Čehijas karaļi
Pršemisloviču dinastija. Čehiski - Přemyslovci. Pirmā čehu kņazu un karaļu dinastija.
Rūdolfs.
Dzīvesgājums. Izšķērdīgs skaistuma mīļotājs.
Vaclavs (?-929.g.).
Radniecība. Brālis – Boļeslavs I (nākamais kņazs).
Boļeslavs I Bargais (929.-967.g.).
Radniecība. Brālis – Vaclavs (iepriekšējais kņazs). Dēls – Boļeslavs II (nākamais kņazs).
Dzīvesgājums. Kāpa tronī, nogalinājis savu brāli kņazu Vaclavu 929.gadā, un izmantodams savā labā zemnieku sacelšanos pret feodāļiem.
Nostiprināja kņaza centrālo varu un karoja pret feodāļu separātismu.
Ieviesa jaunu Čehijas administratīvo iedalījumu, katrā no jaunajiem apgabaliem nozīmēdams vietvaldi – tieši pakļautu kņazam.
Boļeslavs II Labticīgais (967.-999.g.).
Radniecība. Tēvs – Boļeslavs I (iepriekšējais karalis).
Dzīvesgājums. Apvienoja Čehiju zem savas varas, sagrābjot 995.gadā visas kņazu Slavņiku zemes Libicā.
973.gadā tika nodibināta neatkarīga Prāgas bīskapija.
Pržemisls I Otokārs.
Radniecība. Meita – Margareta (mir.1213.g.) 1205.gadā apprecējās ar Dānijas karali Valdemāru II Uzvarētāju. Laulībā dzimušais mantinieks Valdemārs mira 1231.gadā.
Vāclavs I.
Radniecība. Dēls - Morāvijas Vladislavs. Apprecēja austriešu princesi Ģertrūdi un tā kļuva par Austrijas hercogu. Laulība bija neilga, jo jaunais Austrijas hercogs Vladislavs drīzi mira tikai dažus mēnešus pēc kāzām.
Pržemisls II Otokārs (~1250.g.). Pržemisls Otokārs II. Pēc Hermaņa bēgšanas no Austrijas 1250.gadā savas tiesības uz Austrijas troni pasludināja Čehijas karalis Pržemisls Otokārs II. Lai nevienam nerastos šaubas par viņa tīkojumu likumību, viņš apprecēja Ģertrūdes tanti Margaritu, kas bija viena no divām dzīvi esošajām Bābenbergu dinastijas pārstāvēm. "Jaunā" sieva bija par 30 gadiem vecāka par vīru, bet Čehijas karali šis apstāklis neapmulsināja.
1252.gada jūnijā Austrijas hercoga atraitne Ģertrūde izgāja pie vīra pie Galīcijas kņaza Daņilas Romanoviča dēla Romāna un tas uzreiz pasludināja savas tiesības uz Austrijas troni. Ungārijas karaļa Bela IV un Galīcijas kņaza Daņilas karaspēki no divām pusēm iebruka Ungārijā. Pržemisls Otokārs II tika sakauts, sabiedrotie ieņēma Vīnes apkārtni.
1253.gadā Austrijas hercogiem Romānam un Ģertrūdei piedzima meita Marija. Tobrīd atkal iejaucās pāvests Inokents IV, kas atbalstīja Čehijas karaļa pretenzijas uz Austriju. Romāns kopā ar sievu tika ielenkts Himbergas pilī. Negaidot atrisinājumu, Romāns bēga, pametot sievu un meitu. Drīzumā laulība ar Ģertrūdi tika šķirta. Drīzumā Bela IV atzina Pržemislu Otokāru II par Austrijas hercogu par dažu zemju saņemšanu. Tās, starp citu, Čehijas karalis pēc dažiem gadiem tāpat atkaroja ungāriem.
Georgs (~1466.g.). Lai gan karalis bija visai stiprs, tomēr viņa divējādā politika pret Romu noveda pie daļas ungāru aristokrātijas neapmierinātības. 1466.gadā viņu pāvests Pāvils II nolādēja un gāza no troņa.
Bohēmijas karaļi.
Kārlis IV (~1357.g.). Vēlākais Svētās Romas imperators.
Jageloņu dinastija (1471.-1526.g.).
Ferdinands I (1526.-1564.g.).
Ferdinand I.
Svētās Romas impērijas Hābsburgu dinastijas ķeizars no 1556. līdz 1564.gadam.
Dzīvesgājums. Dzimis 1503.gada 10.martā.
1526.gadā ievēlēts par Čehijas un Ungārijas karali. Nostiprināja centralizēto varu, karoja pret protestantiem.
Miris 1564.gada 25.jūlijā.
Ferdinands II (1617.-1637.g.).
Ferdinands III (1625.-1657.g.).
Saites.
Čehi.
