Čaadajevs, Pjotrs (1794.-1856.g.)
Krieviski - Чаадаев Пётр Яковлевич.
Krievu filozofs un sabiedriskais darbinieks.
Dzīvesgājums. Dzimis 1794.gada 7.jūnijā.
1808.-1811.gados mācījies Maskavas universitātē.
1812.-1914.gadā piedalījies karā pret Napoleona I iebrukušo karaspēku Krievijā.
Darbojies vairākās slepenās biedrībās.
1921.gadā iestājies dekabristu Ziemeļu biedrībā.
1823.-1826.gados uzturējās Rietumeiropā.
1826.gada dzīvoja Maskavā.
P.Čaadajeva darbība ietekmējusi Krievijas sabiedrisko domu.
1836.gadā publicēta pirmā no viņa "Filozofiskajām vēstulēm," kurās kritizēta Krievijas dzimtbūšana, patvaldība un pareizticīgā baznīca. P.Čaadajevs tika pasludināts par ārprātīgu, viņam aizliedza publicēties.
1837.gadā sarakstījis "Trakā apoloģiju," kas pauda ticību Krievijas nākamībai.
40.gados piedalījās rietuumnieku cīņā pret slavofīliem.
P.Čaadajeva filozofiskos un sabiedriski politiskos uzskatus ietekmēja reliģiskais providenciālisms un kristīgā sociālisma idejas - Ž.M.Mestrs, F.V.J.Šellings, F.R.Lamenē, tāpēc P.Čaadajevs centās pamatot t.s. dievišķā likuma augstāko lomu dabā un sabiedrībā.
Miris 1856.gada 26.aprīlī.
Saites.
Filozofija un filozofi.
