Čehova, Olga
Krieviski - Ольгa Константиновнa Чеховa (Книппер).
Aktrise un sarkankrievu spiedze Vācijā.
Radniecība. Tante - Olga Knipper-Čehova (Ольга Леонардовна Книппер-Чехова), Antona Čehova (Антон Павлович Чехов) sieva.
Vīrs - Mihails Čehovs (Михаил Александрович Чехов), aktieris, vēlākais Holivudas režisors un pedagogs, slavenā rakstnieka brāļa dēls.
Darbība kino. Filmējusies 145 kinolentēs, uzstājusies uz daudz Eiropas valstu skatuvēm.
Dzīvesgājums. Pēc šķiršanās ar vīru, it kā izglītības turpināšanai, Olga pārvācās uz Vāciju. Izlūkdienesta ģenerālis Pāvels Sudoplatovs (Павел Судоплатов) savos memuāros apstiprina O.Čehovas savervēšanu jau vairākus gadus pirms viņas došanās uz Vāciju - uz brīvprātības pamata, neko viņai nemaksājot.
Sākumā Vācijā Olga dzīvoja pārdodot pašas rokām izgrieztas šaha figūriņas. Drīzumā viņu ievēroja kāds no krievu emigrācijas lielkņaziem un palīdzēja iekārtoties Berlīnes kinostudijā, kur gatavoja mēmās filmas. 1928.gadā Olga saņēma Vācijas pavalstniecību.
Olga lieliski prata vāciski, pēc tam ņēmās apgūt angļu valodu. Viņa apmeklēja augstākās sabiedrības rautus, kur apgrozījās daudz ārzemnieku, pārsvarā angliski runājošie. Tā viņa ieguva piedāvājumu filmēties Holivudā.
Pēc tam, kad Vācijā pie varas nāca Hitlers, O.Čehova tika uzaicināta uz svinīgu pieņemšanu, ko rīkoja propagandas ministrs Gēbelss. Hitlers bija sajūsmināts par skaisto un asprātīgo sievieti, uzdāvināja tai savu fotogrāfiju ar dāvināšanas uzrakstu. Tā kā Hitlers un Gēbelss bija kā traki uz kino, tad Čehovas priekšā durvis uz valsts kanceleju tapa plaši atvērtas.
Interesanti, ka Hitlers bieži salīdzināja savu mīļāko aktrisi zviedrieti Zāru Leanderi ar Olgu Čehovu. Vēl interesantāk, ka arī Zāra Leandere sadarbojās ar krievu izlūkdienestu. Zem pseidonīma Rozmarija Zāra tikās Stokholmā ar sakarnieci Zoju Ribkinu (Зоя Рыбкинa), lai nodou slepenu informāciju. Tikai 1953.gadā Berija uzdeva Z.Ribkinai kļūt arī par Olgas Čehovas sakarnieci - ārkārtas apstākļos. Pēc citām ziņām O.Čehova nodeva Maskavai vērtīgu informāciju caur savu personīgo šoferi.
Viņu bija iesaukuši par "Nacistu sabiedrības karalieni," O.Čehova uzturēja draudzīgas attiecības ar ārlietu reihministru Ribentropu un itāļu diplomātu grāfu Čiano, pēc tam arī Musolīni, kas ne reizi vien vērsās pie Olgas ar lūgumu nospēlēt Annu Kareņinu Itālijā.
Viņas tuvība ar augšām pievērsa gestapo uzmanību. 1940.gadā laikā, kad noritēja kauja par Britāniju, Olga apmeklēja vācu gaisaspēkus, kas bija izvietojušies Normandijā. Viņa viesojās vērmahta karaspēka daļās, kas bija izvietotas Briselē un Lillē. 1945.gadā Himlers pat bija izplānojis O.Čehovas arestu, tomēr uz viņas dzīvokli atnākušie gestapovieši tur sastapa pašu Vadoni.
Izplatījās baumas, ka aktrise ar Valtera Šelenberga palīdzību mēģinājusi izpestīt no koncentrācijas nometnes sagūstīto Jakobu Džugašvilli.
Berlīnes ieņemšanas operācijas laikā Olgu Čehovu arestēja Smerša (СМЕРШ) kaujinieki. Pēc nopratināšanas viņu ar īpašu reisu nogādāja Maskavā. Pēc npārbaudītiem un nepārbaudāmiem datiem tieši Staļins personīgi esot piešķīris tai Ļeņina ordeni. Pēc trim mēnešiem Olga no jauna izlidoja uz Berlīni, kur pēc Berijas pavēles viņu nometināja krāšņā villā pilsētas autreņu daļā. Savrupmājas apsardzi nodrošināja 3 kareivji no 17.Atsevišķā strēlnieku bataljona. Pēc O.Čehovas lūguma tika izremontēta māja un divas viņai piederošās automašīnas.
Pēckara Vācijā Olga turpināja filmēties austrumvāciešu filmās. Kinokarjeras beigās viņa emigrēja uz Rietumiem, kur publicēja populāru "rokasgrāmatu modē un skaistumā," ko nosauca par "Sievieti bez vecuma." 1955.gadā vina Minhenē nodibināja sekmīgu uzņēmumu "Olga Čehova - Kosmetik." Izlūkošanas vēsturnieks A.Sudoplatovs (А.П.Судоплатов) izteicis pieņēmumu, ka uzņēmums nodibināts pilnībā par Maskavas naudu, lai varētu kontaktēt ar NATO virsnieku sievām. Tā, lūk, piepildījās Staļina izteikums, ka "aktrise Olga Čehova noderēs pēc kara."
Starp slavenībām, kas tolaik apmeklēja O.Čehovas namu, bija arī Elviss Preslijs - vēlākā slavenība, bet tolaik 1.klases ierindnieks. 1962.gadā O.Čehovai piešķīra prēmiju par ieguldījumu vācu kinomākslā. Pēc 10 gadiem VFR prezidents personīgi piešķīra viņai valdības balvu - krustu "Par nopelniem." Taču bijušie sabiedrotie gan kaut kā aktrisi neieraudzīja - Londonas vakara avīze "Pill" publicēja skandalozu rakstu "Spiedze, kas savaldzināja Hitleru," kurā avīžnieki apgalvoja viņu esam par "poļu Matu Hari" un madam de Pompidur vienā personā.
Vēlāk presē parādījās vēl arī viltots fotouzņēmums - kadrā no filmas, kur aktrise turēja rokā nelielu statueti, to samainīja ar padomju ordeni. Olga iesūdzēja avīzi tiesā un procesu uzvarēja.
O.Čehovai esot izdevies neļaut izmantot savu vārdu nacistu propagandā un arī izglābusi vēlākām paaudzēm A.Čehova māju-muzeju (vai Krimā?).
Reiz Krievijas prezidentam esot Boriss Jeļcins paziņoja, ka pazudušās Dzintara istabas pēdas ved pie Olgas Čehovas.
