Cistercieši, cisterciešu ordenis
Nosaukums pēc 1098.gadā dibinātā klostera Cistercium, tagadējais Sito pie Dižonas Francijā.
Katoļu askētu ordenis, benediktīniešu atzars.
Vēsture. 1098.gadā tika nodibināts klosteris Cistercium, kas 1118.gadā kļuva par galveno cisterciešu klosteri.
Cisterciešu 1119.gada klosteru statūtos bija noteikta prasība pēc fiziskā darba un askēzes.
Cistercieši īpaši attīstīja Dievmātes kultu. Pēc Klervas Bernāra veiktās ordeņa reorganizācijas ordeni mēdza dēvēt arī par bernardiešiem.
Viduslaikos cisterciešu ordenis bija bagāts un ietekmīgs, XIII gs. tam piederēja ap 700 vīriešu un sieviešu klosteri Francijā, Vācijā u.c. Eiropas valstīs.
Cisterieši Latvijā. Cisterciešu klosteris 1205.-1305.gados pastāvēja Daugavgrīvā.
Fontenajas abatija. Abbaye de Fontenay. Vecākais cisterciešu kolsteris Francijā, kas saglabājies līdz mūsdienām un iekļauts UNESCO sarakstā.
Saites.
Mūku ordeņi.
