Čečenu literatūra
Čečenu literatūra sāka attīstīties tikai pēc 1917.gada LIelinieku Oktobra apvērsuma Krievijā uz nacionālās folkloras, krievu klasikas un padomju literatūras pieredzes bāzes.
Čečenu literatūras pamatlicējs ir S.Badujevs - stāsts "Bads" (1925.g.), luga "Sarkanais cietoksnis" (1930.g.).
30.-40.gados čečenu literatūrā darbojās Š.Aishanovs, S.Arsanovs, A.Mamakajevs, M.Mamakajevs, N.Muzajevs.
II Pasaules kara laikā čečenu dzejā dominēja patriotiska tematika.
Čečenu literatūra intensīvi attīstījās kopš 50.gadu beigām. Almaatā (Kazahija) tika izdots čečenu rakstnieku kopkrājums "Draudzība" (1957.g.), S.Arsanova romāni, A.Mamakajeva, M.Mamakajeva dzejoļu krājumi.
60.-80.gados popularitāti ieguva Čečenijas-Ingušijas APSR tautas dzejniece R.Ahmatova; dzejā pārsvarā patriotiski un internacionāli motīvi, liriski filozofiska tematika. N.Muzajeva, M.Isajevas, M.Musajeva romānos atspoguļota mūsdienu dzīve, M.Mamakajeva, Čečenijas-Ingušijas APSR Tautas rakstnieka A.Aidemirova, H.Ošajeva romānos - vēsturiskie pagātnes notikumi.
Kopš 50.gadu beigām attīstās čečenu dramaturģija - H.Ošajeva, A.hamidova lugas, galvenokārt ar lauku dzīves tematiku.
Saites.
Čečenu valoda.
