija četrdesmit tūkstoši pieci simti.
20 Viņiem blakus Manases cilts ar Manases cilts vadoni Gamaliēlu, Pedacūra dēlu.
21 Un viņa karapulks, tajā saskaitīto bija trīsdesmit divi tūkstoši divi simti.
22 Un tad Benjamīna cilts ar Benjamīna cilts vadoni Abidanu, Gideona dēlu.
23 Un viņa karapulks, tajā saskaitīto bija trīsdesmit pieci tūkstoši četri simti.
24 Visu Efraima nometnē saskaitīto kopā bija simts astoņi tūkstoši viens simts pēc saviem karapulkiem; tiem kā trešajiem jādodas ceļā.
25 Pret ziemeļiem lai apmetas Dana pulka nometne zem sava karoga ar Dana cilts vadoni Ahiēzeru, Amišadaja dēlu.
26 Un viņa karapulks, tajā saskaitīto bija sešdesmit divi tūkstoši septiņi simti.
27 Viņiem blakus lai apmetas Ašera cilts ar Ašera cilts vadoni Pagiēlu, Ohrana dēlu.
28 Un viņa karapulks, tajā saskaitīto bija četrdesmit viens tūkstotis pieci simti.
29 Un tad Naftaļa cilts ar Naftaļa cilts vadoni Ahīru, Einana dēlu.
30 Un viņa karapulks, tajā saskaitīto bija piecdesmit trīs tūkstoši četri simti.
31 Visu Dana nometnē kopā saskaitīto bija simts piecdesmit septiņi tūkstoši seši simti; tiem būs kā pēdējiem doties ceļā zem savu pulku karogiem."
32 Šie ir Israēla bērnu saskaitītie pēc viņu tēvu namiem; visi, kas tika saskaitīti nometnē pēc viņu karapulkiem, seši simti trīs tūkstoši pieci simti piecdesmit vīru.
33 Bet levīti netika ieskaitīti Israēla bērnu kopumā, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
34 Un Israēla bērni izpildīja visu tā, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis; tā viņi apmetās pie saviem cilšu karogiem, un tā tie cēlās un atkal devās ceļā, ikviens pie savas cilts un pie sava tēvu nama.

3.nodaļa

1 Šie ir Ārona un Mozus cilts raksti laikā, kad Tas Kungs runāja ar Mozu Sinaja kalnā.
2 Un šie ir Ārona dēlu vārdi: pirmdzimtais - Nadabs, tad Abijs, Ēleāzars un Itamārs.
3 Tie ir Ārona dēlu vārdi, kas bija svaidīti priesteri, iesvētīti, lai kalpotu par priesteriem.
4 Bet Nadabs un Abijs nomira Tā Kunga priekšā tad, kad tie bija atnesuši Sinaja tuksnesī svešu uguni Tā Kunga priekšā; un tiem nebija dēlu; bet tad Ēleāzars un Itamārs kļuva priesteri sava tēva Ārona priekšā.
5 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
6 "Atved šurp Levija cilti un novieto to priestera Ārona priekšā, lai tie viņam kalpotu.
7 Lai tie veic visu, kas viņam un visai draudzei jākārto Saiešanas telts priekšā, svētā mājokļa kalpošanā.
8 Un viņi lai rūpējas par visiem Saiešanas telts piederumiem un lai kopj visu, kas kopjams Israēla bērniem, stāvēdami svētā mājokļa kalpošanā.
9 Un nodod levītus Āronam un viņa dēliem; tie viņam ir nodoti no Israēla bērniem.
10 Bet Ārons un viņa dēli tev jāuzrauga, lai tie godam veiktu priestera pienākumus; bet, ja kāds svešs tiem pieķeras, tad tam jāmirst."
11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
12 "Redzi, Es Sev izraudzīju no Israēla bērnu vidus levītus visu to vietā, kas atver mātes miesas kā pirmdzimtie no Israēla bērniem; levīti lai Man pieder.
13 Jo Man pieder visi pirmdzimušie no tās dienas, kad Es Ēģiptes zemē nogalināju visus pirmdzimušos; Es esmu Sev svētījis visus pirmdzimušos Israēlā, sākot ar cilvēkiem līdz pat lopiem; tie lai Man pieder,- Es esmu Tas Kungs."
14 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaja tuksnesī:
15 "Saskaiti levītus pēc viņu tēvu namiem un pēc viņu dzimtām, ikvienu vīriešu kārtas, no viena mēneša veca un vecākus par tiem,- tos saskaiti."
16 Un Mozus tos saskaitīja Tā Kunga priekšā, kā Tas viņam bija pavēlējis.
17 Un šie bija Levija dēli pēc viņu vārdiem: Geršons, Kehats un Merārijs.
18 Un šie ir Geršona dēlu vārdi pēc viņu dzimtām: Libnijs un Šimijs.
19 Bet Kehata dēli pēc viņu dzimtām bija: Amrāms, Icehars, Hebrons un Usiēls.
20 Un Merārija dēli pēc viņu dzimtām bija: Mahelijs un Mušijs. Šīs ir levītu dzimtas pēc viņu tēvu namiem.
21 No Geršona ir Libnija un Šimija dzimtas; tās ir geršoniešu dzimtas.
22 Un, viņus uzrakstot, skaitot ikvienu no vīriešu kārtas vienu mēnesi vecu un vecākus, viņu skaits bija septiņi tūkstoši pieci simti.
23 Geršoniešu dzimtas apmetās aiz svētā mājokļa pret rietumiem.
24 Un geršoniešu vadonis, cilts vecākais, bija Ēliasafs, Laēla dēls.
25 Un Geršona dēlu pienākums Saiešanas teltī bija rūpēties par svēto mājokli un telts jumtu, jumta pārklāju un Saiešanas telts durvju priekškaru,
26 par pagalma aizkaru un pārsegu priekš ieejas pagalmā, kas ietvēra no visām pusēm svēto mājokli un altāri, par to virvēm un par visu, kas vien tur bija darāms.
27 Un šīs ir Kehata dzimtas: amramiešu dzimta, jacehariešu dzimta, hebroniešu dzimta un usiēliešu dzimta; tās ir Kehata dzimtas.
28 Un, saskaitot visus, kas vīriešu kārtas, kas vienu mēnesi veci un vecāki, to bija astoņi tūkstoši seši simti; viņiem bija uzticēts rūpēties par svētnīcu.
29 Un kehatiešu dzimtas uzcēla savas teltis pie svētā mājokļa sānu pusē pret dienvidiem.
30 Un visu kehatiešu vadonis, cilts vecākais, bija Ēlisafans, Usiēla dēls.
31 Un viņu pienākums bija rūpēties par šķirstu, galdu, lukturi, altāri un visiem svētnīcas piederumiem, ko tajā kalpojot lieto, par priekškaru un visu, kas vien tur bija darāms.
32 Bet levītu augstākais vadonis bija Ārona dēls, priesteris Ēleāzars; viņš ir uzraugs pār tiem, kas rūpējas par svētnīcas kopšanu.
33 No Merārija dzimtas ir cēlusies Mahelija dzimta un Mušija dzimta; tās ir merāriešu dzimtas.
34 Un saskaitīto, skaitot visus, kas vīriešu kārtas, no viena mēneša vecus un vecākus, bija seši tūkstoši divi simti.
35 Bet merāriešu vadonis, cilts vecākais, bija Cūriēls, Abihaila dēls. Viņi apmetās pie svētā mājokļa pret ziemeļiem.
36 Un Merārija dēlu pienākums bija rūpēties par svētā mājokļa dēļiem, par aizšaujamām bultām, par stabiem ar to kājām, par visiem darba rīkiem un visu, kas vien tur bija darāms,
37 kā arī par pagalma stabiem visapkārt un to kājām, mietiem un virvēm.
38 Un tie, kas novietojās svētā mājokļa priekšā pret austrumiem jeb no Saiešanas telts pret saules lēktu, bija Mozus un Ārons ar saviem dēliem, kam bija jāveic un jākārto kalpošana svētnīcā, proti, viss, par ko rūpēties bija visu Israēla bērnu pienākums. Bet svešiniekam, ja tas neatļauti būtu kalpojis, bija jāmirst.
39 Viss levītu skaits, ko Mozus un Ārons uz Tā Kunga pavēli pēc viņu dzimtām saskaitīja, skaitot visus, kas vīriešu kārtas, kas vienu mēnesi veci un vecāki, bija divdesmit divi tūkstoši.
40 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Saskaiti visus Israēla bērnu vīriešu kārtas pirmdzimtos, kas vienu mēnesi veci un vecāki, un uzraksti tos pēc vārdiem.
41 Un Sev Es izraugu levītus visu Israēla bērnu pirmdzimto vietā un levītu lopus visu pirmatnesto Israēla bērnu lopu vietā."
42 Un Mozus skaitīja, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis, visus Israēla bērnu pirmdzimtos.
43 Un visu vīriešu kārtas pirmdzimto, skaitot pēc vārdiem tos, kas vienu mēnesi veci un vecāki, kopā bija divdesmit divi tūkstoši divi simti septiņdesmit trīs.
44 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu:
45 "Ņem levītus visu Israēla bērnu pirmdzimto vietā un levītu lopus viņu lopu vietā, jo tiem būs piederēt Man,- Es esmu Tas Kungs.
46 Bet par tiem divi simti septiņdesmit trim, kam būs tapt izpirktiem, jo šis daudzums pārsniedz levītu skaitu, salīdzinot ar Israēla bērnu pirmdzimto skaitu,
47 tev būs ņemt par ikvienu galvu piecus sudraba seķeļus pēc svētnīcas seķeļu svara, ņem tādu, kur seķelī iet divdesmit geras.
48 Un šo naudu dod Āronam un viņa dēliem, naudu, ar ko pirmdzimto pārpalikums ir ticis izpirkts."
49 Un Mozus ņēma izpirkšanas naudu no tiem, kas bija pāri palikuši par levītu izpirktiem.
50 No Israēla bērnu pirmdzimtiem viņš šo naudu ņēma - tūkstoš trīs simti sešdesmit piecus seķeļus pēc svētnīcas seķeļu svara.
51 Un Mozus deva šo izpirkšanas naudu Āronam un viņa dēliem pēc Tā Kunga pavēles, kā Tas Kungs to Mozum bija norādījis.

4.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu:
2 "Saskaiti no levītiem Kehata dēlus pēc to dzimtām un pēc viņu tēvu namiem,
3 sākot ar trīsdesmit gadus veciem līdz piecdesmit gadus veciem, visus, kas stājas kalpošanā savu darbu darīt Saiešanas teltī.
4 Šis ir Kehata dēlu darbs Saiešanas teltī: kalpot vissvētākajā vietā.
5 Proti, kad nometne tiek pārcelta, tad Āronam un viņa dēliem būs nākt un noņemt priekškaru, kas nosedz atstarpi starp svēto un vissvētāko vietu, un ar to pārsegt liecības šķirstu.
6 Un tad viņiem būs tam pāri likt roņu ādas pārsegu, un pāri tam visam izplest pilnīgi violetu drānu, un tad pielikt nesamās kārtis.
7 Un pāri galdam ar Dieva priekšā noliktām maizēm lai tie pārsedz tīri violeta auduma pārklāju, un tur jāuzliek bļodas, kausi, kannas un krūzes dzeramam upurim; un maizei pastāvīgi uz tā jāatrodas.
8 Un pāri tiem jāklāj zils karmezīna pārklājs un tas jāapsedz ar pārsegu no roņu ādām, un tad jāpieliek nesamās kārtis.
9 Tad viņiem jāņem violets pārklājs un ar to jāapsedz gaismu nesošais lukturis un tā eļļas lukturīši un dakts dzirkles, arī mazās ogļu pannas, kas ir pie tā, un visādi trauki eļļai, ar kuriem pie luktura ir jārīkojas.
10 Un viņiem viss lukturis ar tā piederumiem ir jāieliek roņu ādas pārsegā, un tad tas jāliek uz nesamām kārtīm.
11 Bet pāri zelta altārim viņiem ir jāsedz violets pārklājs un tas ir jāpārsedz ar pārsegu no roņu ādām, un jāpieliek tā nesamās kārtis.
12 Un tāpat tiem jāņem visi amata rīki, kurus lieto kalpojot svētajā vietā, un tie jāieliek zilā karmezīna pārklājā, un tas jāpārsedz ar pārsegu no roņu ādām, un jāliek uz nesamām kārtīm.
13 Un viņiem jānotīra altāris no upuru pelniem un pāri altārim ir jāklāj sarkana purpura pārklājs.
14 Un tur virsū būs uzlikt visus rīkus, ar ko pie tā kalpo: ogļu traukus, upuru gaļas dakšas, lāpstas un slakāmos kausus, visus altāra traukus un rīkus, un tiem pāri lai pārklāj pārsegu no roņu ādām un pieliek tā nesamās kārtis.
15 Kad nu Ārons un viņa dēli, nometnei pārceļoties, būs pabeiguši pārklāt pārklājus visiem svētnīcas priekšmetiem un svētumi būs apsegti, tikai pēc tam lai nāk Kehata dēli, lai to nestu, bet tiem nebūs pie svētuma pieskarties, citādi viņiem ir jāmirst; tas ir tas, kas no Saiešanas telts Kehata dēliem jānes.
16 Bet Ēleāzaram, priestera Ārona dēlam, jāpārzina lukturu eļļa un smaržīgās kvēpināmās zāles, un dienišķais ēdamais upuris, un svaidāmā eļļa; lai viņš ir uzraugs pār visu mājokli un visiem rīkiem un visu, kas vien svētnīcā atrodas."
17 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu:
18 "Sargaities, ka Kehata cilts neizzūd levītu starpā.
19 Bet jums tā ir jārīkojas, ka tie dzīvo un nemirst, kad tiem jātuvojas visu svētumu svētumam: Āronam un viņu dēliem ir jānāk un tie jānorīko, ikviens pie sava darba un pie sava nesamā.
20 Bet viņi lai neieiet, kaut vai uz acumirkli, lai skatītu un apbrīnotu svētumu, jo tad tiem jāmirst."
21 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
22 "Saskaiti visus Geršona dēlus pēc viņu piederības tēvu namiem un pēc viņu dzimtām,
23 sākot ar trīsdesmit gadus veciem līdz piecdesmit gadus veciem, saskaiti viņus visus, kas stājas kalpošanā savu darbu darīt Saiešanas teltī.
24 Šis ir geršoniešu dzimtas darbs - apkopt un nest.
25 Tiem ir jānes mājokļa pārklāji un Saiešanas telts, un tās pārsegs, un roņu ādas pārsegi, kas jāpārklāj visiem rīkiem, un priekškars ieejai Saiešanas teltī,
26 un pagalma aizkari un aizkars vārtu priekšā uz pagalmu, kas apkārt svētajam mājoklim un altārim, un telts virves, un visi darba rīki; itin viss, kas darāms, tiem ir jāpadara.
27 Pēc Ārona un viņa dēlu pavēles lai notiek Geršona dēlu kalpošana gan pie nešanas darbiem, gan pie ikviena darba, un jums ir jāuzrauga, ka viņi visu nes, kas viņiem jānes.
28 Tāda ir geršoniešu cilts piederīgo kalpošana Saiešanas teltī, un viss viņu darbs ir pakļauts priestera Ārona dēla Itamāra uzraudzībai.
29 Saskaiti arī Merārija dēlus pēc viņu dzimtām un pēc viņu tēvu namiem,
30 sākot ar trīsdesmit gadus veciem līdz piecdesmit gadus veciem, saskaiti visus, kas stājas kalpošanā, lai savu darbu darītu Saiešanas teltī.
31 Un redzi, tas ir, kas viņiem jānes un par ko jārūpējas Saiešanas teltī: dēļi no svētā mājokļa, aizšaujamās bultas, stabi un to kājas,
32 un tāpat stabi, kas visapkārt pagalmam, un to kājas, telts mietiņi, virves un visādi darba rīki, itin viss, ar ko jāstrādā. Lai visus rīkus, par kuriem tiem jārūpējas un kuri viņiem jānes, pa vienam nodod viņu rokās.
33 Tā ir merāriešu cilts piederīgo kalpošana; un viss viņu darbs pie Saiešanas telts ir pakļauts Itamāra, priestera Ārona dēla, uzraudzībai."
34 Tad Mozus un Ārons un draudzes vadoņi saskaitīja Kehata dēlus pēc viņu dzimtām un pēc viņu tēvu namiem,
35 sākot ar trīsdesmit gadus veciem līdz piecdesmit gadus veciem,- visus, kas stājās kalpošanā savu darbu darīt Saiešanas teltī.
36 Un saskaitīto pēc viņu ciltīm bija divi tūkstoši septiņi simti piecdesmit.
37 Šie ir Kehata cilts saskaitītie, kas kalpo pie Saiešanas telts, ko Mozus un Ārons bija saskaitījuši pēc Tā Kunga pavēles Mozum.
38 Un Geršona dēli tika saskaitīti pēc viņu dzimtām un pēc viņu tēvu namiem,
39 sākot ar trīsdesmit gadus veciem līdz piecdesmit gadus veciem,- visi, kas stājās kalpošanā savu darbu darīt Saiešanas teltī.
40 Un saskaitīto pēc viņu dzimtām un pēc viņu tēvu namiem bija divi tūkstoši seši simti trīsdesmit.
41 Šie ir Geršona cilts saskaitītie, visi, kas kalpoja Saiešanas teltī, ko Mozus un Ārons saskaitīja pēc Tā Kunga pavēles.
42 Un Merārija dēli tika skaitīti pēc viņu dzimtām un viņu tēvu namiem,
43 sākot ar trīsdesmit gadus veciem līdz piecdesmit gadus veciem,- visi, kas stājās kalpošanā savu darbu darīt Saiešanas teltī.
44 Un saskaitīto pēc viņu dzimtām bija trīs tūkstoši divi simti.
45 Šie ir Merārija cilts saskaitītie, ko Mozus un Ārons saskaitīja pēc Tā Kunga pavēles Mozum.
46 Visu šo saskaitīto, ko Mozus un Ārons un Israēla bērnu vadoņi saskaitīja no levītiem pēc viņu dzimtām un pēc viņu tēvu namiem,
47 sākot ar trīsdesmit gadus veciem līdz piecdesmit gadus veciem, visi, kas stājās kalpošanā - kalpot un nest Saiešanas telti,
48 šo saskaitīto kopā bija astoņi tūkstoši pieci simti astoņdesmit.
49 Pēc Tā Kunga pavēles tos uzrakstīja Mozus vadībā, ikviens vīrs tika nolikts pie sava pienākuma, pie sava nesamā; un tie tika saskaitīti, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.

5.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 "Pavēli Israēla bērniem, lai viņi izraida no nometnes ikvienu spitālīgo un ar dzimuma slimību saslimušo un katru, kas kļuvis nešķīsts gar mirušo.
3 Kā vīrus, tā sievas jums nākas izraidīt ārpus nometnes, ārā no nometnes tos būs izraidīt, lai viņi nepadara nometni nešķīstu, kur Es dzīvoju viņu vidū."
4 Un Israēla bērni arī tā izdarīja un izraidīja tos ārpus nometnes; kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis, tā Israēla bērni izdarīja.
5 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
6 "Paziņo Israēla bērniem: ja kāds vīrs vai kāda sieva izdara kaut vienu no cilvēciskajiem grēkiem, kļūdami uzticības lauzēji Tā Kunga priekšā un uzkraudami uz sevi vainu,
7 tad tiem būs izsūdzēt savus grēkus, ko tie darījuši, un vainīgajam jāatlīdzina viņa nodarītais zaudējums pilnā vērtībā un vēl jāpievieno viena piektdaļa, un jāatdod tam, kā priekšā viņš noziedzies.
8 Bet, ja tādam cilvēkam nebūtu tuva cilvēka, kas varētu celt prasību, kam to noziegumu varētu maksāt, tad atlīdzība par vainu lai paliek Tam Kungam, un tā pienākas priesterim, atskaitot aunu, ar kuru viņš izdara salīdzināšanu tā labad.
9 Tāpat visi cilājamie upuri no Israēla bērnu svētītām dāvanām, ko tie pienes priesterim, lai viņam arī paliek.
10 Ikviena devēja svētītā dāvana lai pieder priesterim; ja kāds ko priesterim dod, tas lai priesterim pieder."
11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
12 "Runā uz Israēla bērniem, tiem sacīdams: katra sieva, kas novērsusies no sava vīra, ar to ir lauzusi viņam uzticību.
13 Un, ja kāds vīrs tad pie viņas guļ un to apaugļo un ja viņa to noklusē savam vīram un tā apslēpj savu laulības pārkāpšanu, tad viņa ir kļuvusi nešķīsta, lai arī nebūtu pret to liecinieku un tā nebūtu pienākta.
14 Un, ja pār vīru nāk greizsirdības gars un viņš neuzticas savai sievai, kura tiešām ir aptraipījusies, vai ja greizsirdības kaislība viņu pārņem pret savu sievu, kaut tā nemaz nebūtu kļuvusi nešķīsta,
15 tad tāds vīrs lai ved savu sievu pie priestera un kā upuri viņas labā lai tas atnes desmito daļu ēfas miežu miltu, bet lai neuzlej miltiem eļļu, nedz uzliek vīraku, jo tas ir greizsirdības piemiņas upuris, ēdamais upuris, lai atgādinātu pārkāpumu.
16 Un priesteris lai šo sievu ņem un nostata Tā Kunga priekšā.
17 Tad priesteris lai ņem māla traukā svētīto ūdeni un arī putekļus no svētā mājokļa grīdas un tos ieliek ūdenī.
18 Un priesterim būs nostatīt šo sievu Tā Kunga priekšā, un viņam ir jāatsedz sievas galva un viņas rokās jāieliek greizsirdības piemiņas ēdamais upuris, un rūgtais lāsta ūdens lai ir priestera rokā.
19 Un priesteris lai izjautā sievu un lai viņai saka: ja neviens svešs vīrs nav pie tevis gulējis un ja tu neesi lauzusi uzticību, nešķīsta kļūdama, kamēr tu piederi savam vīram, tad tu paliksi rūgtā lāsta ūdens malka neskarta!
20 Bet, ja tu tomēr, savam vīram piederēdama, esi uzticību lauzusi, esi pati aptraipījusies un vēl cits vīrs pie tevis ir gulējis, tevi apaugļodams,-
21 tad priesteris ar lāsta vārdiem lai apdraud sievu un lai viņai saka: lai Tā Kunga sūtīts lāsts nāk pār tevi un tevi padara nolādētu savas tautas vidū, ka Tas Kungs liek izdilt tavām ciskām, un lai tavs klēpis uztūkst;
22 un šis rūgtais lāsta ūdens lai ieplūst tavās iekšās un lai ir tas, kas liek tavai ciskai izdilt un tavam klēpim uztūkt! Un tai sievai būs sacīt: jā, lai tas tā notiek! Āmen!
23 Un priesterim šie lāsti ir jāieraksta grāmatā un jānoskalo ar rūgto ūdeni.
24 Un viņam ir jādod sievai dzert rūgtais lāsta ūdens, lai šis rūgtais lāsta ūdens ieietu viņas iekšās viņai par rūgtām sāpēm.
25 Tad priesterim jāizņem no sievas rokas upura dāvana, kas ir par greizsirdību nesta, un viņš lai šo ēdamo upuri šūpo šurpu turpu Tā Kunga priekšā un lai to noliek uz altāra.
26 Un priesterim jāņem pilna sauja no ēdamā upura, proti, piemiņai domātā daļa, un jāsadedzina uz altāra par kvēpināmo upuri, un tad lai viņš dod sievai ūdeni dzert.
27 Un, kad viņš ūdeni būs devis sievai dzert, tad notiks: ja viņa ir aptraipījusies un ir izdarījusi pārkāpumu, laužot uzticību savam vīram, tad viņas iekšās skalosies lāsta ūdens viņai par rūgtām sāpēm un viņas klēpis piepamps, un viņas ciskas izdils, un šī sieva kļūs nolādēta savas tautas vidū.
28 Bet, ja šī sieva nav aptraipījusies, bet ir šķīsta, tad viņu sods neskars, viņa paliks vesela un būs auglīga māte."
29 Šie ir bauslības noteikumi par greizsirdību: ja sieva, piederēdama vīram, ir lauzusi uzticību aptraipīdamās
30 vai kad vīru pārņem greizsirdības kaislība un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, tad viņam sava sieva ir jānostata Tā Kunga priekšā, un priesterim jādara viss, kā tas šeit bauslībā noteikts.
31 Un tad vīrs būs bez noziedzības pārkāpumā, bet sieva nesīs pārkāpējas vainu.

6.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
2 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: ja vīrs vai sieva apsolījušies nodot sevišķu zvērestu kļūt par nazīrieti, lai būtu īpašā piederībā Tam Kungam,
3 tad viņam būs atturēties no vīna un reibinošiem dzērieniem; nedz vīna etiķi, nedz stipra dzēriena etiķi tam nebūs dzert, nedz vīnogu sulu, nedz ko citu, kas darināts no vīnogām, un neēst nedz zaļas, nedz žāvētas vīnogas.
4 Visu savu nazīrieša solījuma laiku tam neko tādu nebūs baudīt, kas sataisīts no vīna koka, sākot ar kauliņiem līdz atvašu galotnēm.
5 Visu viņa nazīrieša solījuma laiku skujamam nazim nebūs iet pār viņa galvu; kamēr tās dienas paies, kurās viņš solījies vienīgi Tam Kungam piederēt, tikmēr lai viņš paliek svēts un lai audzē savus galvas matus garus.
6 Tāpēc visu šo sava solījuma laiku Tam Kungam lai viņš neiet pie miroņa:
7 ne pie sava tēva, ne pie savas mātes, ne pie sava brāļa, ne pie savas māsas,- viņš lai nepadara sevi nešķīstu gar tiem, kad tie ir miruši; arī viņš pats lai sevi nepadara nešķīstu, tāpēc ka solījums Dievam ir uz viņa galvas:
8 visu sava nazīrieša solījuma laiku viņš ir svēts Tam Kungam.
9 Un, ja viņam līdzās kāds piepeši un negaidot nomirst, ka viņš savu svētīto galvu sagānītu, tad viņam būs savas šķīstīšanās dienā jānoskuj sava galva, septītajā dienā viņam to būs noskūt.
10 Bet astotajā dienā viņam jāatnes divas ūbeles vai divi jauni baloži priesterim pie Saiešanas telts durvīm.
11 Un priesteris lai tos sataisa upurim, vienu grēku upurim, bet otru dedzināmam upurim, un viņš lai tā salīdzinās par grēku gar mirušo. Tāpat lai viņš svētī savu galvu tanī pašā dienā.
12 Pēc tam lai viņš atkal uzņem savu solījuma laiku Tam Kungam un lai pienes par vainas izpirkšanas upuri gadu vecu jēru; bet iepriekšējās dienas būs veltas, jo viņa nazīrieša solījums tika sagānīts.
13 Un šis ir bauslības likums par nazīrieti: tanī dienā, kad viņa solījuma laiks ir notecējis, viņš ir jānoved pie Saiešanas telts durvīm.
14 Un viņš lai pienes savu upuri Tam Kungam, proti, nevainojamu gadu vecu jēru par dedzināmo upuri, bet vienu citu bez vainas gadu vecu aitiņu par grēku upuri un vienu bez vainas aunu par pateicības upuri;
15 un grozu ar neraudzētu maizi, plāceņus no smalkiem kviešu miltiem, iejauktus eļļā, plānos raušus no neraudzētas mīklas, kas apziesti ar eļļu, līdz ar ēdamiem upuriem un līdz ar dzeramiem upuriem.
16 Un priesteris lai to nes Tā Kunga priekšā, un lai viņš sataisa gan viņa grēku upuri, gan viņa dedzināmo upuri.
17 Bet aunu lai viņš sagatavo par kaujamo pateicības upuri Tam Kungam klāt pie groza ar neraudzētām maizēm; priesteris lai sagatavo gan viņa ēdamo, gan viņa dzeramo upuri.
18 Bet pēc tam nazīrietim pie Saiešanas telts durvīm ir jānodzen mati no savas svētītās galvas un jāņem savi svētītie mati un jāliek tie ugunī, kas deg zem kaujamā pateicības upura.
19 Un lai priesteris ņem auna vārīto priekšas pleci no groza un neraudzētās mīklas plāceni, un vienu neraudzētās mīklas plāno rausi un lai tos liek nazīrieša rokās pēc tam, kad viņš ir pilnīgi noskuvis savus matus.
20 Un priesteris lai tos šūpo šurpu turpu kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā; tā ir svēta dāvana priesterim, līgojamā upura krūšu gabals un cilājamā upura pleča gabals; bet pēc tam nazīrietis var atkal dzert vīnu."
21 Šis ir bauslības likums par nazīrieti, kas Tam Kungam ir solījis savu dāvanu un ar īpašu zvērestu arī to, ko viņa roka spēj; pēc sava solījuma, ko viņš ir solījis, viņam ir jārīkojas pēc nazīrieša bauslības likuma.
22 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
23 "Runā uz Āronu un viņa dēliem: tā jums būs svētīt Israēla bērnus, sakot tiem:
24 TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGĀ!
25 TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS!
26 TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU!
27 Un lieciet Manu Vārdu šādi uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu."

7.nodaļa

1 Un notika tanī dienā, kad Mozus bija beidzis celt svēto mājokli, bija to svaidījis un iesvētījis ar visiem tā piederumiem, arī altāri un visus tā rīkus svaidījis un iesvētījis,
2 tad Israēla vadoņi, savu tēvu namu galvenie, pirmie tuvojās ar saviem upuriem; šie bija augstākie savu cilšu vadoņi, tie, kas bija pār saskaitītiem vīriem.
3 Un viņi pienesa savus upurus Tā Kunga priekšā: sešus apklātus ratus un divpadsmit vēršus, vienējus ratus ik no diviem vadoņiem un pa vienam vērsim ik no viena; un tos viņi atveda pie mājokļa.
4 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
5 "Ņem tos no viņiem, un lai tie noder Saiešanas telts apkopšanas darbiem, un dod tos levītiem, ikvienam pēc viņa pienākumiem."
6 Tā Mozus ņēma ratus un vēršus un nodeva tos levītiem.
7 Divējus ratus un četrus vēršus viņš nodeva Geršona dēliem viņu kalpošanas darbiem.
8 Un četrējus ratus un astoņus vēršus viņš nodeva Merārija dēliem viņu kalpošanas darbiem Itamāra, priestera Ārona dēla, uzraudzībā.
9 Bet Kehata dēliem viņš nedeva neko, jo tie kalpoja svētnīcā, un tās piederumi viņiem bija jānes uz pleciem.
10 Un vadoņi upurēja iesvētīšanas upurus uz altāra tanī dienā, kad tas tika svaidīts, un vadoņi pienesa savus upurus altāra priekšā.
11 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Vienā dienā savus upurus altāra iesvētei būs pienest tikai vienam vadonim."
12 Un tā, lūk, pirmajā dienā savu upuri pienesa Nahšons, Aminādaba dēls, no Jūdas cilts.
13 Un viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļus smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļu svara, un abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri,
14 zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm,
15 jauns vērsis, auns, viens gadu vecs jērs dedzināmam upurim,
16 viens āzis grēku upurim,
17 bet kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri. Šis bija Nahšona, Aminādaba dēla, upuris.
18 Otrajā dienā upurēja Netaneēls, Zuāra dēls, Isašara vadonis.
19 Un viņš pienesa savu upuri: sudraba bļodu, simts trīsdesmit seķeļu smagu, sudraba slakāmo kausu, septiņdesmit seķeļu smagu, abus pēc svētnīcas seķeļu svara un pilnus ar smalkiem kviešu miltiem, sajauktiem ar eļļu, par ēdamo upuri,
20 zelta kausu, desmit seķeļu smagu, pilnu kvēpināmām zālēm,
21 jaunu vērsi, aunu un gadu vecu jēru dedzināmam upurim,
22 āzi grēku upurim,
23 bet par kaujamo pateicības upuri: divus vēršus, piecus aunus, piecus āžus un piecus gadu vecus jērus. Tas bija Netaneēla, Zuāra dēla, upuris.
24 Trešajā dienā upurēja Zebulona cilts vadonis Ēliābs, Helona dēls.
25 Viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļu smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļa svara, un abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri,
26 zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm,
27 jauns vērsis, auns un gadu vecs jērs dedzināmam upurim,
28 āzis grēku upurim,
29 bet kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri. Tas bija Ēliāba, Helona dēla, upuris.
30 Ceturtajā dienā upurēja Rūbena cilts vadonis Ēlicūrs, Šedeura dēls.
31 Viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļu smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļu svara, un abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri,
32 zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm,
33 jauns vērsis, auns un gadu vecs jērs dedzināmam upurim,
34 āzis grēku upurim,
35 un kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gadu veci jēri. Tas bija Ēlicūra, Šedeura dēla, upuris.
36 Piektajā dienā upurēja Simeona cilts vadonis Šelumiēls, Curišadaja dēls.
37 Viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļu smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļu svara, un abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas bija sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri,
38 zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm,
39 jauns vērsis, auns un gadu vecs jērs dedzināmam upurim,
40 āzis grēku upurim,
41 un kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gadu veci jēri. Tas bija Šelumiēla, Curišadaja dēla, upuris.
42 Sestajā dienā upurēja Gada cilts vadonis Ēliasafs, Deguēla dēls.
43 Viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļu smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļu svara, un abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri,
44 zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm,
45 jauns vērsis, auns un gadu vecs jērs dedzināmam upurim,
46 āzis grēku upurim,
47 un kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gadu veci jēri. Tas bija Ēliasafa, Deguēla dēla, upuris.
48 Septītajā dienā upurēja Efraima cilts vadonis Ēlišāms, Amihuda dēls.
49 Viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļu smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļu svara, un abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri,
50 zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm,
51 jauns vērsis, auns, gadu vecs jērs dedzināmam upurim,
52 āzis grēku upurim,
53 un kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gadu veci jēri. Tas bija Ēlišāma, Amihuda dēla, upuris.
54 Astotajā dienā upurēja Manases cilts vadonis Gamaliēls, Pedacūra dēls.
55 Viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļu smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļu svara, un abi pildīti ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri,
56 zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm,
57 jauns vērsis, auns un gadu vecs jērs dedzināmam upurim,
58 āzis grēku upurim,
59 un kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gadu veci jēri. Tas bija Gamaliēla, Pedacūra dēla, upuris.
60 Devītajā dienā upurēja Benjamīna cilts vadonis Abidans, Gideona dēls.
61 Viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļu smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļu svara, abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri,
62 zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm,
63 jauns vērsis, auns, gadu vecs jērs dedzināmam upurim,
64 vēl āzis grēku upurim,
65 un kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri. Tas bija Abidana, Gideona dēla, upuris.
66 Desmitajā dienā upurēja Dana cilts vadonis Ahiēzers, Amišadaja dēls.
67 Viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļu smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļu svara, un abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri,
68 zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm,
69 jauns vērsis, auns, gadu vecs jērs dedzināmam upurim,
70 āzis grēku upurim,
71 un kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri. Tas bija Ahiēzera, Amišadaja dēla, upuris.
72 Vienpadsmitajā dienā upurēja Ašera cilts vadonis Pagiēls, Ohrana dēls.
73 Viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļu smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļu svara, un abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri,
74 zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm,
75 jauns vērsis, auns, gadu vecs jērs dedzināmam upurim,
76 āzis grēku upurim,
77 un kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri. Tas bija Pagiēla, Ohrana dēla, upuris.
78 Divpadsmitajā dienā upurēja Naftaļa cilts vadonis Ahīrs, Einana dēls.
79 Viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļu smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļu svara, un abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri,
80 zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm,
81 jauns vērsis, auns, gadu vecs jērs dedzināmam upurim,
82 āzis grēku upurim,
83 un kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri. Tas bija Ahīra, Einana dēla, upuris.
84 Šīs bija altāra iesvētīšanas dāvanas, ko atnesa Israēla vadoņi dienā, kad altāris tika iesvaidīts: divpadsmit sudraba bļodas, divpadsmit sudraba slakāmie kausi, divpadsmit zelta kausi,
85 ikviena sudraba bļoda svēra simts trīsdesmit seķeļu, ikviens sudraba slakāmais kauss svēra septiņdesmit seķeļu, tā ka visu sudraba trauku kopējais sudraba svars bija divi tūkstoši četri simti seķeļu pēc svētnīcas seķeļu svara;
86 divpadsmit zelta kausi, kas bija pilni ar kvēpināmām zālēm, ikviens kauss svēra desmit seķeļus pēc svētnīcas seķeļu svara, visu kausu zelta svars bija simts divdesmit seķeļu.
87 Un visu dzīvnieku dedzināmam upurim bija: divpadsmit jauni vērši, divpadsmit auni, divpadsmit gadu veci jēri ar piederīgo ēdamo upuri un divpadsmit āži grēku upurim.
88 Un visu liellopu kaujamam pateicības upurim bija: divdesmit četri vērši, sešdesmit auni, sešdesmit āži, sešdesmit gadu veci jēri. Šīs bija altāra iesvētīšanas dāvanas pēc tam, kad tas tika svaidīts.
89 Un, kad Mozus iegāja Saiešanas teltī, lai ar Viņu sarunātos, tad tas dzirdēja balsi uz viņu runājam no salīdzināšanas vāka virsus, kas apklāja liecības šķirstu, no vietas starp abiem ķerubiem; un Viņš to no augšas uzrunāja.

8.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
2 "Runā uz Āronu un saki viņam: kad tu iededzināsi eļļas lukturīšus, tad lai luktura priekšpusē liesmo septiņi eļļas lukturīši."
3 Un Ārons tā darīja: luktura priekšpusē viņš iededzināja tā eļļas lukturīšus, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
4 Bet lukturis bija taisīts no tīra zelta: gan viņa pamats, gan viņa izrotājumi bija no tīra zelta; kalumi pēc tā parauga, ko Tas Kungs bija Mozum rādījis, tā viņi bija lukturi izveidojuši.
5 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
6 "Ņem levītus no Israēla bērnu vidus un tos šķīstī.
7 Un, viņus šķīstīdams, rīkojies tā: slaki uz viņiem grēku vainas mazgāšanas ūdeni, un lai iet skujamais nazis pār visu viņu miesu, un lai mazgā savas drēbes, tad lai tanīs ietērpjas un lai ir šķīsti.
8 Un lai viņi ņem jaunu vērsi un par ēdamo upuri smalkus kviešu miltus, kas iejaukti eļļā; bet otru jaunu vērsi lai ņem grēku upurim.
9 Tad liec visiem levītiem sanākt Saiešanas telts priekšā un liec tur sapulcināt visu Israēla bērnu draudzi.
10 Un tad tev levīti jāpulcē Tā Kunga priekšā, un lai Israēla bērni liek savas rokas cieši uz levītu galvām;
11 tad Āronam ar kustībām levīti jāielīgo Tam Kungam par līgojamo upuri no Israēla bērniem, lai viņi būtu piemēroti kalpošanai Tā Kunga lietās.
12 Un levītiem būs likt savas rokas uz vēršu galvām; tad upurē vienu vērsi par grēku upuri, bet otru par dedzināmo upuri Tam Kungam, lai levītu labad izdarītu salīdzināšanu.
13 Tad nostati levītus Ārona un viņa dēlu priekšā un tos ielīgo kā līgojamo upuri Tam Kungam.
14 Un atšķir levītus no pārējiem Israēla bērniem, un lai levīti Man pieder.
15 Un pēc tam levīti lai iet kalpot Saiešanas teltī. Un tā tev būs viņus šķīstīt un viņus līgot par līgojamo upuri,
16 jo viņi ir Man no Israēla bērnu vidus īpaši dota dāvana: Es esmu tos ikvienu ņēmis Sev no Israēla bērniem visu pirmdzimto vietā, kas laužas cauri mātes klēpim kā pirmdzimtie.
17 Jo Man pieder visi Israēla bērnu pirmdzimušie - gan no cilvēkiem, gan no lopiem; tanī dienā, kad Es nogalināju visus pirmdzimušos Ēģiptē, Es viņus esmu Sev svētījis.
18 Un levītus Es esmu Sev ņēmis visu Israēla bērnu pirmdzimto vietā.
19 Un Es esmu nodevis levītus par īpašu dāvanu Āronam un viņa dēliem visu Israēla bērnu vidū, lai tie kalpotu Saiešanas teltī par Israēla bērniem un lai salīdzinātu Israēla bērnus, ka nekāds posts nenāktu pār Israēla bērniem, kad viņi paši tuvotos svētumam."
20 Tad Mozus un Ārons un visa Israēla bērnu draudze tā rīkojās ar levītiem; kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis par levītiem, tā Israēla bērni ar viņiem rīkojās.
21 Un levīti šķīstījās un mazgāja savas drēbes, un Ārons viņus ielīgoja kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā, un Ārons izdarīja salīdzināšanu viņu labad, lai tos šķīstītu.
22 Un pēc tam levīti gāja Saiešanas teltī, lai veiktu tiem uzdoto kalpošanu Ārona un viņa dēlu priekšā; kā Tas Kungs par levītiem Mozum bija pavēlējis, tā arī tie ar viņiem darīja.
23 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
24 "Tie ir levītu pienākumi: kam ir divdesmit pieci gadi vai kas ir vecāks, tas lai stājas Saiešanas telts darbā;
25 bet no piecdesmit gadiem lai viņš atstājas no savas kalpošanas un lai viņš vairs nestrādā.
26 Bet viņš var goda amatu pildīt starp saviem brāļiem Saiešanas teltī, lai paturētu amatu, bet lai tas patiesu kalpošanas darbu vairs nestrādā. Tā tev jārīkojas ar levītiem un viņu amatu."

9.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaja tuksnesī otrā gadā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes pirmajā mēnesī, sacīdams:
2 "Lai Israēla bērni gatavojas Pashā svētkiem noliktā laikā:
3 četrpadsmitajā dienā šinī mēnesī ap pievakari sataisieties tiem savā noliktā laikā; rīkojiet šos svētkus tā, kā visi likumi un Manas tiesas to noteic."
4 Tad Mozus sacīja Israēla bērniem, lai tie svinētu Pashā svētkus.
5 Un viņi svinēja Pashā svētkus pirmā mēneša četrpadsmitās dienas pievakarē Sinaja tuksnesī; visu, kā Tas Kungs bija to Mozum pavēlējis, tā arī Israēla bērni darīja.
6 Un tur bija arī kādi vīri, kas mirušo dēļ bija kļuvuši nešķīsti, un tie nevarēja Pashā svētkus svinēt šinī noliktā dienā, tādēļ viņi piegāja pie Mozus un Ārona tanī pašā dienā,
7 un tie vīri viņam sacīja: "Mēs esam palikuši nešķīsti pie miroņa. Kāpēc mums mūsu tiesības tiek ierobežotas, ka mums neļauj pienest upuri Tam Kungam mums noteiktā laikā kopā ar Israēla bērniem?"
8 Un Mozus viņiem atbildēja: "Palieciet mierā, es gribu pajautāt, ko Tas Kungs jums pavēlēs darīt!"
9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
10 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja kāds no jums vai no jūsu pēcnācējiem ir pie miroņa palicis nešķīsts vai ir tālā ceļā, tad viņam tomēr būs Tam Kungam jātur Pashā svētki:
11 otrā mēneša četrpadsmitajā dienā ap vakara laiku tie jums jātur, ar neraudzētām maizēm un ar rūgtām zālēm ir Pashā jābauda.
12 Viņiem no tā nekā nebūs atstāt līdz rītam, tanī dienā nebūs lauzt nevienu kaulu; pēc visiem Pashā svētku likumiem turiet tos.
13 Bet kas ir šķīsts un kas neatrodas ceļā, bet tomēr ir atrāvies no Pashā turēšanas, tad tāda cilvēka dzīvība lai tiek izdeldēta no viņa tautas, jo viņš savu upuri Tam Kungam nav pienesis tam noteiktā laikā; tāds cilvēks lai nes savus grēkus!
14 Bet, ja kāds cilvēks pie jums uzturas kā svešinieks un grib Tam Kungam svinēt Pashā svētkus, tad lai viņš tos tur pēc Pashā svētku likumiem un tiesām, kā pienākas; un lai jums ir vienāds likums kā svešiniekam, tā iedzimtajam tanī zemē."
15 Un tanī dienā, kad mājoklis tika uzcelts, tad mākonis apklāja mājokli, proti, Liecības telti, bet vakarā pār mājokli bija ugunij līdzīga blāzma līdz rītam.
16 Tā bija pastāvīgi: dienā mājokli apklāja mākonis, bet naktī blāzmoja uguns.
17 Un, kad padebesis pacēlās no telts, tad arī Israēla bērni devās ceļā; bet tanī vietā, kur mākonis apstājās, tur Israēla bērni apmetās.
18 Pēc Tā Kunga pavēles Israēla bērni devās ceļā, un pēc Tā Kunga pavēles tie apmetās; visu laiku, kamēr mākonis atradās virs mājokļa, tikmēr arī tie dzīvoja savās teltīs.
19 Un, kad mākonis palika daudzas dienas virs mājokļa, tad Israēla bērni ņēma vērā Tā Kunga pavēli un necēlās, lai dotos tālāk.
20 Un notika arī, ka mākonis palika nedaudz dienu virs mājokļa, lai uzkavētos, tad pēc Tā Kunga pavēles arī viņi palika uz vietas, un pēc Tā Kunga pavēles viņi cēlās.
21 Un gadījās arī, ka mākonis palika tikai no vakara līdz rītam, bet no rīta tas jau pacēlās, tad arī viņi cēlās; vai bija diena, vai bija nakts, tiklīdz mākonis pacēlās, tā arī viņi devās ceļā.
22 Bet, ja mākonis divas dienas vai pat mēnesi, vai vēl ilgāk kavējās pār mājokli, virs tā palikdams, tad arī Israēla bērni mita savās teltīs un necēlās; bet, tiklīdz tas cēlās, tad arī viņi izvilka savu telšu mietus.
23 Pēc Tā Kunga pavēles tie apmetās, un pēc Tā Kunga pavēles tie cēlās; tie ņēma vērā Tā Kunga pavēles, kā Tas Kungs bija caur Mozu pavēlējis.

10.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 "Taisi sev divas sudraba taures; tās tev būs izkalt no tīra sudraba, un tās lai tev kalpo draudzes sasaukšanai un nometnes pacelšanai.
3 Tiklīdz abas pūtīs, tad visai draudzei būs pie tevis sapulcēties Saiešanas telts durvīs;
4 bet, ja vienu vien pūtīs, tad lai pie tevis sapulcējas Israēla virsnieki, kuriem ir pakļauti vīru tūkstoši.
5 Bet, kad jūs ar varenu skaņu pūtīsit, tad lai ceļas tā nometnes daļa, kas apmetusies pret austrumiem.
6 Bet, kad otro reizi tiks trauksme pūsta, tad lai ceļas tās nometnes, kas apmetušās pret dienvidus pusi, un lai dodas ceļā. Trauksme jāpūš posmiem, kad viņiem jādodas ceļā.
7 Bet, ja grib sasaukt draudzi, tad tas jādara pūšot, tomēr ne tik stipri, kā ceļot trauksmi.
8 Un priesteriem, Ārona dēliem, ir jāpūš taures, un tas lai ir mūžīgs likums arī jūsu pēcnācējiem.
9 Un, kad jūs ejat karā par savu zemi pret ienaidnieku, kas jūs ir apspiedis, tad saceliet trauksmi ar taurēm, un tad Tas Kungs, jūsu Dievs, jūs pieminēs, un jūs tiksit izglābti no saviem ienaidniekiem.
10 Un tāpat arī savās prieka dienās un savos svētku laikos, un savos Jaunā mēness svētkos pūtiet savas taures, tāpat arī savus dedzināmos un kaujamos pateicības upurus nesot, lai jūsu Dievs jūs piemin. - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!"
11 Un notika otrā gada otrā mēneša divdesmitajā dienā, ka mākonis no Liecības mājokļa pacēlās.
12 Un Israēla bērni cēlās pēc saviem pulkiem un devās projām no Sinaja tuksneša; bet mākonis nolaidās Pāranas tuksnesī.
13 Tā tie pirmo reizi devās projām, klausīdami Tā Kunga pavēlei caur Mozu.
14 Un pirmā zem sava karoga cēlās Jūdas nometne ar saviem pulkiem, šī karapulka priekšgalā bija Nahšons, Aminādaba dēls.
15 Un Isašara cilts karapulka priekšgalā bija Netaneēls, Zuāra dēls.
16 Un Zebulona cilts karapulka priekšgalā bija Ēliābs, Helona dēls.
17 Un mājoklis tika nocelts, tad cēlās Geršona dēli un Merārija dēli un nesa mājokli.
18 Pēc tam savu karogu pacēla Rūbena nometne ar saviem pulkiem, šī karapulka priekšgalā bija Ēlicūrs, Šedeura dēls.
19 Un Simeona cilts karapulka priekšgalā bija Šelumiēls, Curišadaja dēls.
20 Gada cilts karapulka priekšgalā bija Ēliasafs, Deguēla dēls.
21 Tad ceļā devās kehatieši, svētnīcas svēto lietu nesēji, un mājoklis atkal tika uzcelts, kamēr tie atnāca.
22 Tad savas cilts karapulka karogu līdz ar saviem pulkiem pacēla Efraima ļaudis; un viņu priekšgalā gāja Ēlišāms, Amihuda dēls.
23 Un ar Manases cilts karapulku gāja Gamaliēls, Pedacūra dēls.
24 Un ar Benjamīna cilts karapulku gāja Abidans, Gideona dēls.
25 Tad sava karapulka karogu pacēla Dana cilts, lai noslēgtu visu karapulku gājienu ar saviem pulkiem, un to priekšgalā bija Ahiēzers, Amišadaja dēls.
26 Un ar Ašera cilts karapulku bija Pagiēls, Ohrana dēls.
27 Bet ar Naftaļa cilts karapulku bija Ahīra, Einana dēls.
28 Tā Israēla bērni cēlās, pēc saviem pulkiem, un tie devās ceļā.
29 Un Mozus sacīja Hobabam, Reguēla dēlam, savas midiāniešu sievas tēvam: "Mēs dodamies ceļā uz to vietu, par ko Tas Kungs ir sacījis: Es to jums došu. - Nāc kopā ar mums, mēs tev palīdzēsim, jo Tas Kungs ir apsolījis labu darīt Israēlam."
30 Bet viņš atbildēja: "Es gan neiešu, jo es gribu iet tikai uz savu zemi un pie saviem radiem."
31 Bet Mozus viņam sacīja: "Neatstājies no mums, jo, tāpēc ka tu zini, kur mums tuksnesī ir jāapmetas, tu esi mūsu acs.
32 Un notiks, ja tu iesi ar mums un mums nāks labums, ar ko Tas Kungs grib mūs svētīt, tad arī mēs tev varam dot kādu labumu."
33 Un tie cēlās no Tā Kunga kalna triju dienu gājumu, un Tā Kunga derības šķirsts tika tiem nests pa priekšu triju dienu gājumā, lai izmeklētu viņiem apmešanās vietu;
34 un Tā Kunga mākonis bija pār viņiem dienā, kad tie no nometnes cēlās ceļam.
35 Un notika, kad šķirsts tika nests, tad Mozus sacīja: "Celies, Kungs, lai Tavi ienaidnieki tiek izklīdināti, un tie, kas Tevi ienīst, lai bēg Tava vaiga priekšā!"
36 Bet, ja šķirsts apstājās uz vietas, tad viņš sacīja: "Atgriezies, Kungs, pie Israēla pulku tūkstošiem!"

11.nodaļa

1 Bet notika, ka tauta kurnēja Tam Kungam ausīs. Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad Viņš iedegās dusmās, un Tā Kunga uguns iedegās kara nometnes stūros un tos rija.
2 Tad tauta kliedza uz Mozu, un viņš lūdza To Kungu, un uguns nodzisa.
3 Un to vietu sauca Tabēra[A], tāpēc ka tur starp viņiem bija iedegusies Tā Kunga uguns.
4 Un pulks visādu salašņu, kas bija viņu vidū, kļuva stipri kārīgi; tad arī Israēla bērni pēc sava bijušā paraduma sāka raudāt un vaimanāt: "Kas mums dos ēst gaļu?
5 Mēs atceramies tās zivis, ko mēs Ēģiptes zemē par velti ēdām, gurķus, melones, lokus, sīpolus un ķiplokus.
6 Tagad mūsu dvēsele ir pagalam iztvīkusi, jo nav nekā cita kā vien manna mūsu acu priekšā!"
7 Bet manna bija līdzīga koriandra sēklām, un tās spīdums bija kā berilija mirga.
8 Un ļaudis skrēja šurpu turpu un to salasīja; viņi to samala starp diviem akmeņiem vai sasmalcināja to, sagrūžot piestā, un vārīja to podos un cepa no tās plāceņus; bet tās smarža bija kā olīvkoku eļļas smarža.
9 Un, kad naktī pār nometni nokrita rasa, tad nokrita arī manna.
10 Un, kad nu Mozus dzirdēja tautu visās ģimenēs raudam, ikvienu savas telts priekšā, tad Tā Kunga dusmas iekvēlojās karsti, un arī Mozum tā lieta izlikās ļauna.
11 Un Mozus runāja ar To Kungu un sacīja: "Kāpēc Tu Savam kalpam esi sagādājis tādu grūtumu? Un kādēļ es neesmu atradis Tavās acīs žēlastību, ka Tu esi licis visas tautas nastu uz maniem pleciem?
12 Vai tad es esmu savās miesās iznesis visu šo tautu? Vai arī es būtu tos dzemdējis, ka Tu man saki: nes tos pie savas krūts, kā zīdītāja nes savu zīdāmo bērnu, uz zemi, ko ar zvērestu Es esmu apsolījis jūsu tēviem.
13 Kur lai es ņemu gaļu, ko šai tautai celt priekšā? Jo tie raud manā priekšā, sacīdami: dod mums ēst gaļu!
14 Es viens pats nevaru nest visu šo tautu, jo tas man ir pārāk smagi!
15 Un, ja Tu ar mani tā gribi darīt, tad labāk nokauj mani, ja es tikai esmu atradis žēlastību Tavās acīs, un neliec man ilgāk redzēt manu nelaimi!"
16 Un Tas Kungs sacīja Mozum: "Sapulcini Man septiņdesmit vīrus no Israēla vecaju vidus, par kuriem tu zini, ka tie ir tautas vecaji un viņu ierēdņi; un tad ved tos pie Saiešanas telts, un lai tur viņi nostājas kopā ar tevi.
17 Tad Es nonākšu un ar tevi tur runāšu, un no tā Gara, kāds ir tev, Es ņemšu un likšu to viņos, un viņiem būs nest kopā ar tevi tautas nastas, lai tev nav vienam pašam viss jānes.
18 Bet tautai saki: dariet sevi svētus rītdienai! Tad jūs ēdīsit gaļu, jo jūs esat Tā Kunga ausīs gaudušies, sacīdami: kas dos mums ēst gaļu? Mums tik labi klājās Ēģiptes zemē! - Tāpēc Tas Kungs jums dos ēst gaļu, un jūs to baudīsit.
19 Jūs to neēdīsit vienu, nedz divas dienas, nedz piecas dienas, nedz desmit dienas un nedz arī divdesmit dienas,
20 nē, bet veselu mēnesi, tiekāms tā jums caur nāsīm izies un galīgi apniks, tāpēc ka jūs To Kungu esat atmetuši, kas ir jūsu vidū, un esat Viņa priekšā raudājuši, sacīdami: kāpēc mēs esam iznākuši no Ēģiptes zemes?"
21 Un Mozus sacīja: "Seši simti tūkstošu kājnieku ir tautā, kuras vidū es atrodos, bet Tu esi sacījis: Es tiem došu gaļu, un tie to ēdīs veselu mēnesi!
22 Vai tad kāds sīklopus un liellopus varēs viņu vajadzībām nokaut, ka viņiem pietiktu? Jeb vai visas jūras zivis būs sapulcināt, lai viņiem to būtu pietiekami?"
23 Bet Tas Kungs sacīja Mozum: "Vai tad Tā Kunga roka ir kļuvusi īsāka? Tagad tu redzēsi, vai piepildīsies Mani vārdi vai ne!"
24 Un Mozus izgāja pie tautas, un viņš tiem atstāstīja Tā Kunga vārdus; tad viņš sapulcināja septiņdesmit vīrus no tautas vecajiem un novietoja tos visapkārt teltij.
25 Un Tas Kungs nonāca mākonī un uz to runāja un ņēma no Gara, kas bija viņā, un lika to septiņdesmit vecajos, un notika, kad Gars tajos palika, tad tie runāja kā pravieši, bet pēc tam vairs ne.
26 Bet divi vīri bija palikuši nometnē, tā viena vārds bija Eldads, bet tā otra - Medads; un arī viņos palika Gars, jo tie bija starp tiem uzrakstītiem, bet viņi nebija izgājuši ārā no savām teltīm, un tomēr nometnē tie runāja kā pravieši.
27 Un tad kāds zēns tecēja un ziņoja Mozum, sacīdams: "Eldads un Medads nometnē runā kā pravieši!"
28 Tad Jozua, Nūna dēls, Mozus palīgs, viens no viņa izraudzītiem jaunekļiem, atbildēja un sacīja: "Mozu, mans kungs, aizliedz tiem!"
29 Tad Mozus tam atbildēja: "Vai tu esi manu tiesību aizstāvis? Ak, kaut Tā Kunga tauta visa būtu pravieši, un kaut Tas Kungs Savu Garu pār viņiem visiem dotu!"
30 Pēc tam Mozus kopā ar Israēla vecajiem atgriezās atpakaļ nometnē.
31 Tad cēlās Tā Kunga sūtīts vējš un atdzina no jūras izklaidus pāri nometnei paipalas - šeit vienas dienas gājuma puslokā un tur vienas dienas gājuma puslokā, visapkārt ap nometni divi olektis augstu kārtu virs zemes.
32 Un tad cēlās tauta visu dienu un visu nakti un vēl visu nākamo dienu un lasīja paipalas; un, kas maz bija salasījis, tam tomēr bija desmit homeras; un tie tās klādami izklāja nometnē sev visapkārt.
33 Un gaļa vēl bija starp viņu zobiem, pirms tā bija apēsta, kad Tas Kungs iekaisa dusmās pret tautu, un Tas Kungs piemeklēja tautu ar ļoti grūtām mocībām.
34 Tāpēc to vietu nosauca vārdā Kibrot-Taava[A], jo tur viņi glabāja kārīgos ļaudis.
35 Bet no Kibrot-Taavas tauta devās ceļā uz Hacerotu, un tie apmetās Hacerotā.

12.nodaļa

1 Tad Mirjama un Ārons cēla iebildumus pret Mozu etiopietes dēļ, ko viņš bija sev ņēmis, jo viņš kādu etiopieti bija apņēmis par sievu.
2 Un tie kurnēja: "Vai Tas Kungs tikai ar Mozu vien ir runājis? Vai Viņš nav arī ar mums runājis?"
3 Un Tas Kungs to dzirdēja; bet šis vīrs, Mozus, bija ļoti lēnprātīgs, lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki virs zemes.
4 Tad Tas Kungs negaidot sacīja Mozum, Āronam un Mirjamai: "Iznāciet ārā jūs visi trīs kopā pie Saiešanas telts!" Un viņi visi trīs iznāca ārā.
5 Tad Tas Kungs nonāca mākoņa stabā, un Viņš stāvēja Saiešanas telts durvīs, un Viņš sauca Āronu un Mirjamu, un abi iznāca ārā.
6 Un Tas Kungs sacīja: "Klausiet tagad Manus vārdus! Ja jūsu vidū ir pravietis, tad Es, Tas Kungs, viņam atklājos vai nu parādībās, vai Es ar viņu runāju sapņos.
7 Tāds nav Mans kalps Mozus, kas visā Manā namā ir uzticams;
8 vaigu pret vaigu Es ar to runāju un ne ar parādībām, ne ar mīklām, bet redzēdams viņš ir redzējis Tā Kunga vaigu; kādēļ jūs nebīstaties runāt pret Manu kalpu Mozu?"
9 Un Tas Kungs iekaisa Savās dusmās pret tiem un aizgāja no viņiem.
10 Bet, kad mākonis atstājās nost no telts durvīm, tad redzi, Mirjama bija kļuvusi spitālīga kā sniegs; un, kad Ārons pagriezās pret Mirjamu, tad redzi, tā bija kļuvusi spitālīga.
11 Tad Ārons sacīja Mozum: "Mans pavēlniek, nepieskaiti, lūdzams, mums mūsu grēkus, ko mēs alodamies esam izdarījuši un ar ko esam apgrēkojušies!
12 Lai viņa, Mirjama, nav kā tāds, kas nedzīvs iziet no mātes miesām, kam viņa miesa jau ir pa pusei saēsta!"
13 Tad Mozus brēca uz To Kungu, lūgdamies: "Ak, Dievs, lūdzu dziedini viņu atkal!"
14 Un Tas Kungs atbildēja Mozum: "Kad viņas tēvs spļaudams viņas vaigā būtu spļāvis, vai tad tā nekaunētos septiņas dienas? Liec to ieslodzīt septiņas dienas ārpus nometnes, un pēc tam to atkal pieņemiet."
15 Tad Mirjama tika ieslodzīta ārpus nometnes septiņas dienas, bet tauta nekustējās no tās vietas, kamēr Mirjama nebija atkal uzņemta tās pulkā.
16 Bet pēc tam tauta atstāja Hacerotu un apmetās Pāranas tuksnesī.

13.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 "Izsūti vīrus, kas lai izlūko Kānaāna zemi, ko Es Israēla bērniem dodu; pa vienam vīram no katras cilts, un izsūti tos, bet viņiem visiem ir jābūt vadoņiem."
3 Tad Mozus tos izsūtīja pēc Tā Kunga pavēles no Pāranas tuksneša; visi šie vīri bija Israēla bērnu vadītāji.
4 Un šie ir viņu vārdi: no Rūbena cilts - Samua, Zakura dēls;
5 no Simeona cilts - Safats, Horija dēls;
6 no Jūdas cilts - Kālebs, Jefunnas dēls;
7 no Isašara cilts - Īgals, Jāzepa dēls;
8 no Efraima cilts - Hozejs, Nūna dēls;
9 no Benjamīna cilts - Paltijs, Rapuas dēls;
10 no Zebulona cilts - Gadiēls, Sodija dēls;
11 no Jāzepa cilts, tas ir, no Manases cilts - Gadijs, Sūsija dēls;
12 no Dana cilts - Amiēls, Gemalija dēls;
13 no Ašera cilts - Seturs, Mihaēla dēls;
14 no Naftaļa cilts - Nahbijs, Vapsija dēls;
15 no Gada cilts - Geuēls, Mahija dēls.
16 Šie ir to vīru vārdi, kurus Mozus izsūtīja izlūkot zemi. Un Mozus nosauca Hozeju, Nūna dēlu, vārdā Jozua.
17 Un Mozus tos izsūtīja izlūkot Kānaāna zemi, un viņš tiem sacīja: "Ejiet no šejienes uz Negebu - dienvidu apgabalu un tad virzieties augšup uz kalniem;
18 un tad apskatiet, kāda tā zeme un kādi tās iedzīvotāji, vai tā tauta ir stipra vai vāja; vai to ir maz, vai to ir daudz;
19 un kāda ir pati tā zeme, kurā tie dzīvo, vai tā ir laba, vai tā ir nederīga, un kādas tur ir pilsētas, kurās tie dzīvo, vai tie dzīvo atklātās nometnēs vai mūriem nocietinātās stiprās pilīs;
20 un kāda zemes augsne, vai trekna vai liesa, vai tur ir atrodami koki vai ne. Esiet droši un ņemiet arī no zemes augļiem!" Bija pirmo vīnogu laiks.
21 Un tie aizgāja un izlūkoja no Cina tuksneša līdz Rehobai ceļā uz Hamatu.
22 Un tie iegāja Negebā un no turienes devās uz Hebronu, un tur mita Ahimans, Sešijs un Talmajs, Anaka bērni. Bet Hebronas pilsēta bija celta septiņus gadus pirms Coānas Ēģiptes zemē.
23 Un tie nonāca līdz Eškolas upei un tur nogrieza vienu vīnogulāja stīgu ar vīnogu ķekaru, un to nesa divi, uzvēruši uz nesamās kārts, tāpat arī granātābolus un vīģes.
24 Šī vieta tika nosaukta Eškolas[A] ieleja pēc tā vīnogu ķekara, ko Israēla bērni te nogrieza.
25 Un tie griezās atpakaļ no zemes izlūkošanas pēc četrdesmit dienām.
26 Un tie nāca un gāja pie Mozus un Ārona un pie visas Israēla bērnu draudzes Pāranas tuksnesī - Kadešā, un tie atnesa viņam un visai draudzei vēstījumu un rādīja arī viņiem tās zemes augļus.
27 Un viņi tam izstāstīja un sacīja: "Tiešām, mēs nogājām tai zemē, kurp tu mūs sūtīji, un patiesi - tur tek piens un medus, un šie ir tās zemes augļi.
28 Tikai stipra gan ir tā tauta, kas tanī zemē dzīvo, un pilsētas ir stipri nocietinātas un ļoti lielas, un mēs arī tur redzējām Anaka bērnus.
29 Un Negebā dzīvo amalekieši, bet kalnos dzīvo hetieši, jebusieši un amorieši, bet kānaānieši dzīvo pie jūras un Jordānas krastos."
30 Tad Kālebs apklusināja tautu Mozus priekšā un sacīja: "Mēs iedami iesim uz turieni, un mēs to arī iegūsim, jo mēs ar varu to ieņemsim!"
31 Bet tie vīri, kas kopā ar viņu bija gājuši, sacīja: "Mēs nespēsim turp nokļūt, cīnoties pret šo tautu, jo tie ir stiprāki nekā mēs."
32 Un tie izlaida nelabu slavu par to zemi, kuru tie bija izlūkojuši, starp Israēla bērniem, tā sacīdami: "Tā zeme, ko mēs kā izlūki esam pārstaigājuši, ir zeme, kas aprij savus iedzīvotājus, un visi ļaudis, ko mēs tur esam redzējuši, ir milzīga auguma vīri;
33 un tur mēs arī esam redzējuši milžus, Anaka dēlus, no milžu cilts; mēs bijām savās acīs kā siseņi, un tādi paši mēs bijām arī viņu acīs."
----------------------------------------------------------------------------------------------------
32.un 33. - panti intersanti ar to, ka te runāts par milžiem.

14.nodaļa

1 Un visa draudze pacēla savu balsi un deva tai vaļu, un tauta raudāja to nakti.
2 Un visi Israēla bērni kurnēja pret Mozu un Āronu, un visa draudze viņiem pārmeta: "Kaut Ēģiptes zemē mēs būtu nomiruši! Jeb kaut labāk nomirstam te šinī tuksnesī!
3 Un kāpēc Tas Kungs mūs ved uz šo zemi, lai mums liktu krist no zobena, kādēļ arī mūsu sievām un mūsu mazajiem bērniem būs jākrīt par laupījumu? Vai mums nebūtu labāk, ka mēs grieztos atpakaļ uz Ēģipti?"
4 Un tie runāja cits uz citu: "Celsim sev vadītāju un iesim atpakaļ uz Ēģipti!"
5 Tad Mozus un Ārons nokrita uz sava vaiga pie zemes visas sapulcētās Israēla bērnu draudzes priekšā.
6 Un Jozua, Nūna dēls, un Kālebs, Jefunnas dēls, no zemes izlūkiem, saplēsa savas drēbes,
7 un tie runāja uz visu Israēla bērnu draudzi, teikdami: "Zeme, ko mēs esam pārstaigājuši, to izlūkodami, šī zeme ir varen laba zeme!
8 Ja Tas Kungs būs mums labvēlīgs, tad Viņš mūs arī ievedīs tanī zemē un dos mums tādu zemi, kurā piens un medus tek.
9 Tikai jūs paši nesacelieties pret To Kungu un nebīstieties zemes iedzīvotājus; tie mums būs kā maizes kumoss. Viņu patvērums ir tos atstājis, bet Tas Kungs ir ar mums; nebīstieties no tiem!"
10 Un visa draudze sacīja, ka tie ir ar akmeņiem nomētājami. Bet Tā Kunga godība parādījās Saiešanas teltī visu Israēla bērnu priekšā.
11 Un Tas Kungs sacīja Mozum: "Cik ilgi šī tauta nicinādama Mani atmetīs? Un cik ilgi tie negrib Man ticēt, neraugoties uz visām tām zīmēm, ko Es esmu tās vidū darījis?
12 Es viņus sitīšu ar mēri un tos izdeldēšu, bet tevi Es darīšu par tautu, kas būs lielāka un stiprāka nekā viņi!"
13 Bet Mozus sacīja Tam Kungam: "Ēģip-tieši ir dzirdējuši, ka Tu ar Savu spēku šo tautu esi izvedis no viņu vidus,
14 un ir to sacījuši šīs zemes iedzīvotājiem; tie ir dzirdējuši, ka Tu, ak, Kungs, esi starp šiem ļaudīm, ka Tu, Kungs, esi acīm redzams, ka Tu esi, kas stāvi pār tiem mākonī, un ka Tu ej viņu priekšā mākoņa stabā dienā, bet uguns stabā naktī.
15 Un, ja Tu tagad liktu mirt šai tautai, gluži tā kā vienam vīram, tad tautas, kas Tavu slavu dzirdējušas, sacītu:
16 tāpēc, ka Tas Kungs nevarēja šo tautu ievest tanī zemē, ko Viņš tiem ar zvērestu bija apsolījis, tāpēc Viņš arī tos ir nogalinājis tuksnesī!
17 Bet nedari tā, liec Savam spēkam augt, ak, Kungs, kā Tu esi apsolījis, sacīdams:
18 Tas Kungs ir pacietīgs un bagāts žēlastībā; Viņš piedod noziegumus un pārkāpumus, bet Viņš arī nepamet nesodītus, piemeklēdams tēvu grēkus pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.-
19 Tā piedod, lūdzams, šīs tautas pārkāpumus pēc Savas lielās žēlastības, un tā, kā Tu šai tautai esi piedevis no Ēģiptes zemes laikiem, tā dari līdz šim!"
20 Un Tas Kungs sacīja: "Es esmu piedevis, kā tu to esi lūdzis.
21 Bet nu, tik tiešām, ka Es dzīvoju, Tā Kunga godība piepildīs visu zemi;
22 visiem tiem vīriem, kas ir redzējuši Manu godību un Manas zīmes, ko Es esmu darījis Ēģiptē un tuksnesī, bet, kas tomēr Mani ir vēl kārdinājuši desmitām reižu, nepaklausīdami Manai balsij,
23 tiem nebūs redzēt to zemi, ko Es ar zvērestu esmu apsolījis viņu tēviem; nē, nevienam no viņiem visiem, kas Mani nicinādami ir atmetuši, nebūs to redzēt!
24 Bet Savu kalpu Kālebu, tādēļ ka viņam bija cits gars un tas ir Man sekojis, to Es gan ievedīšu tanī zemē, kur viņš jau ir bijis, un viņa pēcnācēji to iemantos;
25 bet amalekieši un kānaānieši dzīvo ielejā; rīt griezieties atpakaļ un ejiet uz tuksnesi pa Niedru jūras ceļu!"
26 Un Tas Kungs sacīja Mozum un Āronam, teikdams:
27 "Cik ilgi Man būs ar šo ļauno draudzi ciesties, kas kurn pret Mani? Es esmu dzirdējis Israēla bērnu kurnēšanu, ar ko tie ir izteikuši savu nemieru pret Mani.
28 Saki tiem: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Es tā jums darīšu, kā jūs Manās ausīs esat runājuši!
29 Šinī tuksnesī kritīs jūsu augumi no visiem jūsu skaitītiem, tas ir, tiem, kas divdesmit gadus veci un vecāki, kas ir pret Mani kurnējuši.
30 Jums nebūs ieiet tanī zemē, pār kuru Es esmu pacēlis Savu roku, lai jūs tanī varētu dzīvot, bet vienīgi tikai Kālebam, Jefunnas dēlam, un Jozuam, Nūna dēlam.
31 Un jūsu bērnus, par kuriem jūs teicāt, ka tie kritīšot par laupījumu,- tomēr Es tos ievedīšu, un viņi iepazīsies ar to zemi, ko jūs nicinādami esat atmetuši;
32 bet jūsu augumi kritīs šinī tuksnesī,
33 un jūsu bērni būs gani tuksnesī četrdesmit gadus, un tiem būs jānes sods par jūsu netiklību, kamēr jūsu līķi būs galīgi izzuduši tuksnesī.
34 Pēc četrdesmit dienu skaita - tik ilgi jūs izlūkojāt to zemi -, ikvienu dienu skaitot par gadu, jūs nesīsit četrdesmit gadus savus pārkāpumus, lai jūs tad atzītu, kas tas ir, kad Es no jums nogriežos!
35 Es esmu Tas Kungs; patiesi, ko Es runāju, to Es arī darīšu visai šai ļaunajai draudzei; kas pret Mani ir vienojušies, tiem būs iet bojā šinī tuksnesī, un tur tie arī mirs!"
36 Bet tie vīri, ko Mozus bija izsūtījis, lai izlūkotu zemi, un kas bija atgriezušies atpakaļ un skubinājuši draudzi kurnēt pret viņu, celdami neslavu arī tai zemei,
37 šie vīri, kas bija neslavu cēluši zemei, nomira piepešā nāvē Tā Kunga priekšā.
38 Bet Jozua, Nūna dēls, un Kālebs, Jefunnas dēls, no to vīru vidus, kas bija gājuši izlūkot zemi, palika dzīvi.
39 Kad nu Mozus pateica visus šos vārdus Israēla bērniem, tad tauta ļoti bēdājās.
40 Bet rīta agrumā tie posās un cēlās, kāpdami kalnāja virsotnē, sacīdami: "Te mēs esam un ejam augšup uz to vietu, par ko Tas Kungs ir sacījis, jo mēs esam grēkojuši."
41 Bet Mozus sacīja: "Kāpēc jūs pārkāpjat Tā Kunga pavēles? Tas jums neizdosies!
42 Neejiet uz augšu, jo Tas Kungs nav jūsu vidū, ka jūs netiekat pēkšņi savu ienaidnieku sakauti,
43 jo amalekieši un kānaānieši ir jūsu priekšā, ka jūs nekrītat no zobena; jūs esat no Tā Kunga atkāpušies, tāpēc Tas Kungs nav vairs jūsu vidū!"
44 Un tomēr tie bija pārgalvīgi un devās augšup kalnāja virsotnē, bet Tā Kunga derības šķirsts un Mozus nekustējās ārā no nometnes.
45 Tad amalekieši un kānaānieši, kas tajos kalnos dzīvoja, nāca lejup un tos sita un padzina līdz Hormai.

15.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
2 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nonāksit tanī zemē, ko Es jums gribu dot, lai jūs tur dzīvotu,
3 un jūs pienesīsit upuri Tam Kungam, vai nu dedzināmo, vai kaujamo upuri, lai izpildītu kādu solījumu, vai nu atnesot to labprātīgi, vai arī noteiktā svētku laikā - no liellopiem vai no sīklopiem - upuri, kas sagatavots Tam Kungam par patīkamu smaržu,
4 tad tam, kas savu upuri pienes Tam Kungam, būs upurēt par ēdamo upuri vienu desmito daļu ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar ceturtdaļu hina eļļas,
5 un arī ceturtdaļu hina vīna slakāmam upurim, kas sagatavots vai nu dedzināmam, vai kaujamam upurim pie ikviena upurējamā jēra.
6 Vai kad tiek upurēts auns, tad tev būs sagatavot ēdamo upuri no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar trešdaļu hina eļļas.
7 Un vīnu dzeramam upurim, trešo daļu hina, būs tev upurēt par patīkamu smaržu Tam Kungam.
8 Bet, ja tu gribi sagatavot jaunu vērsi dedzināmam upurim vai kaujamam upurim, lai pildītu kādu solījumu, vai arī kā pateicības upuri Tam Kungam,
9 tad pienes klāt pie jaunā vērša arī ēdamo upuri no trijām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar pushinu eļļas,
10 un upurē pushinu vīna kā dzeramo upuri kopā ar uguns upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam.
11 Tā ir jādara ar ikvienu vērsi vai ikvienu aunu, tāpat arī ar ikvienu jēru vai kazlēnu.
12 Cik lielu skaitu jūs sagatavojat, tā dariet ar ikvienu, atbilstoši to skaitam.
13 Ikvienam iedzimtajam būs tā darīt, ja tas vēlas pienest uguns upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam.
14 Bet, ja kāds svešinieks piemīt jūsu vidū vai kāds dzīvo kopā ar jūsu pēcnācējiem un ja tas grib nest uguns upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam, tad lai viņš to sagatavo tāpat, kā jūs to darāt.
15 Visai draudzei ir vienāds likums, kā jums pašiem, tā arī svešiniekam, kas piemīt jūsu vidū; tas lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm: tādi paši, kādi jūs esat, ir arī svešinieki Tā Kunga priekšā.
16 Vienāda bauslība un vienāda tiesa lai ir jums un arī svešiniekam, kas pie jums piedzīvo."
17 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
18 "Saki Israēla bērniem, tiem teikdams: kad jūs nonāksit tai zemē, uz kurieni Es jūs vedīšu,
19 un kad jūs ēdīsit tās zemes maizi, jums jāziedo Tam Kungam cilājamais upuris.
20 Savu skrotēto miltu pirmo cepumu nolieciet par cilājamo upuri, it kā jūs to dotu no klonā izkultiem graudiem, tā jums būs to upurēt.
21 No saviem skrotēto miltu pirmajiem dodiet Tam Kungam cilājamo upuri uz cilšu ciltīm.
22 Bet, ja jūs netīši grēkosit un nepildīsit visus šos baušļus, ko Tas Kungs devis Mozum,
23 itin visu, ko Tas Kungs caur Mozu ir pavēlējis no tās dienas, kad Tas Kungs to pavēlējis, un tālāk līdz jūsu pēcnācēju ciltīm,
24 tad, ja tas ir noticis netīši, draudzei nezinot, tad lai visa draudze upurē jaunu vērsi kā dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam kopā ar ēdamo upuri un dzeramo upuri, kā pienākas, un lai dod āzi grēku upurim.
25 Un priesteris lai salīdzina visu Israēla bērnu draudzi, tad viņiem tiks piedots, jo bija netīši grēkots. Tāpēc lai tie nes savu upuri, tas ir, uguns upuri Tam Kungam un savu grēku upuri Tā Kunga priekšā savu netīši izdarīto grēku dēļ.
26 Tad visai Israēla bērnu draudzei un arī svešiniekam, kas jūsu vidū piemājo, tiks piedots, tāpēc ka visai tautai tas grēks noticis netīši.
27 Un, ja tikai viena vienīga dvēsele ir netīši apgrēkojusies, tad lai tā pieved gadu vecu kazu grēku upurim.
28 Un priesteris lai izdara salīdzināšanu šīs dzīvās dvēseles labad, kas izdarījusi netīšu grēku Tā Kunga priekšā; tas lai to salīdzina, tad lai viņai tiek piedots.
29 Ikvienam, kas ir piedzimis kā Israēla bērns, un tam svešiniekam, kas jūsu starpā dzīvo, lai ir vienādi bauslības noteikumi, ja kāds netīši apgrēkojas.
30 Bet tai dvēselei, kas to dara ar paceltu roku, vai tas ir jūsu vidū dzimušais vai svešinieks, tāds ir zaimotājs Tā Kunga priekšā,- un tai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas,
31 jo tā ir nicinājusi Tā Kunga vārdu un pulgojusi Viņa bauslību; ar izdeldēšanu tā dvēsele lai pavisam top izdeldēta, un viņas noziegums paliek uz tās!"
32 Kad Israēla bērni bija tuksnesī, tad viņi sastapa kādu vīru sabata dienā lasām malku.
33 Un tie, kas viņu atrada malku lasām, to atveda pie Mozus un Ārona un pie visas draudzes
34 un to apcietināja, jo nebija īpaši pateikts, kas ar tādu jādara.
35 Tad Tas Kungs sacīja Mozum: "Mirtin ir šim vīram jāmirst, lai visa draudze to nomētā ar akmeņiem ārpus nometnes!"
36 Tad visa draudze viņu izveda ārā aiz nometnes un nomētāja ar akmeņiem, ka tas nomira, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
37 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
38 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem, lai tie sev taisa pušķus drēbju stūros uz cilšu ciltīm un lai pieliek pie pušķu stūriem zilu auklu.
39 Un tos pušķus jums būs tādēļ nest, lai jūs, tos redzēdami, pieminētu visus Tā Kunga baušļus un tos pildītu un jūs nestaigātu sava paša sirdsprāta vadīti un nesekotu savu pašu acīm, kas netikli iekāro cita lietas,
40 lai jūs pieminētu un pildītu visus Manus baušļus un jūs būtu svēti savam Dievam:
41 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai Es jums būtu par Dievu,- Es, Tas Kungs, jūsu Dievs!"

16.nodaļa

1 Bet Levija dēla Kehata dēla Icehara dēls Korahs ņēma Datanu un Abirāmu, Ēliāba dēlus, un Onu, Peleta dēlu, no Rūbena cilts,
2 un sacēlās pret Mozu līdz ar divi simti piecdesmit vīriem no Israēla bērnu vidus, kas visi bija draudzes vadoņi, sapulču izziņotāji, vīri ar vārdu.
3 Un tie sapulcējās pret Mozu un Āronu un sacīja tiem: "Lai nu jums pietiek! Visa draudze tagad ir svēta, jo pats Tas Kungs ir viņas vidū; kādēļ tad jūs vēl gribat valdīt pār Tā Kunga draudzi?"
4 Kad Mozus to dzirdēja, tad viņš krita uz sava vaiga,
5 un viņš runāja ar Korahu un visu tā pulku, teikdams: "Rītu agri, tad Tas Kungs parādīs, kas Viņam pieder un kas ir svēts, un kas var Viņam tuvoties; un, kuru Viņš Sev izvēlēs, tas varēs Viņam tuvoties.
6 Dariet tā: Korahs ar savu pulku, ņemiet sev kvēpināmos traukus
7 un rīt tajos ielieciet uguni, un tur virsū uzlieciet kvēpināmās zāles Tam Kungam, un, kuru Tas Kungs izraudzīs, tas ir svēts! Un nu, lai jums ir gana, jums Levija dēliem!"
8 Un Mozus sacīja Koraham: "Levija dēli, uzklausiet mani!
9 Vai tas jums vēl par maz, ka Israēla Dievs jūs ir izraudzījis no Israēla draudzes, lai jūs Viņam tuvotos, lai piedalītos Tā Kunga mājokļa aprūpes darbos un lai nostātos draudzes priekšā kalpot tai?
10 Viņš tev līdz ar visiem taviem brāļiem, Levija dēliem, licis pie Sevis tuvu nākt; un nu jūs meklējat arī priestera amatu?
11 Tādēļ tu esi nācis kopā ar savu pulku, lai saceltos pret To Kungu; jo kas ir Ārons, ka jūs pret to kūdāt?"
12 Un Mozus pavēlēja ataicināt Datanu un Abirāmu, Ēliāba dēlus, bet tie sacīja: "Mēs nenāksim!
13 Vai tad nepietiek, ka tu mūs esi izvedis no tās zemes, kurā piens un medus tek, lai mums liktu mirt tuksnesī? Kā tad tu vēl tagad sevi turi mums par valdnieku?
14 Tu mūs patiesi neesi ievedis zemē, kurā piens un medus tek, nedz arī mums devis iemantot laukus vai vīna dārzus,- vai tu šeit gribi tautai smiltis acīs kaisīt? Nē! Mēs neiesim!"
15 Tad Mozus ļoti apskaitās un sacīja Tam Kungam: "Neuzlūko viņu upurus! Pat ne ēzeli es neesmu no viņiem ņēmis, un nevienam es neesmu no tiem ko ļauna darījis!"
16 Un Mozus sacīja Koraham: "Tu un viss tavs pulks nāciet rīt un nostājieties Tā Kunga priekšā, tu, viņi un arī Ārons.
17 Un ņemiet ikviens savu kvēpināmo trauku un lieciet tur iekšā kvēpināmās zāles, un nesiet ikviens savu trauku Tā Kunga priekšā, pavisam divi simti piecdesmit ogļu traukus, un arī tu, Āron, ikviens ar savu kvēpināmo trauku!"
18 Tad tie ikviens ņēma savu ogļu trauku un iededzināja tanī uguni un virsū uzlika kvēpināmo, un tie nostājās Saiešanas telts durvīs, tāpat arī Mozus un Ārons.
19 Un Korahs, visus saukdams, sapulcināja pret viņiem visu draudzi pie Saiešanas telts durvīm. Tad Tā Kunga godība atklājās visai draudzei,
20 un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu, sacīdams:
21 "Atdalieties nost no šīs draudzes, lai Es tos acumirklī apriju!"
22 Bet tie krita pie zemes uz sava vaiga un lūdzās: "Ak, Dievs! Tu, Kungs, kas esi gars visās miesās, ja viens cilvēks apgrēkojas, vai tad Tev jāienīst visa draudze?"
23 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
24 "Runā uz draudzi un saki: atkāpieties nost visapkārt no Koraha, Datana un Abirāma mājokļiem!"
25 Tad Mozus piecēlās un piegāja pie Datana un Abirāma, un viņam sekoja Israēla vecaji.
26 Un viņš sacīja draudzei: "Atkāpieties nost no šo bezdievīgo vīru teltīm un nepieskarieties ne pie kā, kas viņiem pieder, lai arī jūs neejat bojā visu viņu grēku dēļ!"
27 Un tie visapkārt atkāpās nost no Koraha, Datana un Abirāma mājokļiem, bet Datans un Abirāms bija iznākuši savu telšu durvīs līdz ar savām sievām un saviem lieliem un maziem bērniem.
28 Un Mozus sacīja: "Ar šo pašu jūs atzīsit, ka Tas Kungs ir mani sūtījis, lai es visus šos darbus padarītu, un ne no mana paša sirdsprāta:
29 ja šie te mirs, kā mirst visi cilvēki, un tiks piemeklēti, kā tiek piemeklēti visi cilvēki, tad Tas Kungs mani nav sūtījis;
30 bet, ja Tas Kungs ko jaunu rādīs, ko Viņš vēl līdz šim nav rādījis, un zeme atvērs savu muti, un tā tos aprīs līdz ar visu, kas tiem pieder, ka tie dzīvi nogrimst ellē, tad tikai ar šo jūs atzīsit, ka šie vīri ir To Kungu nicinājuši!"
31 Un notika, tiklīdz viņš šos vārdus bija beidzis runāt, tad zeme, uz kuras tie stāvēja, pāršķēlās,
32 un zeme atdarīja savu muti un aprija viņus un viņu namus, kā arī visus cilvēkus, kas bija pie Koraha, un visu šo cilvēku mantu līdz ar viņiem.
33 Un tie dzīvi nogrima ellē ar visu, kas tiem piederēja, un zeme atkal aiz tiem aizvērās, un tie aizgāja bojā, pazuzdami no draudzes vidus.
34 Bet viss Israēls, kas bija viņiem visapkārt, bēga, viņiem brēcot, sacīdami, ka tik arī mūs neaprij zeme!
35 Un no Tā Kunga izgāja uguns un aprija divi simti piecdesmit vīrus, kas bija pienesuši kvēpināmo.

17.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 "Saki Ēleāzaram, priestera Ārona dēlam, lai viņš liek pacelt ogļu traukus no deguma vietas un uguni izkliedē, jo tie ir svēti trauki.
3 Un šos ogļu traukus no tiem cilvēkiem, kas paši bija apgrēkojušies pret savu dvēseli, lai izkaļ skārda plāksnēs un lai ar tām pārvelk altāri, jo tie bija savā reizē atnesti Tā Kunga priekšā un tie tika svētīti,- lai tie ir par zīmi Israēla bērniem."
4 Tad priesteris Ēleāzars ņēma vara ogļu traukus, ko sadegušie bija atnesuši, un izkala plāksnēs, lai ar tām apklātu altāri.
5 Tā bija piemiņas liecība bērniem, lai nepielaistu nevienu svešu cilvēku, kas nav no Ārona pēcnācējiem, upurēt kvēpināmo upuri Tā Kunga priekšā, lai nenotiktu tā, kā Koraham un tā pulkam notika, tieši kā Tas Kungs tam caur Mozu bija sacījis.
6 Bet nākamajā dienā visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un Āronu, sacīdami: "Jūs esat likuši iet bojā Tā Kunga tautai!"
7 Un, kad draudze sapulcējās pret Mozu un Āronu, tad tie pagriezās pret Saiešanas telti, un redzi, mākonis to apklāja, un Tā Kunga godība atklājās.
8 Tad Mozus un Ārons nogāja Saiešanas telts priekšā,
9 un Tas Kungs runāja uz Mozu:
10 "Pavirzies nost no šīs draudzes, jo Es gribu tos acumirklī aprīt!" Tad tie krita uz sava vaiga.
11 Un Mozus sacīja Āronam: "Ņem kvēpināmo trauku un iededz tanī no altāra uguni, un tam pāri uzliec kvēpināmās zāles, un ej steigšus draudzes vidū, lai tās labad salīdzinātos, jo bardzība no Tā Kunga ir izgājusi un sods ir iesācies!"
12 Un Ārons to ņēma, kā Mozus viņam bija sacījis, un skrēja draudzes vidū, bet, redzi, sods jau bija tautā iesācies. Un viņš uzlika kvēpināmās zāles un salīdzināja tautu.
13 Un viņš stāvēja starp mirušiem un dzīviem; tad miršana mitējās.
14 Bet mirušo, kas mira šinī sērgā, bija četrpadsmit tūkstoši septiņi simti bez tiem, kas Koraha dēļ bija miruši.
15 Un Ārons atgriezās pie Mozus Saiešanas telts durvīs, bet miršana izbeidzās.
16 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
17 "Saki Israēla bērniem un ņem no viņiem no katra tēva nama vienu zizli, tātad no visiem tēvu namu vecākajiem kopā divpadsmit zižļus, un raksti ikkatra vārdu uz viņa zižļa,
18 bet Ārona vārdu raksti uz Levija cilts zižļa, jo, raugoties pēc cilts galveniem, tā ir viena cilts.
19 Un novieto tos Saiešanas teltī liecības priekšā, tur, kur Es mēdzu jums atklāties.
20 Un tad lai notiek tā: kuru Es Sev izvēlēšu, tā vīra zizlis zaļos, un Es klusināšu Israēla bērnu žēlošanos Manā priekšā, ar ko tie pastāvīgi vēršas pret jums."
21 Kad Mozus to sacīja Israēla bērniem, tad visi viņu vecākie deva tam pa zizlim, no katra tēva nama vecākais deva vienu zizli, pavisam divpadsmit zižļus, un to vidū bija arī Ārona zizlis.
22 Un Mozus nolika zižļus Liecības teltī Tā Kunga priekšā.
23 Un nākamā dienā, kad Mozus iegāja Liecības teltī, tad redzi, Ārona zizlis, no Levija nama, zaļoja, un ziedi bija izplaukuši un nesa mandeles.
24 Un Mozus visus zižļus, kas bija novietoti Tā Kunga priekšā, iznesa ārā Israēla bērniem, un tie visi to redzēja, un ikviens ņēma savu zizli.
25 Tad Tas Kungs sacīja Mozum: "Nes atpakaļ Ārona zizli Liecības mājoklī bauslības plākšņu priekšā; to paglabā par zīmi stūrgalvīgiem pēctečiem; tā tev šo kurnēšanu pret Mani būs apklusināt, ka viņiem nav jāmirst."
26 Un Mozus tā darīja, kā Tas Kungs viņam to bija pavēlējis; tā viņš darīja.
27 Tad Israēla bērni sacīja Mozum, teikdami: "Redzi, mēs nonīkstam, mēs ejam bojā, mēs visi ejam bojā!
28 Ikvienam, kas tuvojas Tā Kunga mājoklim, tam jāmirst! Vai tad mums patiesi nolemts iet bojā?"

18.nodaļa

1 Un Tas Kungs sacīja uz Āronu: "Tu un tavi dēli un līdz ar tevi tava tēva dzimta lai nes svētnīcas noziegumus, un tu un tavi dēli lai atbild par priestera amata pārkāpumiem.
2 Un kopā ar tevi arī tavi brāļi, Levija cilts, tava tēva cilts, lai nāk; lai viņi ir pie tevis un kopā ar tevi kalpo; bet tev un taviem dēliem jābūt Liecības telts priekšā.
3 Un lai tie kalpo tev tavā amatā, un lai pilda visus telts apkopšanas noteikumus, bet vienīgi pie svētiem rīkiem un pie altāra gan lai tie nenāk, lai nemirst ne viņi, ne arī jūs.
4 Bet tie lai tev palīdz un lai kalpo Saiešanas telts visos telts apkopšanas darbos, un neviens svešinieks lai jums netuvojas.
5 Tad nu ievērojiet svētās vietas un altāra apkopšanas noteikumus, lai vairs nenāk sods pār Israēla bērniem.
6 Jo, redzi, Es pats esmu jūsu brāļus, levītus, izraudzījis no Israēla bērnu vidus, tie ir īpaša dāvana, kas nesta Tam Kungam, lai viņi kalpotu Saiešanas teltī.
7 Bet tev un taviem dēliem līdz ar tevi būs kopt savu priestera amatu visās altāra lietās un iekšpusē aiz priekškara un tur kalpot. Es jums dodu priestera amatu kā dāvanu, bet, ja svešinieks tuvojas, tad viņam jāmirst."
8 Un Tas Kungs runāja uz Āronu: "Un redzi, Es tev esmu nodevis Savu paceļamo upuru tiesu; no visām Israēla bērnu svētām dāvanām Es tev to esmu devis par daļu un tāpat arī taviem dēliem - tas lai ir mūžīgs likums.
9 Šī lai ir tava daļa no augsti svētām dāvanām, kas netiek ugunī sadedzinātas: ikkatrs dāvinājums no visiem ēdamiem upuriem, no visiem grēku upuriem un no visiem viņu vainas izpirkšanas upuriem, ko viņi Man dod,- šis lai ir tev un taviem dēliem svēts dāvinājums.
10 Augsti svētā vietā tev tas ir jāēd; visi, kas no vīriešu kārtas, lai to ēd,- tas lai tev ir svēts.
11 Un tas lai tev pienākas no viņu dāvanām kā cilājamais upuris no visiem Israēla bērnu līgojamiem upuriem, to Es esmu devis tev un taviem dēliem un tavām meitām, kas ir pie tevis,- tas lai ir mūžīgs likums; ikviens, kas tavā namā ir šķīsts, lai to ēd.
12 To vislabāko tiesu no šī gada eļļas un to vislabāko no svaigās vīna sulas un no labības - viņu pirmajos upurus, ko tiem būs Tam Kungam dot, to Es tev nododu.
13 Visi viņu zemes pirmie augļi, ko viņi Tam Kungam nes, tie lai ir tavi; ikviens, kas tavā namā šķīsts, lai tos ēd.
14 Viss, kas Israēlā ir dāvinājums Dievam, lai tev pieder.
15 Viss, kas kā pirmais atpleš mātes miesas, pirmais no ikvienām miesām, kas Tam Kungam ir pievestas, vai cilvēku, vai lopu, tas lai tev pieder; tikai cilvēku pirmdzimtos lai pirktin izpērk, un tāpat arī nešķīsto dzīvnieku pirmajie ir jāizpērk.
16 Kas nu tos izpērk, tas lai tos izpērk vienu mēnesi vecus un lai maksā pēc tava sprieduma naudā piecus seķeļus pēc svētnīcas seķeļu svara, kuram ir desmit geras.
17 Bet pirmatnestais vērsis vai auns, vai āzis, lai netiek izpirkti, jo tie ir svēti: viņu asinis tev būs slacīt uz altāra, un viņu taukus tev būs iededzināt par uguns upuri, par patīkamu smaržu Tam Kungam.
18 Un viņu gaļa lai pienākas tev, tāpat kā līgojamā upura krūts gabals un labais plecis lai pieder tev.
19 Visus svētos cilājamo upurus, ko Israēla bērni Tam Kungam pienes, tos Es tev nododu un arī taviem dēliem un tavām meitām, kuras pie tevis,- tāda lai ir tava tiesa mūžīgi. Šī ir mūžīgā sāls derība Tā Kunga priekšā tiklab tev, kā arī taviem pēcnācējiem kopā ar tevi!"
20 Un Tas Kungs sacīja Āronam: "Viņu zemē tev nebūs īpašuma, un viņu vidū lai tev nav īpašas tiesas; bet Es esmu tavs īpašums un tava daļa Israēla vidū!
21 Bet, redzi, Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās tiesas par īpašumu to darbu dēļ, ko tie dara, kalpodami pie Saiešanas telts.
22 Bet Israēla bērni paši nedrīkst tuvoties Saiešanas teltij, lai tie neuzņemtos grēku un nemirtu.
23 Bet levītiem ir jāveic Saiešanas telts apkopšanas darbi, un tiem ir jānes atbildība,- tas lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm. Bet Israēla vidū tiem nav mantojuma.
24 Jo desmitās daļas no Israēla bērniem, ko tie upurē Tam Kungam par cilājamo upuri, Es esmu devis levītiem par daļu, tādēļ Es esmu uz tiem sacījis: Israēla bērnu vidū jūs neiegūsit mantojumu."
25 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
26 "Bet levītiem saki tā: kad nu jūs būsit saņēmuši no Israēla bērniem desmito tiesu, ko Es jums esmu novēlējis par daļu no viņiem, tad jūs no tās nesiet cilājamo upuri Tam Kungam, desmito daļu no desmitās.
27 Un tas jums tiks pieskaitīts par jūsu cilājamo upuri, itin kā jūs būtu devuši upuri - labību no sava klona un vīnu no saviem vīna spaidiem.
28 Un tā arī jūs būsit pienesuši cilājamo upuri Tam Kungam no visām jūsu desmitām tiesām, ko jūs būsit saņēmuši no Israēla bērniem, un jūs no tām būsit devuši cilājamo upuri Tam Kungam ar priestera Ārona palīdzību.
29 Un no visām savām dāvanām paceliet cilājamo upuri Tam Kungam, no vislabākā to labāko, kā svētītu tiesu no jums.
30 Vēl saki viņiem: kad nu jūs visu to labāko upurējat, tad tas tiks pieskaitīts levītiem, it kā tie paši būtu nodevuši ražu no klona un iegūto sulu no vīna spaidiem.
31 Un ēdiet to ikvienā vietā, jūs un jūsu ģimenes, jo tā ir jūsu alga par jūsu kalpošanu Saiešanas teltī.
32 Un jūs sev neuzliksit nekādu grēku, ja jūs no tā, kas jums ir, to vislabāko nodosit par cilājamo upuri; tā jūs Israēla svētumu neapgānīsit un nemirsit."

19.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu:
2 "Šis ir bauslības likums, kuru kā pavēli deva Tas Kungs, kad Viņš teica: saki Israēla bērniem, ka tiem tev jāpieved sarkana govs, kas bez vainas, kurai nav nekādas kaites, uz kuras jūgs vēl nav bijis likts.
3 Un jums tā jānodod priesterim Ēleāzaram, un tā ir jāizved ārā no nometnes un viņa acu priekšā jānokauj.
4 Un priesteris Ēleāzars lai ņem ar savu pirkstu no govs asinīm, un viņš lai slaka tās asinis septiņas reizes pret Saiešanas telts priekšu.
5 Un tad lai viņš liek govi sadedzināt savā priekšā: viņas ādu, viņas gaļu, viņas asinis, visa, kopā ar tās zarnu saturu, tā ir sadedzināma.
6 Un priesteris lai ņem ciedru koka gabalu, īzapu un karmezīna šķetinātu diegu un lai to visu uzmet uz degošās govs.
7 Un tad lai priesteris mazgā savas drēbes un lai pats mazgā savu miesu ūdenī; pēc tam viņš drīkst iet nometnē, bet tas ir nešķīsts līdz vakaram.
8 Un arī tam, kas to ir sadedzinājis, ir jāmazgā savas drēbes ūdenī un jāmazgā sava miesa ūdenī, arī tas ir nešķīsts līdz vakaram.
9 Tad šķīstam vīram ir kopā jāsaņem govs pelni un tie jānovieto ārpus nometnes šķīstā vietā, un lai tie tiek glabāti Israēla bērnu draudzes īpašam nolūkam - šķīstīšanās ūdenim, jo tas ir grēku upuris.
10 Un tas, kas saņēmis govs pelnus, lai mazgā savas drēbes un lai ir nešķīsts līdz vakaram. - Un tas lai ir mūžīgs likums Israēla bērniem un arī svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū:
11 kas aizskar mironi, kāda miruša cilvēka miesas, tam būs būt nešķīstam septiņas dienas.
12 Trešajā un septītajā dienā viņam ar šo ūdeni ir jāšķīstās, tad viņš kļūs šķīsts, bet, ja viņš trešajā un septītajā dienā nešķīstās, tad viņš nebūs šķīsts.
13 Ikviens, kas pieskāries miruša cilvēka nedzīvam ķermenim un nav no sava grēka atbrīvojies, tas aptraipa Tā Kunga mājokli, un tādu dvēseli lai izdeldē no Israēla; tāpēc ka tam pāri nav slacīts šķīstīšanās ūdens, viņš ir nešķīsts, un nešķīstība vēl ir uz viņa.
14 Bet šāds ir likums par cilvēku, kas mirst pats savā teltī: ikviens, kas ienāk tādā teltī, un ikviens, kas tanī atrodas, ir nešķīsts septiņas dienas.
15 Un visi trauki, kas ir vaļā un kam nav vāka virsū, ir nešķīsti.
16 Un ikviens, kas laukā kādam pieskaras, kas ar zobenu nokauts vai kas pats ir miris, tāpat, kas aizskāris cilvēka ģindeni vai arī kapu, tas ir nešķīsts septiņas dienas.
17 Un tad nešķīstā vajadzībām viņiem jāņem no sadedzinātā grēku upura pelniem un uz tiem traukā jāuzlej avota ūdens.
18 Un šķīsts vīrs lai ņem īzapu un to iemērc ūdenī un apslaka telti un visus traukus, un visus cilvēkus, kas tanī teltī bijuši, un to, kas aizskāris vai kaulus, vai kādu nonāvētu, vai mirušo, vai kapu.
19 Un šķīstam jāapslaka nešķīstais trešajā un septītajā dienā, un tas ir jāšķīsta no grēkiem septītajā dienā, un tad lai viņš mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un viņš vakarā būs šķīsts.
20 Bet tas vīrs, kas ir kļuvis nešķīsts un negrib šķīstīties no saviem grēkiem, tā dvēsele lai tiek izdeldēta no draudzes vidus, jo viņš ir Tā Kunga svēto mājokli apgānījis, neslakot pār sevi šķīstīšanās ūdeni,- viņš ir nešķīsts.
21 Un tas lai ir viņiem mūžīgs likums, ka tas, kas slacījis šķīstīšanās ūdeni, lai arī mazgā savas drēbes; bet, kas pieskaras šķīstīšanās ūdenim, tas ir nešķīsts līdz vakaram.
22 Un viss, ko nešķīstais aizskar, kļūst nešķīsts, un tāpat ikviens, kas viņu aizskar, tas ir nešķīsts līdz vakaram."

20.nodaļa

1 Un visa Israēla bērnu draudze nonāca pirmajā mēnesī Cina tuksnesī, un tauta apmetās Kadešā, un Mirjama tur arī nomira, un tur viņa tika apglabāta.
2 Un tur nebija draudzei ūdens; tad tie sacēlās pret Mozu un Āronu.
3 Un tauta cēla ķildu pret Mozu, un tie sacīja: "Kaut arī mēs būtu gājuši bojā, kad mūsu brāļi gāja bojā Tā Kunga priekšā!
4 Un kāpēc jūs esat veduši Tā Kunga draudzi šinī tuksnesī, ka mums un mūsu lopiem še jānobeidzas?
5 Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes un noveduši šinī posta vietā? Te nav sējas lauku, nav vīģu koku, nedz vīna koku vai granātkoku vieta, te pat nav ūdens ko dzert!"
6 Tad Mozus un Ārons aizgāja no draudzes pie Saiešanas telts vārtiem un metās uz sava vaiga; un Tā Kunga godība atklājās viņiem.
7 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
8 "Ņem zizli un sasauc draudzi, tu un tavs brālis Ārons, un runājiet uz klinti, kas viņu acu priekšā, un tā izdos ūdeni; un lieciet no šīs klints iztecēt ūdenim un padzirdiniet šo draudzi un viņas lopus."
9 Tad Mozus ņēma zizli no Tā Kunga priekšas, kā Viņš tam bija pavēlējis.
10 Un Mozus un Ārons sapulcināja draudzi pie klints, un viņš tiem sacīja: "Klausaities jel, jūs stūrgalvji! Vai mēs spēsim likt izplūst jūsu vajadzībām ūdenim no šīs klints?"
11 Tad Mozus pacēla savu roku un ar savu zizli sita klinti divas reizes, un iznāca daudz ūdens, tā ka viņš padzirdināja draudzi un tās lopus.
12 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu: "Tādēļ, ka jūs neesat Man ticējuši un neesat Mani svētījuši Israēla bērnu acu priekšā, tādēļ jūs arī neievedīsit šo draudzi zemē, ko Es tiem esmu devis!"
13 Šis ir Meribas ūdens, pie kura Israēla bērni strīdējās ar To Kungu, un Viņš tiem parādījās svēts.
14 Tad Mozus izsūtīja vēstnešus no Kadešas pie Edoma ķēniņa pateikt: "Tā saka tavs brālis Israēls: tu zini visas tās grūtības, kādās mēs atrodamies,
15 ka mūsu ciltstēvi bija izgājuši uz Ēģipti, ka mēs ilgu laiku esam dzīvojuši Ēģiptē un ka ēģiptieši mums un mūsu senčiem ir ļaunu darījuši.
16 Tad mēs brēcām uz To Kungu, un Viņš paklausīja mūsu balsij un sūtīja eņģeli, un tas mūs izveda no Ēģiptes, un redzi, tā mēs tagad atrodamies Kadešas pilsētā tavā pierobežā.
17 Ļauj mums iziet tavai zemei cauri! Mēs neiesim pa tīrumiem, nedz arī pa vīna dārziem, mēs nedzersim ūdeni no akām, kas ir izraktas; mēs iesim tikai pa lielceļu, kas ir ķēniņa ceļš, un mēs nenogriezīsimies ne pa labi, ne pa kriesi, tiekāms nebūsim izgājuši cauri tavām robežām."
18 Bet edomietis atbildēja: "Mēs tev neļausim iet cauri, citādi es tev iziešu pretim ar zobenu."
19 Tad Israēla bērni viņam sacīja: "Mēs iesim pa lielceļu, un, ja mēs vai mūsu lopi dzersim no tava ūdens, tad mēs par to dosim pietiekamu samaksu; mēs cita nekā negribam kā kājām iziet caur tavu zemi."
20 Bet viņš sacīja: "Tev nebūs doties caur manu zemi!" Un edomietis izgāja viņiem pretim ar lielu pulku un ar stipru apbruņojumu.
21 Un tā edomietis liedza Israēlam šķērsot viņa robežas, un Israēls novirzījās sāņus.
22 Un tie aizgāja no Kadešas, un visa Israēla bērnu draudze nonāca pie Hora kalna.
23 Tad Tas Kungs sacīja Mozum un Āronam pie Hora kalna, pie Edoma zemes robežām, teikdams:
24 "Āronam jātiek piepulcinātam pie saviem tēviem, jo viņš neieies tanī zemē, ko Es došu Israēla bērniem, tādēļ ka jūs neesat Man klausījuši pie Meribas ūdeņiem.
25 Ņem Āronu un viņa dēlu Ēleāzaru un ved tos Hora kalnā.
26 Tur novelc Āronam viņa drēbes un uzvelc tās viņa dēlam Ēleāzaram, jo Ārons tur tiks piepulcināts un nomirs."
27 Un Mozus darīja, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis, un viņi uzkāpa visas draudzes acu priekšā Hora kalnā.
28 Un tur Mozus novilka Āronam viņa drēbes un apvilka tās viņa dēlam Ēleāzaram; un Ārons tur nomira kalna galā, bet Mozus un Ēleāzars nokāpa no kalna zemē.
29 Kad nu visa draudze redzēja, ka Ārons bija nomiris, tad viss Israēla nams apraudāja Āronu trīsdesmit dienas.

21.nodaļa

1 Kad kānaānietis, Arada zemes ķēniņš, kas dzīvoja Negebā, dzirdēja, ka Israēla tauta nāk pa Ataraima ceļu, tas karoja pret Israēlu un aizveda kādus no viņiem gūstā.
2 Tad Israēls deva solījumu Tam Kungam, sacīdams: "Ja Tu šo tautu tiešām nodosi manā rokā, tad es viņu pilsētas izdeldēšu."
3 Un Tas Kungs paklausīja Israēla balsij, un Viņš nodeva kānaāniešus viņu rīcībā, un viņi tos izdeldēja, gan viņus pašus, gan viņu pilsētas, un nosauca tās vietas vārdu Horma[A].
4 Un tie aizgāja no Hora kalna pa Niedru jūras ceļu, lai apietu Edoma zemi. Ceļā tauta kļuva nepacietīga,
5 un tauta kurnēja pret Dievu un pret Mozu: "Kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes? Lai mēs mirtu tuksnesī? Mums nav maizes un nav pat ūdens, un mūsu dvēselēm riebj šī bada maize!"
6 Un Tas Kungs uzsūtīja tautai dzēlīgas čūskas; tās sakoda tautu, un daudzi no Israēla tautas nomira.
7 Tad tauta nāca pie Mozus un sacīja: "Mēs esam ar saviem vārdiem grēkojuši pret To Kungu un pret tevi; lūdz To Kungu, lai Viņš mums atņem tās čūskas!" Tad Mozus aizlūdza par tautu.
8 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Darini sev čūskas tēlu un liec to par zīmi; un katrs, kas sakosts un to uzlūkos, tas dzīvos."
9 Un Mozus izveidoja vara čūsku, un viņš to uzcēla par zīmi. Un notika, ja čūska kādu sakoda, tad tas uzlūkoja vara čūsku un palika dzīvs.
10 Tad Israēla bērni no turienes devās ceļā un apmetās pie Obotas.
11 Un no Obotas tie devās ceļā un apmetās Ije Ābarīmā, kas atrodas iepretim Moābai tuksnesī pret saules lēktu.
12 No turienes tie aizgāja un apmetās pie Zāredas strauta.
13 No turienes tie aizgāja un apmetās šaipus Arnonas, kas tuksnesī iztek no amoriešu novadiem; Arnona veido Moāba robežas starp moābiešiem un amoriešiem.
14 Tāpēc Tā Kunga karu grāmatā teikts: "Tas Kungs karoja pret Vahebu viesulī un pret Arnonas upēm,
15 un pie upju krituma, kas nogriežas uz Āru un aizvijas gar Moābas robežām."
16 Un no turienes viņi devās uz Beēru pie tās akas, pie kuras Tas Kungs Mozum sacīja: "Sapulcini tautu, Es tiem došu ūdeni."
17 Toreiz Israēls dziedāja šādu dziesmu: "Verdi, aka, uzdziediet tai!
18 Ak, aka, ko vadoņi rakuši, ko tautas brīvie vīri ar scepteri izrakuši, ar savu karavadoņa zizli, ar savām kūjām!" No tuksneša tie aizgāja uz Matanu
19 un no Matanas uz Nahaliēlu, un no Nahaliēlas uz Bāmotu,
20 un no Bāmotas uz ieleju, kas atrodas Moābas līdzenumā pret Pizgas virsotni, kas noraugās uz tuksnesi.
21 Tad Israēls sūtīja vēstnešus pie Sihona, amoriešu ķēniņa, un sacīja:
22 "Atļauj mums iziet caur tavu zemi! Mēs nenogriezīsimies tavā zemē no ceļa un neiesim ne tīrumos, ne vīna dārzos, mēs arī nedzersim tevis izrakto aku ūdeni; mēs turēsimies uz ķēniņa ceļa, kamēr būsim izgājuši cauri tavām robežām."
23 Bet Sihons neļāva Israēlam iziet caur savas zemes robežām un sapulcināja visu savu kara tautu tuksnesī pret Israēlu; kad Sihons nonāca pie Jahcas, tad tas uzbruka Israēlam.
24 Bet Israēls to sita ar zobena asmeni un ieņēma viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, tas ir, līdz amoniešu robežām, jo pašu amoniešu robežas bija stipri nocietinātas.
25 Tā Israēls tanī vietā ieņēma visas viņu pilsētas, un Israēls apmetās uz dzīvi visās amoriešu pilsētās - Hešbonā un visās tās mazajās pilsētās.
26 Jo Hešbona bija amoriešu ķēniņa Sihona pilsēta, bet viņš bija karojis pret agrāko Moāba ķēniņu un bija tam visu viņa zemi atņēmis līdz pat Arnonai.
27 Tāpēc dziesminieki saka: "Nāciet uz Hešbonu, lai Sihona pilsēta tiek uzcelta!
28 Jo uguns ir izlauzusies no Hešbonas un liesma no Sihona pilsētas; tā ir aprijusi Moāba apgabalu un sadedzinājusi Arnonas virsotņu kungus.
29 Vai tev, Moāb! Jūs, Kemoša tauta, tagad esat nolemti iznīcībai, viņš ir licis būt jūsu dēliem par bēgļiem, bet jūsu meitas viņš ir aizvedis Sihona, amoriešu ķēniņa, gūstā.
30 Un no Hešbonas līdz Dibonai ir iznīkusi Moāba cerības gaisma, un mēs tos esam vajājuši līdz Nopahai, kas sniedzas līdz Medebai."
31 Tā Israēls apmetās amoriešu zemē.
32 Un Mozus izsūtīja izlūkus izpētīt Jāzeru, un tie ieņēma tās ciemus un izdzina amoriešus, kas tur mita.
33 Tad tie nogriezās sāņus un devās kalnup pa Basanas ceļu, bet Ogs, Basanas ķēniņš, un viņa ļaudis izgāja viņiem pretim, lai karotu pie Edrejas.
34 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Nebīsties no viņa, jo viņu un visus viņa ļaudis, un visu viņa zemi Es nodošu tavās rokās, un tu darīsi viņam tāpat, kā tu esi darījis Sihonam, amoriešu ķēniņam, kas dzīvoja Hešbonā."
35 Un tie viņu sakāva un viņa dēlus un visu viņa tautu, ka neviens neatlikās, un tie ieņēma viņa zemi.

22.nodaļa

1 Tad Israēla bērni devās ceļā un apmetās Moāba līdzenumā, viņpus Jordānai, iepretim Jērikai.
2 Kad nu Balaks, Cipora dēls, visu to redzēja, ko Israēls bija amoriešiem nodarījis,
3 tad moābieši varen izbijās no tās tautas, jo to bija daudz, un moābiešiem bija bailes no Israēla bērniem.
4 Tāpēc Moābs runāja ar midiāniešu vecajiem: "Nu šie, tur sapulcējušies, gan notīrīs tīru visu mūsu apkārtni itin kā vērsis, kas aprij lauka zāli!" Bet Balaks, Cipora dēls, bija tanī laikā Moāba ķēniņš.
5 Un tas sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru pie lielās upes viņa tautas bērnu zemē, lai viņu aicinātu, un sacīja: "Redzi, tur ir tauta, kas iznākusi no Ēģiptes; redzi, tie apklāj zemes virsu un ir apmetušies pret mani.
6 Un tagad, lūdzams, nāc un nolādi man šo tautu, jo tā ir stiprāka nekā es, tad varbūt es varētu tos pieveikt un izdzīt no zemes; jo es zinu, ka tas, ko tu svētī, ir svētīts un, ko tu nolādi, ir nolādēts."
7 Tad moābiešu vecaji un midiāniešu vecaji gāja, un zīlnieku alga jau tiem bija rokā, un tie nogāja pie Bileāma un sacīja viņam Balaka vārdus.
8 Tad tas viņiem sacīja: "Palieciet šeit pa nakti, tad es jums došu līdzi vēsti, ko Tas Kungs man iedos." Un moābiešu vadoņi palika pie Bileāma.
9 Un Dievs nāca pie Bileāma un tam jautāja: "Kas tie tādi par vīriem tur pie tevis?"
10 Un Bileāms atbildēja Dievam: "Balaks, Cipora dēls, moābiešu ķēniņš, ir tos pie manis sūtījis un caur viņiem liek man sacīt:
11 redzi, tauta ir iznākusi no Ēģiptes un apklāj visu zemes virsu. Tagad nāc, nolādi tos manis labad, varbūt tad es spēšu pret tiem karot un tos izdzīt."
12 Tad Dievs sacīja Bileāmam: "Tev nebūs iet kopā ar viņiem, un tev nebūs nolādēt šo tautu, jo tā ir svētīta!"
13 Un no rīta Bileāms agri piecēlās un sacīja Balaka vadoņiem: "Eita atpakaļ uz savu zemi, jo Tas Kungs man ir aizliedzis un neļauj iet ar jums."
14 Tad cēlās moābiešu vadoņi un nāca pie Balaka un tam pavēstīja: "Bileāms ir atsacījies nākt mums līdzi."
15 Tad Balaks mēģināja vēl vienu reizi un nosūtīja daudz vairāk un cienījamākus vadoņus nekā tos.
16 Un tie nāca pie Bileāma un sacīja: "Tā saka Balaks, Cipora dēls: lūdzams, neliedzies nākt pie manis!
17 Jo es tevi godināt godināšu, un visu, ko tu man teiksi, to es izdarīšu; bet, lūdzams, nāc un nolādi man šo tautu!"
18 Tad Bileāms atbildēja un sacīja Balaka kalpiem: "Kaut vai Balaks man dotu savu namu pilnu piebērtu ar zeltu un sudrabu, tad tomēr es nevarētu pārkāpt Tā Kunga, sava Dieva, pavēli, darot vai nu mazas, vai arī lielas lietas.
19 Un tad nu palieciet arī šo nakti pie manis, tad es redzēšu, ko Tas Kungs man tālāk teiks."
20 Tad Dievs nāca pie Bileāma nakts laikā un tam sacīja: "Ja tie vīri ir nākuši tevi aicināt, tad celies un ej ar viņiem, bet tikai to vārdu, ko Es tev teikšu, to pildi."
21 Tad Bileāms piecēlās agri no rīta un apsegloja savu ēzeļu māti un devās līdzi moābiešu vadoņiem.
22 Bet Dieva dusmas pret to iedegās, tāpēc ka tas gāja, un Tā Kunga eņģelis nostājās viņam ceļā, lai būtu viņam par naidīgu pretinieku; un viņš jāja uz savas ēzeļu mātes, un divi tā puiši bija viņam līdzi.
23 Un ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli uz ceļa stāvam ar atvēztu zobenu rokā, un ēzeļu māte nogriezās no ceļa un gāja pa lauku; tad Bileāms sita ēzeļu māti, lai to uzgrieztu uz ceļa.
24 Bet Tā Kunga eņģelis nostājās ceļa šaurumā starp vīna dārziem, kur abās pusēs bija mūris.
25 Kad nu ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli, tad viņa spiedās gar mūri un saspieda pie mūra Bileāmam kāju, tāpēc viņš to atkal sita.
26 Un Tā Kunga eņģelis virzījās joprojām uz priekšu un nostājās kādā šaurā spraugā, kur nebija vietas, lai atkāptos nedz pa labi, nedz pa kreisi.
27 Un, kad ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli stāvam, tad viņa pakrita ceļos zem Bileāma. Un Bileāms saskaitās un sita ēzeļu māti ar rīksti.
28 Un tad Tas Kungs atvēra ēzeļu mātes muti, un tā sacīja Bileāmam: "Ko es esmu tev darījusi, ka tu mani esi trīs reizes sitis?"
29 Un Bileāms sacīja ēzeļu mātei: "Tāpēc ka tu mani esi kaitinājusi! Ja man būtu bijis zobens rokā, es tevi nokautu!"
30 Tad ēzeļu māte sacīja Bileāmam: "Vai es neesmu tava ēzeļu māte, uz kuras tu esi jājis savu laiciņu līdz šai dienai? Vai tas ir bijis mans ieradums tev tā darīt?" Viņš teica: "Nē."
31 Tad Tas Kungs atvēra Bileāmam acis, un viņš ieraudzīja Tā Kunga eņģeli stāvam uz ceļa ar atvēztu zobenu rokā. Un viņš palocījās un nometās uz sava vaiga.
32 Un Tā Kunga eņģelis viņam sacīja: "Kāpēc tu savu ēzeļu māti esi tā trīs reizes sitis? Redzi, es tev nostājos par pretinieku, lai tevi atturētu, jo tavs ceļš ir ļauns un pret manu gribu.
33 Bet pat ēzeļu māte mani bija ieraudzījusi, un tā trīs reizes ir šeit no manis nost virzījusies, un, ja viņa nebūtu varējusi nost novirzīties, tad es tiešām tevi būtu nositis un viņu būtu atstājis dzīvu."
34 Tad Bileāms sacīja Tā Kunga eņģelim: "Es esmu grēkojis, jo es nezināju, ka tu esi pret mani nostājies uz ceļa, bet, ja tas tavās acīs ir nepatīkami, tad es griezīšos atpakaļ!"
35 Tad Tā Kunga eņģelis sacīja Bileāmam: "Ej līdzi tiem vīriem, tikai runā to, ko es tev teikšu." Un Bileāms gāja Balaka vadoņiem līdzi.
36 Kad Balaks dzirdēja, ka Bileāms nāk, tad tas izgāja viņam pretim uz Moāba pilsētu pie Arnonas robežām pašā robežu stūrī.
37 Un Balaks sacīja Bileāmam: "Vai gan es neesmu sūtīdams sūtījis vīrus pie tevis, lai tevi aicinātu? Kāpēc tu tūdaļ nenāci pie manis? Vai tad es patiesi neprastu tevi godināt?"
38 Un Bileāms sacīja Balakam: "Redzi, es esmu pie tevis atnācis, bet vai es kaut ko varu runāt, kā vien tos vārdus, ko Tas Kungs liks manā mutē? To es tikai runāšu."
39 Un Bileāms gāja kopā ar Balaku, un tie nonāca Kirjat-Hucotā.
40 Un Balaks upurēja kaujamam upurim liellopus un sīklopus, un tas sūtīja arī Bileāmam un vadoņiem, kas bija pie viņa.
41 Un nākamā rītā Balaks ņēma Bileāmu un uzveda viņu Baala augstienēs un no turienes tam rādīja nometnes vienu galu.

23.nodaļa

1 Tad Bileāms sacīja Balakam: "Uzcel man šinī vietā septiņus altārus un sataisi še man septiņus vēršus un septiņus aunus."
2 Un Balaks tā darīja, kā Bileāms viņam bija sacījis, un Balaks un Bileāms upurēja dedzināmos upurus, vienu vērsi un vienu aunu uz katra altāra.
3 Un Bileāms sacīja Balakam: "Nostājies mierā pie sava dedzināmā upura, bet es iešu: var būt, ka es sastapšu To Kungu, un Viņš nāks man pretim. Tad es tev teikšu, ko Viņš man būs atklājis."Tad viņš aizgāja uz klaju pakalnu.
4 Un Dievs sastapa Bileāmu, un tas Viņam sacīja: "Septiņus altārus es esmu sakārtojis, un es esmu upurējis vērsi un aunu uz katra altāra."
5 Un Tas Kungs ielika Bileāma mutē vārdu un teica: "Griezies atpakaļ pie Balaka un saki tā!"
6 Un, kad tas pie viņa atgriezās, tad viņš stāvēja pie sava dedzināmā upura ar visiem Moāba vadoņiem.
7 Tad viņš sāka skaitīt savu sakāmo un teica: "No Aramas Balaks, moābiešu ķēniņš, mani atvedis, no austrumu kalnājiem: nāc nolādi man Jēkabu un nāc nonievā Israēlu!
8 Kā lai es nolādu to, ko Dievs nenolād? Kā lai es nonievāju, ko Tas Kungs nav nonievājis?
9 Jo no klinšu virsotnes es to redzu un no paaugstinājumiem es to ieraugu: redzi, tauta, kas savrup dzīvo un kas starp tautām nav ieskaitāma.
10 Kas izskaitīs Jēkaba putekļus, kas izskaitīs Israēla skaita ceturto daļu? Manai dvēselei tiktos mirt šo taisno nāvē, un es vēlos, kaut manas pēdējās dienas būtu tādas kā viņiem!"
11 Tad Balaks sacīja Bileāmam: "Ko tu man esi nodarījis! Es tevi aicināju lādēt manus ienaidniekus, un redzi, tu tos svētīdams esi svētījis!"
12 Tad viņš atbildēja un sacīja: "Vai man nav jārunā tikai tas, ko Tas Kungs manā mutē licis runāt?"
13 Tad Balaks viņam sacīja: "Nāc, lūdzams, man līdzi uz kādu citu vietu, no kurienes tu viņus vari redzēt, jo līdz šim tu tikai vienu galu no viņiem esi redzējis, bet visus viņus tu neesi redzējis, un nolādi man tos no turienes!"
14 Un viņš to ņēma līdzi uz Copima tīrumu Pizgas kalna virsotnē, un tur viņš uzcēla septiņus altārus un upurēja dedzināmam upurim vērsi un aunu uz katra altāra.
15 Un viņš sacīja Balakam: "Paliec šeit stāvot pie sava dedzināmā upura; es gribu iet tur kādu sastapt."
16 Un Tas Kungs nāca Bileāmam pretī un ielika Savu vārdu viņa mutē un sacīja: "Griezies atpakaļ pie Balaka un saki tā!"
17 Kad viņš pie tā atgriezās, tad tas stāvēja pie sava dedzināmā upura un pie viņa bija moābiešu vadoņi. Un Balaks viņam jautāja: "Ko Tas Kungs sacīja?"
18 Tad viņš skaitīja savu sakāmo un sacīja: "Celies, Balak, un klausies! Griez savas ausis uz mani, Cipora dēls!
19 Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un tas nekļūtu īstenība?
20 Redzi, man ir pavēlēts svētīt; un Viņš ir svētījis, un es to negrozīšu.
21 Noziegumu Viņš nav Jēkabā saskatījis, nedz postu Israēlā; Tas Kungs, viņa Dievs, ir ar viņu, un ķēniņu līksme ir viņa vidū.
22 Dievs, kas tos ir izvedis no Ēģiptes, tas ir tik spēcīgs kā ragains sūbris.
23 Tiešām, zīlēšana neder pret Jēkabu un burvju mākslas pret Israēlu, jo laikus tiek Jēkabam un Israēlam pasacīts, ko Dievs dara!
24 Redzi, te tauta, kas ceļas kā lauvas māte un kas šaujas augšā kā lauva; tā neapgulstas, kamēr nebūs laupījums aprīts un kamēr tā nebūs padzērusi nokauto asinis."
25 Tad Balaks sacīja Bileāmam: "Lādēdams beidzot to nolādi, bet nesvētī svētīdams!"
26 Bet Bileāms atbildēja un sacīja Balakam: "Vai es tev jau netiku teicis, ka visu, ko Tas Kungs man teiks, to es darīšu?"
27 Tad Balaks sacīja Bileāmam: "Nāc, lūdzu, es tevi ņemšu līdzi uz kādu citu vietu; var būt, ka tā liksies Dieva acīm vairāk piemērota un tu tomēr man to tautu no turienes nolādēsi!"
28 Tad Balaks uzveda Bileāmu Peora kalna virsotnē, kas paver brīvu skatu uz tuksnesi.
29 Un Bileāms sacīja Balakam: "Uzcel man šeit septiņus altārus un sagādā septiņus vēršus un septiņus aunus."
30 Tad Balaks izdarīja, kā Bileāms bija sacījis, un viņš upurēja kā dedzināmo upuri uz katra altāra vērsi un aunu.

24.nodaļa

1 Kad Bileāms manīja, ka Tam Kungam labpatika Israēlu svētīt, tad viņš vairs negāja kā pirmo un otro reizi, lai meklētu pēc zīmēm, bet pagrieza savu vaigu tieši pret tuksnesi
2 un pacēla savas acis un redzēja Israēlu, kā tas bija apmeties pēc savām ciltīm,- un Dieva Gars nāca pār viņu.
3 Un viņš skaitīja savu sakāmo un sacīja: "Tas ir Bileāma, Beora dēla, pravietojums, tā vīra runa, kam acis tikušas atvērtas;
4 tā saka tas, kas uzklausījis Dieva vārdus, kam Visuvarenā atklāsme ir kļuvusi zināma, kas kritis ceļos un kam acis tikušas atvērtas:
5 cik jaukas ir tavas teltis, ak, Jēkab, un tavi mājokļi, ak, Israēl!
6 Kā upju līči, kas izplešas, kā vīna kalni, kas paceļas pie straumēm, kā alvejas, ko Tas Kungs pats ir stādījis, kā ciedru koki pie ūdens!
7 Ūdens tek no viņa traukiem, viņa dzimumam ir ūdens papilnam, un viņu ķēniņš būs augstāks par Agagu; viņu ķēniņu valsts būs augsti celta.
8 Dievs viņu izvedis no Ēģiptes, viņam ir spēki kā ragainam sūbrim; viņš aprij savus pretiniekus - svešas tautas - un sadragā viņu kaulus, ar savām bultām viņš tos sašauj.
9 Kā viņš ir izstiepies kā jauns lauva, nogūlies kā lauvas māte! Kas var uzdrošināties to piecelt? Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts un, kas tevi nolād, tas lai ir nolādēts!"
10 Tad Balaks iekaisa savās dusmās pret Bileāmu un neapmierināts sasita savas rokas; un Balaks sacīja Bileāmam: "Es tevi esmu aicinājis, lai tu manus ienaidniekus nolādētu, bet tu, lūk, tos nu trīs reizes esi svētīdams svētījis!
11 Bet tagad bēdz uz savu vietu! Es gan domāju godādams tevi godināt, bet, redzi, Tas Kungs ir aizliedzis tevi godināt!"
12 Tad Bileāms sacīja Balakam: "Vai es jau neteicu taviem sūtņiem, ko tu pie manis sūtīji, un netiku sacījis:
13 kaut man Balaks dotu savu namu, pilnu piekrautu ar sudrabu un ar zeltu, tomēr es nevaru pārkāpt Tā Kunga pavēles, lai darītu pēc sava sirdsprāta vai nu labu, vai arī ļaunu; ko Tas Kungs man sacīs, to es runāšu.
14 Un tagad es esmu ceļā pie savas tautas; nāc, es tev izpaudīšu, ko šī tauta darīs tavai tautai nākamās dienās!"
15 Un viņš skaitīja savu sakāmo un sacīja: "Tas ir Bileāma, Beora dēla, pravietojums, tā vīra runa, kam acis tikušas atvērtas,
16 tā pravietojums, kas uzklausījis Dieva vārdus, kas zina Visuaugstākā atziņas, kam skaidra Visuvarenā atklāsme, kas kritis ceļos un kam acis tikušas atvērtas.
17 Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu novēroju, bet ne tuvumā: zvaigzne ņems sev ceļu no Jēkaba, un no Israēla celsies Scepteris, tas sadragās Moāba deniņus un nopostīs visus Seta dēlu pamatus;
18 un Edoms kļūs par savu ienaidnieku īpašumu, un Seīra top par mantojumu saviem pretiniekiem, bet Israēls pieņemas spēkā;
19 un no Jēkaba izies valdnieks, kas liks nogalināt ikvienu no pilsētas izbēgušo."
20 Un tad viņš ieraudzīja Amaleku un sāka skaitīt savu sakāmo, un sacīja: "Amaleks ir tautu vidū pirmais, bet viņa vainags ies bojā!"
21 Un viņš ieraudzīja keniešus, un atkal sāka teikt savu sakāmo, un sacīja: "Stiprs ir tavs mājoklis, un tu savu ligzdu esi cēlis augstu klintīs;
22 bet tomēr, Kain, tu tapsi sadedzināts; cik ilgi vēl, kad Asurs tevi aizvedīs trimdā!"
23 Un viņš pateica savu sakāmo un sacīja: "Ak vai! Kas gan vēl paliks dzīvs, kad Dievs to darīs?
24 Kuģi, irti no Kitimas krastiem, reiz ielenks Asuru un nomāks arī Ēberu; bet arī pats spaidītājs ies bojā!"
25 Tad Bileāms cēlās un aizgāja un griezās atpakaļ uz savu vietu; arī Balaks gāja savu ceļu.

25.nodaļa

1 Un Israēls dzīvoja Sitimā, un ļaudis sāka piekopt netiklību ar moābiešu meitām.
2 Un tās aicināja tautu pie savu dievu kaujamo upuru mielastiem, un tauta ēda un metās zemē uz sava vaiga to dievu priekšā.
3 Kad nu Israēls sapinās ar Baalu Peoru, tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Israēlu.
4 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: "Ņem visus tautas vadoņus un tos pakar Tā Kunga dēļ ar seju pret sauli, lai Tā Kunga dusmu kvēle pret Israēlu mitētos."
5 Tad Mozus sacīja Israēla soģiem: "Lieciet nonāvēt ikvienu no tiem vīriem, kas saistījušies ar Baalu Peoru!"
6 Un redzi, kāds Israēla vīrs nāca un atveda pie saviem brāļiem kādu midiāniešu sievu Mozus un visas Israēla draudzes acu priekšā; tie raudāja žēlabās pie Saiešanas telts durvīm.
7 Kad Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, kas bija Ārona dēla dēls, to redzēja, tad viņš piecēlās no draudzes vidus un ņēma šķēpu savā rokā,
8 un viņš sekoja šim Israēla vīram guļamā telpā un izdūra abiem, Israēla vīram un tai sievai, to caur viņu pavēderi. Tad pārstāja miršana Israēla bērnu vidū.
9 Un pavisam to, kas sērgā nomira, bija divdesmit četri tūkstoši.
10 Tad Tas Kungs runāja uz Mozu:
11 "Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, Ārona dēla dēls, ir novērsis Manu dusmu kvēli no Israēla bērniem ar to, ka viņš iedegās savā dusmu kaislībā viņu vidū; tāpēc, neskatoties uz Manu dusmu kvēli, Es neesmu pilnīgi iznīcinājis Israēla bērnus.
12 Tādēļ saki: redzi, Es viņam došu Savu miera derību,
13 un viņam un viņa dzimumam pēc viņa būs mūžīga priesterības derība, tāpēc ka viņš bija par savu Dievu iededzies un tādēļ ka tas salīdzinājis Israēla bērnus."
14 Un nokautā Israēla vīra vārds, kas tika nokauts kopā ar midiāniešu sievu, bija Simrijs, Salus dēls, vadonis Simeona ciltī, pēc tā tēvu nama piederības.
15 Un nokautās midiānietes vārds bija Kazbija, Cūra meita, tas bija midiāniešu cilts tēvu nama galvenais.
16 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
17 "Esiet naidīgi pret midiāniešiem un sitiet tos!
18 Jo arī tie ir bijuši pret jums naidīgi ar savām viltībām, ar ko tie jūs pievīluši, kad jūs Peora un Kazbijas, tās midiāniešu vadoņa meitas dēļ, kas tika nokauta Peora dēļ uzsūtītās sērgas dienā, ļāvāt sevi apmāt."

26.nodaļa

1 Un notika pēc pārmācības, ka Tas Kungs runāja uz Mozu un Ēleāzaru, priestera Ārona dēlu, sacīdams:
2 "Saskaitiet Israēla bērnu draudzē visus, kas divdesmit gadus veci un vecāki, pēc viņu tēvu namiem, visus, kas Israēlā var iet karapulkos!"
3 Tad Mozus un priesteris Ēleāzars ar tiem runāja Moāba klajumos pie Jordānas upes iepretī Jērikai, teikdami:
4 "Lai tiek saskaitīti visi, kas divdesmit gadus veci un vecāki, kā Tas Kungs Mozum ir pavēlējis." Un Israēla bērni, kas bija iznākuši no Ēģiptes, bija:
5 Rūbens, Israēla pirmdzimtais. Rūbena dēli bija: Hanohs, no kura ir cēlusies Hanoha cilts, un Pallus, no kura ir Pallus cilts.
6 No Hecrona ir Hecrona cilts, un no Karmija ir Karmija cilts.
7 Šīs ir rūbeniešu ciltis, un viņu skaits bija četrdesmit trīs tūkstoši septiņi simti trīsdesmit vīru.
8 Un Pallus dēls bija Ēliābs.
9 Un Ēliāba dēli bija: Nemuēls, Datans un Abirāms. Un tie bija tie paši Datans un Abirāms, kas bija draudzes sasaucēji un Koraha pulkā sacēlās pret Mozu un Āronu; tad viņi sacēlās arī pret To Kungu.
10 Un toreiz zeme atdarīja savu muti un tos aprija kopā ar Korahu līdz ar viņa pulku. Toreiz uguns aprija divi simti piecdesmit vīrus, un tie kļuva par biedinājuma zīmi.
11 Bet Koraha dēli neizmira.
12 Simeona dēli pēc savām ciltīm bija: no Nemuēla ir Nemuēla cilts, no Jamīna ir Jamīna cilts, no Jahīna ir Jahīna cilts,
13 no Zeraha ir Zeraha cilts, bet no Saula ir Saula cilts.
14 Šīs ir simeoniešu ciltis - divdesmit divi tūkstoši divi simti vīru.
15 Gada dēli pēc savām ciltīm: no Cepona ir Cepona cilts, no Hagija ir Hagija cilts, no Šunija ir Šunija cilts,
16 no Oznija ir Oznija cilts, no Ereija ir Ereija cilts,
17 no Arodija ir Arodija cilts, no Arelija ir Arelija cilts.
18 Un šīs ir Gada dēlu ciltis pēc sava skaita - četrdesmit tūkstoši pieci simti vīru.
19 Jūdas dēli bija: Gers un Onans, bet Gers un Onans jau nomira Kānaāna zemē.
20 Un tādēļ Jūdas dēli bija pēc savām ciltīm: no Šelaha - šelahiēliešu cilts, no Pereca - pereciešu cilts, no Zeraha - zerahiešu cilts.
21 Un Pereca dēli bija: Hecrons, no tā ir Hecrona cilts, Hamuls, no tā ir hamuliešu cilts.
22 Šīs ir Jūdas ciltis pēc to skaita - septiņdesmit seši tūkstoši pieci simti vīru.
23 Un Isašara dēli pēc to ciltīm bija: Tola, no tā ir tolajiešu cilts, Pūva, no tā ir pūviešu cilts,
24 Jašubs, no tā ir jašubiešu cilts, no Šimrona ir šimroniešu cilts.
25 Šīs ir Isašara ciltis pēc to skaita - sešdesmit četri tūkstoši trīs simti vīru.
26 Zebulona dēli pēc to piederības pie ciltīm: Sereds, no tā ir Sereda cilts, Elons, no tā ir Elona cilts, Jahleēls, no tā ir Jahleēla cilts.
27 Šīs ir Zebulona ciltis pēc to skaita - sešdesmit tūkstoši pieci simti vīru.
28 Un Jāzepa dēli pēc savām ciltīm bija: Manase un Efraims.
29 Bet Manases dēli bija: Mahīrs, no tā ir mahīriešu cilts, un Mahīrs dzemdināja Gileādu; no Gileāda ir cēlusies gileādiešu cilts.
30 Šie ir Gileāda dēli: Jeēzers, no tā ir Jeēzera cilts, Heleks, no tā ir helkītiešu cilts,
31 no Asriēla ir Asriēla cilts, no Sihema ir sihemiešu cilts,
32 no Šemida ir Šemida cilts, no Hefera ir Hefera cilts.
33 Bet Celofehadam, Hefera dēlam, nebija dēlu, bet tikai meitas, un Celofehada meitu vārdi bija Mahlija, Noga, Hagla, Milka un Tirca.
34 Šīs ir Manases ciltis pēc to skaita - piecdesmit divi tūkstoši septiņi simti vīru.
35 Un šie ir Efraima dēli pēc viņu ciltīm: no Šūtelaha ir šūtelahiešu cilts, no Behera ir beheriešu cilts, no Tahana ir tahaniešu cilts.
36 Un šie ir Šūtelaha dēli: Erans, no tā ir Erana cilts.
37 Šīs ir Efraima dēlu ciltis pēc to skaita - trīsdesmit divi tūkstoši pieci simti vīru. Tie ir Jāzepa pēcnācēji pēc savām ciltīm.
38 Benjamīna dēli pēc savām ciltīm sadalās: no Bela ir Bela cilts, no Ašbela ir ašbeliešu cilts, no Ahirāma ir Ahirāma cilts,
39 no Šepupāma ir Šepupāma cilts, no Hūpāma ir Hūpāma cilts.
40 Un Belas dēli bija: Ards un Naamans; no Arda ir ardiešu cilts, no Naamana ir Naamana cilts.
41 Šie ir Benjamīna dēli pēc savām ciltīm, un viņu skaits bija četrdesmit pieci tūkstoši seši simti vīru.
42 Un šie ir Dana dēli pēc savām ciltīm: Šuhāms, no tā ir šuhāmītu cilts.
43 Tās ir Dana ciltis pēc savām ciltīm. Visu Šuhāma dēlu pēc viņu skaita ir sešdesmit četri tūkstoši četri simti vīru.
44 Ašera dēli pēc savām ciltīm bija: Jimna, no tā ir Jimnas cilts, no Jišvija ir Jišvija cilts, no Berijas ir Berijas cilts.
45 Berijas dēli bija: Hebers, no tā ir heberiešu cilts, no Malkiēla ir Malkiēla cilts.
46 Un Ašera meitas vārds bija Sāra.
47 Šīs ir Ašera dēlu ciltis pēc to skaita - piecdesmit trīs tūkstoši četri simti vīru.
48 Un Naftaļa dēli pēc savām ciltīm bija: no Jahceēla ir Jahceēla cilts, no Gunija ir Gunija cilts,
49 no Jecera ir Jecera cilts, no Šilema ir Šilema cilts.
50 Šie ir Naftaļa dēli pēc savām ciltīm, un viņu skaits bija četrdesmit pieci tūkstoši četri simti vīru.
51 Šie ir visi Israēla bērni - kopskaitā seši simti viens tūkstotis septiņi simti trīsdesmit vīru.
52 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
53 "Šiem te lai tiek zeme sadalīta par īpašumu - pēc viņu vārdu skaita.
54 Kuru ir vairāk, to īpašums lai ir lielāks, bet, kuru ir mazāk, to īpašums arī lai ir mazāks; pēc to skaita ikvienam lai tiek īpašums piešķirts.
55 Bet zeme lai tiek sadalīta tikai ar meslu, pēc savu tēvu vārdiem lai viņi iegūst savu īpašumu;
56 zeme lai tiek sadalīta meslu kārtībā starp lielākām un starp mazākām ciltīm."
57 Šie ir saskaitītie levīti pēc savām ciltīm: no Geršona ir cēlusies Geršona cilts, no Kehata ir Kehata cilts, no Merārija ir Merārija cilts.
58 Šīs ir Levija ciltis: Libnija cilts, Hebrona cilts, Mahelija cilts, Mušija cilts, Koraha cilts. Un Kehats dzemdināja Amrāmu.
59 Un Amrāma sievas vārds bija Johebeta, Levija meita, kas Levijam bija piedzimusi Ēģiptē; tā dzemdēja Amrāmam Āronu un Mozu un Mirjamu, viņu māsu.
60 Un Āronam tika dzemdēti: Nadabs un Abijs, Ēleāzars un Itamārs.
61 Bet Nadabs un Abijs nomira, kad tie pienesa svešu uguni Tam Kungam.
62 Un viņu visu skaits bija divdesmit trīs tūkstoši, visi, kas vīriešu kārtas, ieskaitot mēnesi vecus un vecākus; viņus nepieskaitīja Israēla bērniem, jo tiem netika dots nekāds īpašums Israēla bērnu vidū.
63 Šie ir tie, ko saskaitīja Mozus un priesteris Ēleāzars, kad tie skaitīja visus Israēla bērnus Moāba klajumos pie Jordānas pretī Jērikai.
64 Un starp tiem nebija neviena vienīga vīra no to skaita, ko Mozus un priesteris Ārons bija skaitījuši Sinaja tuksnesī.
65 Jo Tas Kungs tiem bija sacījis: "Tie mirtin mirs tuksnesī!" Un no tiem arī neviens vairs nebija atlicies kā vienīgi Kālebs, Jefunnas dēls, un Jozua, Nūna dēls.

27.nodaļa

1 Tad pienāca Celofehada meitas; tas bija Hefera dēls, tas Gileāda dēls, tas Mahīra dēls, tas Manases dēls, no Manases, Jāzepa dēla, ciltīm; un viņa meitu vārdi bija Mahlija, Noga, Hagla, Milka un Tirca.
2 Un tās nāca pie Mozus un priestera Ēleāzara un pie vadoņiem un pie visas draudzes Saiešanas telts durvīm un teica:
3 "Mūsu tēvs ir nomiris tuksnesī, jebšu tas pats nebija starp sazvērniekiem, kas bija sacēlušies pret To Kungu Koraha pulkā, bet viņš ir miris savrup, savu grēku dēļ, un viņam nebija dēlu.
4 Kāpēc tad lai top izdeldēts mūsu tēva vārds no viņa cilts sarakstiem, tādēļ ka tam nebija dēlu? Dodiet mums visām paliekamu mājvietu mūsu dzimtas vidū pie mūsu tēva brāļiem!"
5 Un Mozus nesa viņu prasību Tā Kunga priekšā.
6 Tad Tas Kungs runāja uz Mozu:
7 "Celofehada meitas ir runājušas pareizi; dod viņām paliekamu īpašumu pie viņu tēva brāļiem un liec arī viņu tēva īpašumam pāriet viņu rokās.
8 Bet Israēla bērniem saki un pavēli: ikviens vīrs, kas nomirst un neatstāj dēlu, lai savu mantojuma daļu atstāj savai meitai;
9 un, ja tam arī meitas nav, tad dodiet viņa mantu viņa brāļiem;
10 un, ja tam arī brāļu nav, tad dodiet viņa īpašumu tā tēva brāļiem;
11 ja tam arī tēva brāļu nav, tad dodiet viņa mantu viņa tuvākajiem radiem, kas viņam vistuvākie no viņa paša cilts piederīgiem, un tie lai tad manto. Tāds lai ir Israēla bērniem tiesas likums, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis."
12 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Uzkāp uz šo Abarima kalnu un aplūko zemi, ko Es Israēla bērniem došu.
13 Un, kad tu to būsi redzējis, tad arī tu tiksi piepulcināts pie savas tautas saimes, kā Ārons, tavs brālis, jau ir ticis piepulcināts,
14 tāpēc ka jūs Manai pavēlei esat pretim turējušies Cina tuksnesī, kad draudze bija uzsākusi ķildu, jums Mans vārds viņiem bija jātur acu priekšā un jādara svēts ar ūdens sagādi viņiem." Tie ir Meribas ūdeņi Kadešā, Cina tuksnesī.
15 Tad Mozus runāja ar To Kungu un sacīja:
16 "Lai Tas Kungs, visu radīto dzīvību Dievs, ieceļ vienu vīru pār šo draudzi,
17 kas viņu priekšā var iziet un viņu priekšā ienākt un kas lai tos izvestu ārā un lai ievestu iekšā, ka Tā Kunga draudze nebūtu kā avis bez gana!"
18 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ņem Jozuu, Nūna dēlu, vīru, kam ir gars, un liec savu roku uz viņu;
19 un noved to priestera Ēleāzara un visas draudzes priekšā un dod tam savas pavēles viņu klātbūtnē,
20 un piešķir viņam kaut ko no sava diženuma, lai visa Israēla bērnu draudze tam klausa.
21 Un viņš lai nostājas priestera Ēleāzara priekšā, un tas lai izjautā urīmu par viņu Tā Kunga priekšā; pēc tā pavēles lai tie iziet, un pēc tā pavēles lai viņi ienāk - viņš un visi Israēla bērni un visa šī draudze."
22 Un Mozus darīja, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis; un viņš ataicināja Jozuu un veda viņu priestera Ēleāzara un visas sanākušās draudzes priekšā.
23 Un viņš uzlika abas savas rokas uz viņu un pamācīja, kā Tas Kungs bija caur Mozu sacījis.

28.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 "Pavēli Israēla bērniem un saki tiem, lai viņi savu upura maizi arī turpmāk gādātu Man par uguns upuri patīkamai smaržai noteiktos svētku laikos!
3 Un tev būs viņiem sacīt: šis ir uguns upuris Tam Kungam, ko jums būs pienest: ik dienas divus jērus, gadu vecus, bez vainas, par kārtējo dedzināmo upuri.
4 Vienu jēru sataisi upurim no rīta, bet otru jēru ap pievakari;
5 un desmito daļu ēfas smalku kviešu miltu ēdamam upurim, kas sajaukti ar grūsto eļļu viena ceturkšņa hina apmērā.
6 Šis ir ikdienas dedzināmais upuris, kas ir ticis iestādīts Sinaja kalnā kā uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu;
7 un viņa dzeramais upuris lai ir ceturksnis hina vīna, skaitot uz vienu jēru; šāds dzeramais upuris no vīna ir jāveltī Tam Kungam svētajā vietā.
8 Bet otru jēru tāpat sagatavo ap vakara laiku kā pirmo jēru no rīta, kas bija ēdamais upuris, un tāpat kā tam sataisi arī dzeramo upuri klāt kā uguns upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam.
9 Bet sabata dienā: divus bez vainas gadu vecus jērus, bet par ēdamo upuri divas desmitdaļas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, līdz ar piederīgā dzeramā upura tiesu.
10 Šis ir sabata dedzināmais upuris ikvienā sabatā, klāt pie ikdienas dedzināmā upura un tam piederīgā dzeramā upura.
11 Un pirmajā mēneša dienā nesiet par dedzināmo upuri Tam Kungam divus jaunus vēršus, aunu un septiņus gadu vecus jērus, kas bez vainas,
12 un trīs desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu vērsi, par ēdamo upuri, bet divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu aunu, par ēdamo upuri;
13 un vienu desmitdaļu ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu jēru, par ēdamo upuri; un to visu par dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam.
14 Un viņa dzeramais upuris lai ir pushina vīna uz ikkatru vērsi, trešā daļa hina uz aunu, bet ceturtā daļa hina uz katru jēru. Šāds ir dedzināmais upuris ikkatra gada jaunajā mēnesī.
15 Un viens āzis lai tiek sataisīts par grēku upuri Tam Kungam klāt pie pastāvīgā dedzināmā upura, un tas jāsagatavo līdz ar tam piederīgo dzeramo upuri.
16 Bet pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā ir Pashā svētki Tam Kungam.
17 Un šī mēneša piecpadsmitajā dienā tiek šie svētki turēti; septiņas dienas būs ēst neraudzētu maizi.
18 Pirmajā dienā lai tiek sasaukta svēta sapulce; jums nebūs darīt nekādu darbu,
19 bet uguns upurī jums būs upurēt par dedzināmo upuri Tam Kungam divus jaunus vēršus, vienu aunu un septiņus gadu vecus jērus, kas bez vainas; tas lai būtu jūsu pienākums.
20 Un te klāt piederīgais ēdamais upuris lai ir smalkie kviešu milti trīs desmitdaļas ēfas, kas sajaukti ar eļļu, uz ikkatru vērsi, bet divas desmitdaļas miltu jums būs sagatavot uz katru aunu.
21 Un pa vienai desmitdaļai tev būs sagatavot uz ikvienu no tiem septiņiem jēriem;
22 un vienu āzi grēku upurim jums par salīdzināšanu,
23 klāt pie rīta upura, kas ir ikdienas dedzināmais upuris, tas jums ir jāsataisa.
24 Un tāpat sagatavojiet ik dienas, visas septiņas dienas, maizi uguns upurim par patīkamu smaržu Tam Kungam; klāt pie ikdienas dedzināmā upura to sagatavojiet līdz ar tā dzeramo upuri.
25 Un septītajā dienā lai jums ir sasaukta svēta sapulce, nedariet nekādu darbu.
26 Un, kad jūs pirmo ražu pienesat, pirmās ražas svētkos, tad, pienesot ēdamos upurus, kas ik mēnešus tiek pienesti Tam Kungam pēc jūsu nedēļu kārtām, turiet sasauktu svētu sapulci; nedariet nekādu darbu.
27 Un kā dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam pienesiet divus jaunus vēršus, vienu aunu, septiņus gadu vecus jērus;
28 un pie tā kā ēdamo upuri no smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, trīs desmitdaļas uz katru vērsi, divas desmitdaļas uz aunu,
29 un pa vienai desmitdaļai uz katru no septiņiem jēriem;
30 un vienu āzi jums par salīdzināšanu;
31 piedevām pie kārtējā dedzināmā upura ar tā ēdamo upuri jums būs to sagatavot - tie lai ir dzīvnieki bez vainas - līdz ar tā dzeramiem upuriem.

29.nodaļa

1 Un septītā mēneša pirmajā dienā noturiet svētu sapulci un nekādu darbu nedariet tanī dienā: tā lai jums ir diena, kurā jāpūš taures.
2 Un sagatavojiet dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam: vienu jaunu vērsi, vienu aunu, septiņus jērus, kas gadu veci un bez vainas,
3 un pie tā kā ēdamo upuri no smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, trīs desmitdaļas ēfas uz vērsi un divas desmitdaļas uz aunu,
4 un vienu desmitdaļu uz ikkatru no septiņiem jēriem,
5 un vienu āzi grēku upurim jums par salīdzināšanu,
6 klāt pie jaunā mēneša dedzināmā upura un tā ēdamā upura un pie ikdienas dedzināmā upura un tā ēdamā upura un to dzeramiem upuriem pēc noteiktas kārtības - tas viss lai ir par patīkamu smaržu, par uguns upuri Tam Kungam.
7 Un septītā mēneša desmitajā dienā jums ir noturama sasaukta svēta sapulce; tad jums savas dvēseles jāpakļauj gavēnim un nekādu darbu jums nebūs darīt.
8 Bet jums būs upurēt dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam: vienu jaunu vērsi, vienu aunu, septiņus gadu vecus jērus, tie visi lai jums ir bez vainas;
9 un pie tā kā ēdamo upuri pienesiet no smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, trīs desmitdaļas uz vērsi un divas desmitdaļas uz aunu,
10 un vienu desmitdaļu uz ikkatru no septiņiem jēriem,
11 un vienu āzi par grēku upuri klāt pie grēku salīdzināšanas upura un pie ikdienas dedzināmiem upuriem un to ēdamiem upuriem kopā ar viņu dzeramiem upuriem.
12 Un arī septītā mēneša piecpadsmitajā dienā jums ir noturama svēta sapulce; nekādu darbu jums nebūs darīt, jums septiņas dienas svinami svētki Tam Kungam.
13 Un jums jāpienes dedzināmais upuris, uguns upuris, par patīkamu smaržu Tam Kungam: trīspadsmit jauni vērši, divi auni, četrpadsmit jēri, kas gadu veci,- tie visi lai ir bez vainas.
14 Un tāpat sagatavojiet tā ēdamo upuri no smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, trīs desmitdaļas uz ikvienu no trīspadsmit vēršiem, divas desmitdaļas uz katru no diviem auniem
15 un pa vienai desmitdaļai uz ikkatru no četrpadsmit jēriem;
16 un vienu āzi grēku upurim klāt pie ikdienas dedzināmā upura līdz ar tā ēdamo upuri un dzeramo upuri.
17 Bet otrā dienā: divpadsmit jaunus vēršus, divus aunus, četrpadsmit jērus, kas gadu veci un bez vainas,
18 un to ēdamos upurus un dzeramos upurus gan pie vēršiem, gan pie auniem un pie jēriem pēc to skaita, kā pienākas;
19 un vienu āzi grēku upurim klāt pie ikdienas dedzināmā upura līdz ar tā ēdamo upuri un to dzeramiem upuriem.
20 Bet trešajā dienā: vienpadsmit jaunus vēršus, divus aunus, četrpadsmit jērus, kas gadu veci un bez vainas,
21 un to ēdamos upurus un dzeramos upurus gan pie vēršiem, gan pie auniem un pie jēriem pēc to skaita, kā pienākas;
22 un vienu āzi grēku upurim klāt pie ikdienas dedzināmā upura līdz ar tā ēdamo upuri un dzeramo upuri.
23 Un ceturtajā dienā: desmit jaunus vēršus, divus aunus, četrpadsmit jērus, kas gadu veci un bez vainas,
24 un to ēdamos upurus un dzeramos upurus gan pie vēršiem, gan pie auniem un pie jēriem pēc to skaita, kā pienākas;
25 un vienu āzi grēku upurim klāt pie ikdienas dedzināmā upura līdz ar tā ēdamo upuri un dzeramo upuri.
26 Un piektajā dienā: deviņus jaunus vēršus, divus aunus, četrpadsmit jērus, kas gadu veci un bez vainas,
27 un to ēdamos upurus un dzeramos upurus gan pie vēršiem, gan pie auniem un pie jēriem pēc to skaita, kā pienākas;
28 un vienu āzi grēku upurim klāt pie ikdienas dedzināmā upura ar tā ēdamo upuri un dzeramo upuri.
29 Un sestajā dienā: astoņus jaunus vēršus, divus aunus, četrpadsmit jērus, kas gadu veci un bez vainas,
30 un to ēdamos upurus un dzeramos upurus gan pie vēršiem, gan pie auniem un pie jēriem pēc to skaita, kā pienākas;
31 un vienu āzi grēku upurim klāt pie ikdienas dedzināmā upura līdz ar tā ēdamo upuri un dzeramiem upuriem.
32 Un septītajā dienā: septiņus jaunus vēršus, divus aunus, četrpadsmit jērus, kas gadu veci un bez vainas,
33 un to ēdamos upurus un dzeramos upurus gan pie vēršiem, gan pie auniem un pie jēriem pēc to skaita, kā pienākas;
34 un vienu āzi grēku upurim klāt pie ikdienas dedzināmā upura līdz ar tā ēdamo upuri un dzeramo upuri.
35 Astotajā dienā jums ir noturama svēta sapulce; nekādu darbu jums nebūs darīt.
36 Un jums jāatnes dedzināmais upuris, uguns upuris, par patīkamu smaržu Tam Kungam: viens jauns vērsis, viens auns un septiņi jēri, kas gadu veci un bez vainas,
37 un to ēdamie upuri un dzeramie upuri gan pie vērša, gan pie auna un pie jēriem pēc viņu skaita, kā pienākas;
38 un vienu āzi grēku upurim klāt pie pastāvīgā ikdienas dedzināmā upura līdz ar tā ēdamo upuri un dzeramo upuri.
39 To visu jūs rīkojiet Tam Kungam noteiktos svētku laikos, kādi jums ir, klāt pie jūsu solījumu upuriem un jūsu labprātīgiem upuriem, jūsu dedzināmiem upuriem un jūsu ēdamiem upuriem, un jūsu dzeramiem upuriem, un jūsu pateicības upuriem."

30.nodaļa

1 Un Mozus visu izstāstīja Israēla bērniem, ko Tas Kungs viņam bija pavēlējis.
2 Un Mozus sacīja Israēla cilšu galvenajiem: "Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs ir devis kā pavēli:
3 ja kāds vīrs dod solījumu Tam Kungam vai zvērē zvērestu, savai dvēselei ko aizliegdams, tad lai tas savu vārdu nelauž; viss, kas ir ticis ar viņa muti izteikts, tas lai arī tiek izpildīts.
4 Un, ja kāda sieva, solījumu dodama, Tam Kungam apsolās un paliek, pati sev ko aizliegdama, sava tēva namā savā jaunavībā,
5 un kad viņas tēvs dzird par šo solījumu un tiem aizliegumiem, kādus tā savai dvēselei uzlikusi, un ja tad viņas tēvs par visu to tās priekšā cieš klusu,- tad visiem viņas solījumiem ir jāpaliek spēkā un visiem aizliegumiem, ar kādiem tā sev ko aizliegusi, jākļūst izpildītiem.
6 Bet, ja viņas tēvs to aizliedz tanī pašā dienā, kad viņš to dzird, tad nevienam no viņas solījumiem vai aizliegumiem, ko tā savai dvēselei uzlikusi, nav jāstājas spēkā, un Tas Kungs viņai piedos, jo viņas tēvs to viņai bija aizliedzis.
7 Bet, ja viņa jau dzīvo pie sava vīra un tad devusi kādu solījumu vai ar savām lūpām ko nepārdomātu izteikusi, ar ko viņa pati ir aizliegumu sev uzlikusi,
8 tad, ja viņas vīrs to dzird un tanī pašā dienā, kad tas to dzird, cieš par to klusu,- tad viņai savs solījums ir jāpilda, un tiem aizliegumiem, ko viņa uzlikusi savai dvēselei, jākļūst izpildītiem.
9 Bet, ja viņas vīrs tanī dienā, kad to dzird, viņai to aizliedz, tad viņš iznīcina tās solījumu, kas bijis pār viņas dvēseli, un arī neapdomāto vārdu, kas nācis no viņas lūpām, ar ko tā savai dvēselei bija ko aizliegusi, un Tas Kungs viņai piedos.
10 Bet atraitnes vai atstātas sievas solījums, viss, ko tā savai dvēselei aizliegusi, ir jātur.
11 Bet, ja sieva jau sava vīra namā ir solījumu devusi jeb uzlikusi savai dvēselei kādu solījumu ar zvērestu
12 un viņas vīrs to ir dzirdējis un tās priekšā ir cietis klusu, tai neaizliegdams, tad visiem tās solījumiem ir jāpaliek spēkā un arī visiem aizliegumiem, ko viņa uzlikusi savai dvēselei, ir jātiek izpildītiem.
13 Bet, ja viņas vīrs tos ir tanī pašā dienā tūliņ atcēlis, kad viņš visu to ir dzirdējis, kas nācis no viņas lūpām tai laikā, tad viņas solījumiem un viņas aizliegumiem savai dvēselei nav jātiek izpildītiem; viņas vīrs tos ir atcēlis, un Tas Kungs viņai piedos.
14 Ikvienu solījumu un ikvienu solījumu, ko vien viņa zvērēdama aizliegusi savai dvēselei, viņas vīrs var pieļaut vai arī atcelt.
15 Bet, ja viņas vīrs par visu diendienā cieš klusu, tad ar to viņš ir apstiprinājis visus viņas solījumus vai visus viņas aizliegumus, ko tā uzņēmusies uz savu dvēseli; viņš tos ir apstiprinājis ar to, ka viņš par to ir cietis klusu tanī dienā, kad tos dzirdēja.
16 Bet, ja viņš tos atceļ pēc tam, kad viņš par tiem bija dzirdējis, tad tam pašam ir jānes viņas vaina."
17 Šie ir likumi, ko Tas Kungs kā pavēles ir devis Mozum: starp vīru un sievu, starp tēvu un jaunu meitu, kamēr tā vēl ir bez vīra sava tēva namā.

31.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 "Atrieb apvainojumus, ko Israēla bērni ir cietuši no midiāniešiem, tad tu tapsi piepulcināts saviem ļaudīm."
3 Tad Mozus runāja uz tautu, sacīdams: "Apbruņojiet no sava vidus vīrus karam, lai tie iziet pulkos cīņā pret midiāniešiem un lai Tā Kunga atriebība nāktu pār Midiānu.
4 Jums jāsūta karā pa tūkstotim no katras Israēla cilts."
5 Tā tika nodoti no Israēla tūkstošiem pa tūkstotim no katras cilts, pavisam divpadsmit tūkstoši karam bruņotu vīru.
6 Un Mozus tos sūtīja kara gaitās pa tūkstotim no katras cilts, un viņiem līdzi arī Pinehasu, priestera Ēleāzara dēlu, ar svētajiem piederumiem un viņa ziņā nodotajām trauksmes taurēm.
7 Un tie izgāja pret Midiānu, kā Tas Kungs to bija Mozum pavēlējis, un viņi nokāva ikvienu vīriešu kārtas pretinieku.
8 Un tie nokāva līdz ar pārējiem arī Midiāna ķēniņus Eviju, Rekemu, Cūru, Hūru un Rēbu, tie bija pieci Midiāna ķēniņi, un arī Bileāmu, Beora dēlu, viņi nokāva ar zobenu.
9 Un Israēla bērni aizveda gūstā midiāniešu sievas līdz ar viņu bērniem un visus viņu lopus, un visus viņu ganāmpulkus, un visu viņu īpašumu par laupījumu.
10 Un visas viņu pilsētas līdz ar viņu mājvietām un nometņu vietām tie sadedzināja ar uguni.
11 Un tie ņēma kā gūstekņus un laupījumu visu, gan cilvēkus, gan lopus,
12 un noveda pie Mozus un priestera Ēleāzara un pie Israēla bērnu draudzes visu, ko tie bija gūstījuši, saņēmuši un salaupījuši, uz nometni Moāba klajumā, kas ir pāri Jordānai pretī Jērikai.
13 Bet Mozus un priesteris Ēleāzars, un visi draudzes galvenie izgāja tiem pretī ārpus nometnes.
14 Un Mozus apskaitās uz karapulku pavēlniekiem, uz tiem, kuri bija virsnieki pār tūkstošiem, un uz tiem virsniekiem, kuri bija pār simtiem, uz visiem, kas atgriezās no karagājiena.
15 Un Mozus tiem sacīja: "Kā tas nākas, ka jūs esat atstājuši visas sievas dzīvas?
16 Redzi, viņas bija pēc Bileāma padoma kļuvušas par iemeslu tam, ka Israēla bērni sacēlās pret To Kungu Peora dēļ, tādēļ nāca mocība pār Tā Kunga draudzi.
17 Bet tagad nokaujiet visus bērnus, kas ir vīriešu kārtas, un nokaujiet visas sievas, kas vīru ir pazinušas un pie vīra gulējušas;
18 bet ikvienu sieviešu kārtas bērnu un tās sievas, kuras vēl vīru nav pazinušas, kuras nav gulējušas pie vīra, tās atstājiet sev dzīvas.
19 Un uzceliet sev teltis ārpus nometnes un palieciet ārā septiņas dienas ikviens, kas ir nokāvis cilvēku, un ikviens, kas ir aizskāris nokautu. Visiem trešajā un septītajā dienā ir jāšķīstās no grēkiem, gan jums pašiem, gan jūsu gūstekņiem.
20 Un visas drēbes un ikviens ādas priekšmets, un viss, kas darināts no kazu vilnas, un visi koka rīki jums ir jāšķīsta!"
21 Un priesteris Ēleāzars sacīja visiem karavīriem, kas bija gājuši karot: "Šis ir bauslības likums, ko Tas Kungs Mozum ir pavēlējis:
22 zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, alvu un svinu,
23 visu, kas panes uguni, to arī lieciet ugunī, tad tās lietas ir atkal šķīstas; tomēr šīs lietas vēl ir apslakāmas ar šķīstīšanas ūdeni, lai tās būtu šķīstas; bet visus tos priekšmetus, kas uguni nepanes, tos laidiet caur ūdeni.
24 Un jums arī būs mazgāt savas drēbes septītajā dienā, tad arī jūs būsit kļuvuši šķīsti, un pēc tam jums būs iespējams atgriezties nometnē."
25 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
26 "Tu un priesteris Ēleāzars līdz ar draudzes tēvu namu galveniem saskaitiet it visus saņemtos un sagūstītos un lopus;
27 un sadali laupījumu uz pusēm, vienu pusi tiem, kas ir gājuši karā un ir kāvušies, bet otru pusi visai draudzei.
28 Un ņem Tam Kungam Viņa daļu no tiem karavīriem, kas bija karā izgājuši, vienu gabalu no pieciem simtiem kā no cilvēkiem, tā no vēršiem, no ēzeļiem un no sīklopiem;
29 no tiem piešķirtās puses tev tie ir jāņem, un nodod tos priesterim Ēleāzaram par cilājamo upuri Tam Kungam.
30 Bet no Israēla bērniem piešķirtās puses ņem vienu iegūto no katriem piecdesmjmit - no cilvēkiem, no vēršiem, no ēzeļiem, no sīklopiem un no visiem lopiem - un nodod tos levītiem, kuri pilda savu pienākumu pie Tā Kunga mājokļa."
31 Un Mozus ar priesteri Ēleāzaru tā darīja, kā Tas Kungs to bija Mozum pavēlējis.
32 Un atlikušais laupījums, viņu ar varu paņemtais ieguvums, ko tie bija salaupījuši, bija seši simti septiņdesmit pieci tūkstoši sīklopu
33 un septiņdesmit divi tūkstoši liellopu,
34 un sešdesmit viens tūkstotis ēzeļu;
35 un cilvēku dvēseļu skaits, no sievām, kuras nebija pie vīra gulējušas, kopskaitā bija trīsdesmit divi tūkstoši dvēseļu.
36 Bet no otras puses, tiem, kuri bija gājuši karā, viņiem piešķirto sīklopu skaits bija trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši pieci simti,
37 un tas sīklopu daudzums, kas piekrita Tam Kungam, bija seši simti septiņdesmit pieci,
38 un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši, bet viņu skaits, ko nodeva Tam Kungam, bija septiņdesmit divi,
39 un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti, bet no tiem nodeva Tam Kungam sešdesmit vienu;
40 un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši, bet viņu novēlamā daļa Tam Kungam bija trīsdesmit divas dvēseles.
41 Un Mozus deva priesterim Ēleāzaram Tam Kungam novēlēto daļu par cilājamo upuri, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
42 Un tā puse, kas bija piešķirta Israēla bērniem, kad Mozus atdalīja tiem, kas bija gājuši karā,-
43 šī draudzei piešķirtā puse bija: sīklopu vien trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši pieci simti,
44 un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši,
45 un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti,
46 un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši -
47 un Mozus ņēma no Israēla bērnu daļas vienu iegūto no katriem piecdesmit cilvēkiem un no lopiem un tos deva levītiem, kas kopa Tā Kunga mājokli, kā Tas Kungs bija Mozum pavēlējis.
48 Tad piegāja pie Mozus karapulku virsnieki, kas bija bijuši virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār simtiem,
49 un tie sacīja Mozum: "Tavi kalpi ir skaitījuši to karavīru pulku, kas mums bija padoti, un tur neviena no mums netrūkst.
50 Tāpēc mēs esam atnesuši Tam Kungam upuri, ikviens tuvodamies ar to, ko viņš ir atradis no zelta priekšmetiem - rokassprādzēm, aprocēm, gredzeniem, auskariem un dārgām rotām -, lai savas dvēseles salīdzinātu Tā Kunga priekšā."
51 Tad Mozus un priesteris Ēleāzars saņēma no tiem zeltu un citus smalki izstrādātus priekšmetus.
52 Un viss zelts, ko tie Tam Kungam atnesa par cilājamo upuri, bija sešpadsmit tūkstoši septiņi simti piecdesmit seķeļu - no virsniekiem pār tūkstošiem un no virsniekiem pār simtiem,
53 jo kareivji bija laupījuši katrs pats savā labā.
54 Tad Mozus un priesteris Ēleāzars saņēma zeltu no virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem, un viņi to ienesa Saiešanas teltī par piemiņu Israēla bērniem Tā Kunga priekšā.

32.nodaļa

1 Rūbena un Gada bērniem bija daudz ganāmpulku, un viņu lopu skaits bija prāvs, tādēļ tie izlūkoja Jāzera un Gileāda zemes, un redzi, tā bija īstā vieta ganāmpulkiem.
2 Tad Gada un Rūbena bērni nāca pie priestera Ēleāzara un pie draudzes vadoņiem un sacīja:
3 "Atarotā, Dibonā, Jāzerā, Nimrā, Hešbonā, Ēleālē, Sebamā, Nebo un Beonā,
4 tanī zemē, ko Tas Kungs ir uzveicis par labu Israēla draudzei, ir īstā vieta ganāmpulkiem, un mums, taviem kalpiem, ir daudz lopu."
5 Un tie sacīja: "Ja mēs esam atraduši žēlastību tavās acīs, tad lai šī zeme tiek dota taviem kalpiem par īpašumu, un neliec mums iet pāri Jordānai!"
6 Bet Mozus sacīja Gada un Rūbena bērniem: "Vai tad jūsu brāļi lai iet karot, bet jūs gribat palikt še?
7 Kāpēc jūs novēršat Israēla bērnu sirdis no viņu apņemšanās doties uz to zemi, ko Tas Kungs ir viņiem devis?
8 Tā jau jūsu tēvi darīja, kad es viņus sūtīju no Kadeš-Barneas to zemi izlūkot.
9 Kad tie bija devušies augšup līdz Eškolas upei un redzējuši šo zemi, viņi atturēja Israēla bērnu sirdis, ka tie negribēja iet uz to zemi, ko Tas Kungs viņiem bija devis.
10 Tad Tas Kungs iedegās Savās dusmās tai dienā, un Viņš zvērēja, teikdams:
11 tiem vīriem, kas iznākuši no Ēģiptes zemes, kam ir divdesmit gadu un vairāk, nebūs redzēt to zemi, ko Es ar zvērestu apsolīju Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, jo tie nav Man paklausījuši,
12 izņemot vienīgi kenisieti Kālebu, Jefunnas dēlu, un Jozuu, Nūna dēlu, jo tie Tam Kungam ir paklausījuši.
13 Un tā iekaisa Tā Kunga dusmas pret Israēlu, ka Viņš lika tiem maldīties tuksnesī četrdesmit gadus, tiekāms visa tā paaudze izmira, kas Tā Kunga priekšā bija ļaunu darījusi.
14 Un redzi, jūs esat stājušies savu tēvu vietā, grēcinieku pēcnācēji, lai vēl vairāk Tā Kunga dusmu bardzību kāpinātu pret Israēlu!
15 Ja jūs novērsīsities no Viņa, tad Viņš liks ļaudīm vēl ilgāk maldīties tuksnesī, un tā jūs nomaitāsit visu šo tautu!"
16 Tad tie piegāja pie viņa un sacīja: "Mēs gribam šeit taisīt aplokus saviem ganāmpulkiem un pilsētas savām sievām un bērniem,
17 bet mēs paši apbruņosimies un iesim Israēla bērnu priekšgalā, tiekāms tos būsim noveduši viņu dzīves vietās; bet mūsu sievas un bērni lai paliek mūru nocietinājumos zemes iedzīvotāju dēļ.
18 Mēs paši neatgriezīsimies atpakaļ savos namos, kamēr Israēla bērni nebūs ieguvuši ikviens savu īpašumu,
19 jo mēs neprasām sev neko kopā ar viņiem viņpus Jordānas vai vēl tālāk, bet mums mūsu mantojums lai nākas šai Jordānas pusē pret austrumiem."
20 Tad Mozus tiem sacīja: "Ja jūs šo lietu tā gribat darīt, ka jūs, apbruņojušies Tā Kunga priekšā karam,
21 visi, gatavi karam, dodaties Tā Kunga priekšā pār Jordānu, kamēr Viņš Savus ienaidniekus izdzīs un
22 visa zeme būs Tā Kunga varai pakļauta, bet jūs tikai vēlāk atgriezīsities un būsit nenoziedzīgi Tā Kunga un Israēla priekšā, tad lai šī, Tā Kunga zeme, arī kļūst par jūsu īpašumu.
23 Bet, ja jūs tā nedarīsit, redzi, tad jūs būsit Tā Kunga priekšā apgrēkojušies, tad jūs izjutīsit savus grēkus, kad tie jūs atradīs!
24 Tad nu celiet pilsētas savām sievām un bērniem un mūra iežogojumus saviem sīklopiem un dariet tā, kā jūs ar savu muti paudāt!"
25 Tad Gada un Rūbena bērni sacīja Mozum, teikdami: "Tavi kalpi darīs, kā tu, kungs, tiem pavēli:
26 mūsu bērnus, mūsu sievas un mūsu ganāmpulkus ar visiem mūsu lopiem mēs atstāsim Gileāda pilsētās,
27 bet tavi kalpi, visi apbruņoti, ies karā, lai kautos Tā Kunga priekšā, kā tu, kungs, saki."
28 Tad Mozus par viņiem deva pavēli priesterim Ēleāzaram un Jozuam, Nūna dēlam, un cilšu vecākiem Israēla bērnu vidū,
29 un Mozus tiem sacīja: "Ja Gada un Rūbena bērni, visi apbruņojušies, kopā ar jums pārcelsies pāri Jordānai Tā Kunga priekšā un visa zeme būs jums pakļauta, tad dodiet viņiem Gileāda zemi par īpašumu.
30 Bet, ja tie apbruņoti neies karā kopā ar jums pāri Jordānai, tad lai tiem mantojums krīt kopā ar jums Kānaāna zemē."
31 Tad Gada un Rūbena bērni sacīja: "Kā Tas Kungs uz mums, saviem kalpiem, ir runājis, tā mēs darīsim:
32 mēs noiesim apbruņojušies Tā Kunga priekšā uz Kānaāna zemi, bet paturēsim šinī pusē Jordānai savu īpašumu kā mantojumu."
33 Tad Mozus piešķīra viņiem, proti, Gada bērniem un Rūbena bērniem, un Manases, Jāzepa dēla, pusciltij, amoriešu ķēniņa Oga valstis - visu zemi un tās pilsētas, kas bija šo ķēniņu valstu robežās, un arī visas pilsētas to apkaimē.
34 Un Gada bērni uzcēla Dibonu, Atarotu, Aroēru,
35 Aterot-Šofanu, Jāzeru, Jogbehu,
36 Bet-Nimru un Bet-Haranu - nocietinātas pilsētas un laidarus sīklopiem.
37 Bet Rūbena bērni uzcēla Hešbonu, Ēleāli, Kirjataimu,
38 Nebo un Baal-Megonu ar citiem vārdiem un Sibmahu, un tie nosauca uzceltās pilsētas citos vārdos.
39 Un arī Mahīra, Manases dēla, bērni gāja uz Gileādu, lai to pārstaigātu, un tie izspieda tur dzīvojošos amoriešus.
40 Tā Mozus piešķīra Gileādu Mahīra, Manases dēla, ciltij, un viņš tur apmetās.
41 Un arī Jaīrs, Manases dēls, nāca un ieņēma amoriešu telšu ciemus un tos nosauca par Jaīra telšu vietām.
42 Arī Noba nāca un ieņēma Kenatu un tās mazās pilsētas un nosauca to savā vārdā par Nobu.

33.nodaļa

1 Šie ir Israēla bērnu pārgājieni, kā viņi iznāca no Ēģiptes pēc saviem pulkiem, būdami Mozus un Ārona rokas vadīti.
2 Un Mozus uzrakstīja pēc Tā Kunga pavēles viņu iziešanu no Ēģiptes, viņu pārgājienus, un šie ir viņu pārgājieni līdz ar to apstājas vietām.
3 Viņi izgāja, dodamies ceļā no Ramzesas pilsētas, pirmā mēneša piecpadsmitajā dienā, tas ir, pirmajā dienā, kas seko Pashā svētkiem, un Israēla bērni izgāja Augstākā rokas vadīti, visiem ēģiptiešiem to redzot,
4 kamēr ēģiptieši apglabāja visus pirmdzimtos, ko Tas Kungs bija viņu vidū piemeklējis; un arī par viņu dieviem Tas Kungs bija Savu tiesu spriedis.
5 Un Israēla bērni izgāja no Ramzesas un apmetās Sukotā.
6 Un no Sukotas tie devās ceļā un apmetās Etāmā, kas atrodas tuksneša malā.
7 No Etāmas viņi pagriezās pret Pihahirotu, kas pretim Baāl-Cefonai, un uzcēla savas teltis Migdolas priekšā.
8 Un no Pihahirotas tie devās tālāk uz priekšu un, izgājuši cauri jūrai uz tuksnesi, viņi nostaigāja triju dienu gājumu Etāmas tuksnesī un apmetās teltīs pie Māras.
9 No Māras tālāk iedami, tie nonāca Elimā, un Elimā bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit vīģu palmas, un tie tur apmetās.
10 No Elimas tie devās atkal ceļā un apmetās pie Niedru jūras.
11 Izgājuši no Niedru jūras, viņi apmetās Sina tuksnesī.
12 Izgājuši no Sina tuksneša, viņi apmetās Dopkā.
13 Izgājuši no Dopkas, viņi apmetās Alušā.
14 Izgājuši no Alušas, viņi apmetās Rafidimā, un tur nebija ūdens, tautai ko dzert.
15 Un tie izgāja no Rafidimas un apmetās Sinaja tuksnesī.
16 Izgājuši no Sinaja tuksneša, viņi apmetās pie Kibrot-Taavas.
17 Izgājuši no Kibrot-Taavas, viņi apmetās Hacerotā.
18 Izgājuši no Hacerotas, viņi apmetās Ritmā.
19 Izgājuši no Ritmas, viņi apmetās Rimon-Perecā.
20 Izgājuši no Rimon-Perecas, viņi apmetās Libnā.
21 Izgājuši no Libnas, viņi apmetās Risā.
22 Izgājuši no Risas, viņi apmetās Keheletā.
23 Izgājuši no Keheletas, viņi apmetās teltīs Šāfera kalnā.
24 Un no Šāfera kalna viņi devās ceļā un apmetās Haradā.
25 Izgājuši no Haradas, viņi apmetās Makhelotā.
26 Izgājuši no Makhelotas, viņi apmetās Tahatā.
27 Izgājuši no Tahatas, viņi apmetās Terahā.
28 Izgājuši no Terahas, viņi apmetās Mitkā.
29 Izgājuši no Mitkas, viņi apmetās Hašmonā.
30 Izgājuši no Hašmonas, viņi apmetās Moserotā.
31 Izgājuši no Moserotas, viņi apmetās Bene-Jagakanā.
32 Un no Bene-Jagakanas viņi aizgāja un apmetās Hor-Gidgadā.
33 Izgājuši no Hor-Gidgadas, viņi apmetās Jotbatā.
34 Izgājuši no Jotbatas, viņi apmetās Abronā.
35 Izgājuši no Abronas, viņi apmetās Ecion-Gebarā.
36 Izgājuši no Ecion-Gebaras, viņi apmetās Cina tuksnesī, tas ir, Kadešā.
37 No Kadešas viņi devās tālāk un apmetās pie Hora kalna, Edoma zemes malā.
38 Tad priesteris Ārons uzgāja Hora kalnā pēc Tā Kunga pavēles, un tur viņš nomira četrdesmitā gada piektā mēneša pirmajā dienā, kopš Israēla bērni bija izgājuši no Ēģiptes.
39 Bet Ārons bija simts divdesmit trīs gadus vecs, kad viņš Hora kalnā nomira.
40 Tad kānaāniešu ķēniņš Arads, kas dzīvoja Kānaāna zemes dienvidos, Negebā, dzirdēja par Israēla bērnu nākšanu.
41 Un tie aizgāja no Hora kalna un apmetās Calmonā.
42 Izgājuši no Calmonas, viņi apmetās Pūnanā.
43 Izgājuši no Pūnanas, viņi apmetās Obotā.
44 Izgājuši no Obotas, viņi apmetās Iei-Abarīmā pie Moāba robežām.
45 Izgājuši no Ijimas[A], viņi apmetās Dibon-Gadā.
46 Izgājuši no Dibon-Gadas, viņi apmetās Almon-Diblataimā.
47 Izgājuši no Almon-Diblataimas, viņi apmetās Abarima kalnājā austrumos no Nebo.
48 Un, izgājuši cauri pārējiem Abarima kalniem, viņi apmetās Moāba klajumos šaipus Jordānai pretī Jērikai.
49 Viņi apmetās savās teltīs Jordānas upes ielejā no Beit-Ješimotas līdz pat Ābel-Šitimai Moāba klajumos.
50 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Moāba klajumos pie Jordānas pretī Jērikai:
51 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs iesit pār Jordānu uz Kānaāna zemi,
52 tad jums jāizdzen visi tās zemes iedzīvotāji un jāiznīcina visi viņu elku tēli, tāpat arī jāizdeldē visi viņu lietie attēli un jāiznīcina viņu augstieņu svētnīcas.
53 Un tad jūs pakļausit sev šo zemi un tanī dzīvosit, jo Es jums šo zemi esmu piešķīris, lai jūs to iemantotu.
54 Un jums tā zeme būs jāsadala, meslus metot, savu cilšu starpā; tai ciltij, kurai vairāk ļaužu, tās īpašums jāpavairo, un tai, kurai maz ļaužu, tās īpašumam jābūt mazākam; kā katrai mesli krīt, tā lai tā saņem, tikai zemi jums būs dalīt pēc savām tēvu ciltīm.
55 Bet, ja jūs neizdzīsit tās zemes iedzīvotājus, tajā ieejot, tad notiks, ka tie, kurus jūs saudzēsit, lai tie atliktos, tie jums kļūs par dadžiem jūsu acīs un par ērkšķiem jūsu sānos, un tie jums uzmāksies tai zemē, kurā jūs dzīvosit.
56 Un notiks, ka tā, kā Es ar viņiem domāju darīt, tā Es ar jums darīšu."

34.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 "Pavēli Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs ieiesit Kānaāna zemē, tad tā būs tā zeme, kas jums kritīs par īpašumu, Kānaāna zeme pēc savām robežām:
3 dienvidu galā lai paliek Cina tuksnesis, stiepdamies garām Edomai, un lai jums dienvidu robeža austrumos sākas Sāls jūras dienvidu galā.
4 Un tad lai robeža met līkumu no Negeba uz Akrābu kalniem un sniedzas līdz Cina tuksnesim, kur tā beigtos dienvidos no Kadeš-Barneas. Tad lai tā pāriet uz Hacar-Adaru, lai no turienes sniegtos pāri uz Acmonu;
5 no Acmonas lai robeža iet ar līkumu uz Ēģiptes upi un beidzas virzienā uz Rietumu jūru.
6 Vakara pusē lai Lielā jūra jums ir par robežu, tā lai jums ir robeža rietumos.
7 Un šī lai ir jūsu ziemeļu robeža: no Lielās jūras velciet to pāri uz Hora kalnu;
8 no Hora kalna velciet to virzienā uz Hamatu, un lai tās beigas sniedzas pret Cedadu.
9 Bet robeža lai vēl stiepjas virzienā uz Sipronu, un tās gals lai ir Ēnana ciems; šī lai ir jūsu ziemeļu robeža.
10 Un austrumos nospraudiet savu robežu no Ēnana ciema uz Šefanu.
11 Šī robeža lai aizstiepjas no Šefana lejup uz Riblu austrumos no Ajinas; tālāk lai robeža skar Kinneretas ezera austrumu krastu,
12 ved lejup gar Jordānas upi un lai izbeidzas ar Sāls jūru. Tāda lai jums izskatās jūsu zeme un tās robežas visapkārt."
13 Tad Mozus vēl norādīja Israēla bērniem un sacīja: "Šī ir tā zeme, kuru jūs savā starpā sadalīsit par īpašumu, meslus mezdami, kā Tas Kungs to ir pavēlējis, deviņām ciltīm un atlikušajai pusciltij,
14 jo Rūbena cilts pēc saviem tēvu namiem un Gada cilts pēc saviem tēvu namiem, un arī Manases puscilts ir jau savus īpašumus saņēmušas.
15 Šīs divarpus ciltis ir jau savus īpašumus saņēmušas viņpus Jordānas pretī Jērikai austrumu virzienā pret saules lēktu."
16 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
17 "Šie ir to vīru vārdi, kas starp jums šo zemi sadalīs: priesteris Ēleāzars un Jozua, Nūna dēls,
18 un pieaiciniet klāt no katras cilts pa vienam vadonim zemes sadalīšanai.
19 Un šie ir to vīru vārdi: Jūdas ciltij - Kālebs, Jefunnas dēls;
20 Simeona bērnu ciltij - Samuēls, Amihuda dēls;
21 Benjamīna bērnu ciltij - Eldads, Kislona dēls;
22 un no Dana bērnu cilts - vadonis Bukijs, Joglija dēls;
23 no Jāzepa bērnu cilts, no Manases cilts - vadonis Hāniēls, Ēfoda dēls;
24 no Efraima bērnu cilts - vadonis Kemuēls, Šiftana dēls;
25 no Zebulona bērnu cilts - vadonis Ēlisafans, Parnana dēls;
26 no Isašara bērnu cilts - vadonis Paltiēls, Azana dēls;
27 no Ašera bērnu cilts - vadonis Ahihuds, Selomija dēls;
28 un no Naftaļa bērnu cilts - vadonis Pedahēls, Amihuda dēls."
29 Šie ir tie, kuriem Tas Kungs pavēlēja sadalīt īpašumu Israēla bērniem Kānaāna zemē.

35.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Moāba klajumos pie Jordānas pretī Jērikai, sacīdams:
2 "Pavēli Israēla bērniem, lai tie no saviem īpašumiem, kas iegūti īpašumā, dod levītiem pilsētas, kur dzīvot, bet no pilsētu apkārtējiem apgabaliem lai dod levītiem arī zemes gabalus ganībām.
3 Pašas pilsētas lai ir viņiem dzīvošanai, bet zemes gabali lai ir ganības viņu lopiem un nastu nesējiem lopiem, kā arī visiem viņu pārējiem kustoņiem.
4 Un zemes gabali pie pilsētām, ko jūs dosit levītiem, lai atrodas no pilsētas mūriem it visos virzienos, stiepdamies tūkstoš olekšu attālumā no pilsētas mūriem.
5 Un ārpus pilsētas nomēriet austrumu virzienā divi tūkstoš olektis un tāpat pa divi tūkstoš olektīm dienvidu, rietumu un ziemeļu virzienā tā, lai pilsēta atrastos tieši vidū; šie lai ir viņu pilsētas zemes ganību gabali.
6 Un starp pilsētām, ko jūs dosit levītiem, lai ir sešas glābšanās pilsētas, kuras jums ir jādod, lai varētu tanīs paslēpties tāds, kam gadījies kādu nonāvēt; un bez tām viņiem vēl klāt jums būs dot četrdesmit divas pilsētas;
7 pavisam pilsētu skaits, kas jums jānodod levītiem, ir četrdesmit astoņas pilsētas līdz ar viņu ganībām.
8 Un tās pilsētas, ko jūs nodosit no Israēla bērnu daļas, jūs ņemiet no lielākām ciltīm lielākā skaitā, bet no mazākām ciltīm mazākā skaitā; ikviena cilts lai nodod no savām pilsētām levītiem pēc savas daļas, ko tā mantojusi."
9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
10 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs iesit pāri Jordānai Kānaāna zemē,
11 tad jums jāizrauga piemērotas pilsētas par glābšanās pilsētām, kur tāds varētu bēgt, kas kādu cilvēku ir netīši nogalinājis.
12 Un šīs pilsētas lai ir jums glābšanās pilsētas no asinsatriebēja, un neviens lai nemirst, iekāms nav stāvējis draudzes priekšā un saņēmis tiesas spriedumu.
13 Bet no tām pilsētām, ko jūs dosit, sešas lai būtu glābšanās pilsētas:
14 trīs lai atrodas šaipus Jordānas, bet trīs lai ir Kānaāna zemē, tās tad lai ir glābšanās pilsētas.
15 Šīs sešas pilsētas lai ir kā Israēla bērniem, tā arī svešiniekiem un piedzīvotājiem jūsu vidū par glābšanās vietām, lai turp varētu bēgt ikviens, kas kādu cilvēku ir netīši nogalinājis.
16 Bet, ja kāds kādu ir ar dzelzs priekšmetu tā sitis, ka tas ir miris, tad viņš ir slepkava, un tas lai mirst kā slepkava.
17 Vai ja kāds kādu sitis ar akmeni rokā, ar ko var nosist, tad tas ir slepkava un sodāms ar nāvi.
18 Vai ja kāds kādu sit ar koka priekšmetu, kas tam ir rokā, no kā arī var mirt, un ja viņš tā sit, ka otrs ir miris, tad tāds ir slepkava un sodāms ar nāvi.
19 Asinsatriebējs lai nonāvē šādu slepkavu; kad vien tas viņu sastop, lai tas viņu nokauj.
20 Un, ja kāds kādu nīzdams ir grūdis vai tīšām ar kaut ko viņam sviedis, ka tas ir miris,
21 vai ja ķildojoties kāds kādu ir ar savu roku tā sitis, ka otrs ir miris, tad tāds ir sodāms ar nāvi, jo viņš ir slepkava; asinsatriebējs lai to nonāvē, kad vien viņu sastop.
22 Bet, ja netīši, bez ienaida kāds kādu ir grūdis vai arī netīši būtu tam metis ar kādu priekšmetu
23 vai ar akmeni iesviedis, no kā var nomirt, jeb, tam neredzot, ir licis akmenim uzkrist tam virsū, ka tam ir jāmirst, bet nav bijis viņa ienaidnieks, nedz meklējis viņa nelaimi,
24 tad lai starp tādu cilvēku un asinsatriebēju draudze spriež tiesu pēc šiem likumiem.
25 Draudzei ir jāglābj tāds cilvēks no asinsatriebēja rokas, un draudzei viņš ir jānogādā atpakaļ glābšanās pilsētā, kurp viņš bija bēdzis, un tur lai viņš dzīvo, kamēr augstais priesteris ir miris, kas ir svaidīts ar svēto eļļu.
26 Bet, ja tāds cilvēks pats izies no savas glābšanās pilsētas robežām, uz kurieni viņš bija aizbēdzis,
27 un asinsatriebējs viņu ieraudzīs ārpus viņa glābšanās pilsētas robežām un viņu nogalinās, tad tas nav tādam skaitāms par asinsdarbu,
28 jo tādam bija jādzīvo savā glābšanās pilsētā līdz augstā priestera nāvei; bet pēc augstā priestera nāves tāds drīkst atgriezties atpakaļ savā pilsētā.
29 Un šie lai jums ir tiesas likumi uz jūsu paaudžu paaudzēm it visās jūsu apmešanās vietās.
30 Ja kāds kādu cilvēku nosit, tad pēc liecinieku norādījumiem slepkava lai tiek nogalināts; bet viens liecinieks vien nevar atbildēt, dodams liecību pret kādu cilvēku, ka tam būtu jāmirst.
31 Jums arī nav jāņem izpirkšanas maksa par slepkavu, kas ir nāvi pelnījis, jo tādam ir jāmirst.
32 Jums arī nav jāņem izpirkšanas maksa par tādu, kas ir aizbēdzis uz glābšanās pilsētu, lai atgrieztos atpakaļ savā zemē un tur dzīvotu, kamēr augstais priesteris mirst.
33 Jums nebūs sagānīt to zemi, kurā jūs dzīvojat, jo asinis zemi apgāna, un zemi nevar salīdzināt to asiņu dēļ, kas tur izlietas, kā vienīgi ar tā asinīm, kas tās izlējis.
34 Tad nu nepadariet zemi, kurā jūs dzīvojat, nešķīstu, jo tur Es arī dzīvoju jūsu vidū; jā, Es, Tas Kungs, dzīvoju Israēla bērnu vidū."

36.nodaļa

1 Un dzimtu vecākie no Gileāda bērnu cilts, no Manases dēla Mahīra pēcnācējiem un Jāzepa dēlu ciltīm piegāja klāt Mozum un vadoņiem, Israēla bērnu tēvu namu galvenajiem,
2 un sacīja: "Tas Kungs ir pavēlējis manam kungam ar meslu palīdzību nodot zemi par īpašumu Israēla bērniem, un manam kungam ir arī no Tā Kunga pavēlēts mūsu brāļa Celofehada īpašumu nodot viņa meitām.
3 Kad nu tās tagad kļūtu sievas kādam no Israēla cilts dēliem, tad viņu mantojuma daļa tiktu atrauta no mūsu cilts tēvu īpašuma un tiktu pievienota tam cilts tēvu īpašumam, pie kuras tās pievienojušās, bet mums mūsu īpašuma gabals tiktu atrauts.
4 Un, ja nu Israēla bērniem nāk gaviļu gads, tad šī īpašuma daļa tiktu pievienota tās cilts īpašumiem, kurai tās ir pievienojušās, un tā no mūsu tēvu īpašuma viņām piederīgā daļa tiktu nogriezta."
5 Tad Mozus pavēlēja Israēla bērniem, kā Tas Kungs viņam bija licis, sacīdams: "Ir taisnība, ko Jāzepa cilts pēcnācēji saka.
6 Lūk, vārds, ko Tas Kungs dod kā pavēli par Celofehada meitām, teikdams: lai tās kļūst par sievām tam, kas viņu acīm labi patīk, bet lai tās kļūst par sievām tikai kādam no sava tēva cilts,
7 ka Israēla bērnu īpašums nepāriet no vienas cilts otrai ciltij, jo ikvienam Israēla bērnam būs cieši turēties pie savu tēvu cilts īpašuma.
8 Un ikviena meita no Israēla bērnu cilšu vidus, kura manto kādu īpašumu, lai kļūst sieva vīram vienīgi no savas tēva cilts tādēļ, ka ikviens israēlietis patur sava tēva īpašumu,
9 un tā lai neviens īpašums nepāriet no vienas cilts otrai ciltij; ikviena no Israēla bērnu ciltīm lai cieši turas pie sava cilts īpašuma."
10 Kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, tā arī Celofehada meitas darīja;
11 jo Mahlija, Tirca, Hogla, Milka un Noga, Celofehada meitas, kļuva sievas sava tēva brāļa dēliem;
12 tās izgāja pie vīriem no Jāzepa dēla Manases cilts; tā viņu mantojums palika viņu tēvu cilts īpašumā.
13 Šīs ir tās pavēles un tiesas, ko Tas Kungs pavēlēja caur Mozu Israēla bērniem Moāba klajumā pie Jordānas pretim Jērikai. 

Saites.
Vecā derība.