Čalčuapāna
Atrašanās vieta. Salvadoras DA, kalnos.
Netālu izvietoti vēl trīs Salvadoras maiju apmetnes - Las Viktorias, apmetne pie Kuskačapas līča un apmetne pie Sekas līča.
Vēsture. Tiek domāts, ka pilsēta varētu būt bijusi starpnieks starp maiju centriem Klusā okeāna līdzenumā un kalnos. Bez tam pilsēta atradās uz robežas starp maiju zemi un citu cilšu apdzīvotajām teritorijām.
Pētījumi parādījuši, ka pilsēta bez pārtraukuma tikusi apdzīvota 2600 gadu.
Rajons ticis apdzīvots sākot ar preklasiskā perioda agrīno fāzi (ap 1200-900.g.pmē.), par ko liecina keramikas lauskas (uzietas pie El Trapinčes avotiem pie Kuskačapas līča krasta).
900.-500.g.pmē. laika materiāls parādīja arvien pieaugošu olmeku kultūras ietekmi.
Plauka preklasiskā perioda beigu fāzē, nozīmīgi pieauga iedzīvotāju skaits. Šejienes atradumi ļāva secināt, ka pilsētas iedzīvotājiem bijušas ciešas saites ar Kaminaluiju pilsētu Gvatemalā , un tieši no šī apgabala maiji sākuši apdzīvot petenas zemieni.
Čalčuapa kļuva par vienu no svarīgākajiem tā saucamās Usultānas keramikas izgatavošanas centriem.
Laikā 0.-220.g. pilsētas attīstību pārtraukusi katastrofa – spēcīgs izvirdums vai izvirdumu sērija no blakus esošā Ilopango vulkāna. Pēc tā ne tikai pilsēta, bet arī daļa kalnu grēdas DR tika apbērtas ar biezu vulkānisko pelnu slāni.
Arī netālās Kasablanka, Tasumalas un Eltrapičes apmetnes tika apbērtas un kļuva par Centrālamerikas Pompejām. To atrakšanu laikā tika uzietas monumentālas skultūras, nepabeigtas ēkas un apstrādāti lauki.
Lielās katastrofas rezultātā šo kalnu rajonu iedzīvotāju skaits stipri samazinājās, visdrīzāk, ka daļa no tiem pārcēlās uz citām Centrālamerikas vietām. Piemēram, tiek uzskatīts, ka saiknei ar šiem notikumiem ir jābūt Florel Parkas keramikas parādīšanai Belizā. Šo versiju apstiprina arī Sakahutas arheoloģiskā izpēte (Kobanas rajonā) un preklasiskā stēla no Salamas.
Pēc vairāku paaudžu tukšā stāvēšanas Čalčuapa atkal atdzima, taču tās krāšņie laiki nenovēršami bija palikuši pagātnē. Pilsēta kļuva par tipisku perifēru apmetni. Eltrapičes grupa nekad vairs netika atjaunota, vēlīnajā klasiskajā periodā Kasablankā uzsāktie celtniecības darbi arī tika pārtraukti. Tikai Tasumala vairākas reizes klasiskā un postklasiskā perioda sākumā tika vairākkārt pārbūvēta. Par tās centru kļuva B1-1 piramīda. Šā laika uzietā keramika (Kopadoras tipa trauki) liecina, ka pilsētai bijuši cieši saimnieciskie sakari ar Kopanu un vēl dažām citām zemienes pilsētām. Nikoijas polihromā keramika un juvelierizstrādājumi norāda uz saistību ar citām Centrālamerikas ciltīm.
Pēdējā postklasiskā perioda fāzē Čalčuapas teritorijā parādījās pipili (nauatlu tautiņa), kas šurp atnākuši no centrālās plakankalnes. Pēc tam ieradās pokomami (viena no maiju valodā runājošām tautiņām).
Pēc tam ieradās konkistadori.
Atklāšana un izpēte. Šai rajonā vairāki arheologi jau bija veikuši izrakumus un nosauca to dažādos nosaukumos – Tasumala, Kasablanka, El Trapiče, Pampe un Almulunga.
Vairākus gadus pilsētu pētīja Pensilvānijas universitātes ekspedīcija R.Dž.Šarēra vadībā. Šīs ekspedīcijas pētījumi parādīja, ka iepriekšminēto nosaukumu apmetnes bija vienotas pilsētas atsevišķas daļas.
Arhitektūra. Vislielākā Salvadoras maiju senpilsēta. Pilsēta bija stipri cietusi dēļ jaunās Čalčuapas pilsētas uzcelšanas tai vietā.
Platība – ap 3 km2.
Objekti.
Arheologi 3 km2 platībā atklājuši 58 lielus ceremoniālus objektus, atklātus laukumus (pasas), daudz zemas platformas un terases, 87 pauguriņus – dzīvojamo ēku paliekas.
Kolosas komplekss. Šeit uzietā keramika (900.-500.g.pmē.) pēc izcelsmes (materiāla, formas un ornamenta) varētu būt olmeku gatavota.
E3-1. Liela piramidāla būve E3 kvadrantā, kurā samanāma olmeku ietekme. Laiks – 900.-500.g.pmē. varena piramīda 20 m augstumā. Tolaik bija viena no lielākajām Centrālamerikas būvēm. Domājams, ka tā celta senāk kā Laventas Lielā piramīda.
Vēlāk tikusi pārbūvēta un paplašināta.
Centrālais laukums.
B1-1 piramīda. Tasumalas grupas centrālā celtne.
Atradumi.
Akmens skulptūra.
Olmeku reljefi. Uzieti XX gs. 50.gados pie Los Viktorijas. Domājams, attiecas uz laiku 900.-500.g.pmē., lai gan precīzi tas nav skaidrs.
El Trapičes stēlu grupa. Interesanta ir I stēla. Uz tās ir garš, taču stipri bojāts maiju hieroglifiskais teksts. Tas pamudinājis Janu Grehemu izvirzīt hipotēzi par to, ka maiju rakstība cēlusies tieši no Čalčuapas apvidus.
Hipotēzes. Čalčuapānas pētnieks Šarērs izteicis domu, ka tuvumā (kalnos 25 km uz rieteņiem) varētu būt vēl viena olmeku apmetne – Auačapāna, no kuras apkārtnes nāk vairums olmekoīdo statuešu no serpentīna un žadeīta. Taču patlaban vēl tā nav uzieta.
Saites:
Maiji.
Maiju kultūras centri.
