Čapajevs, Vasīlijs (1887.-1919.g.)
Krieviski - Васи́лий Ива́нович Чапа́ев.
Lielinieku militārais darbinieks, Krievijas Pilsoņu kara dalībnieks.
Radniecība. Sieva - Pelageja Metļina.
Dzīvesgājums. Dzimis 1887.gada 9.februārī.
Komunistiskajā partijā kopš 1917.gada.
No 1918.gada maija komandēja brigādi cīņā pret kazakiem un čehiem.
No 1918.gada novembrim līdz 1919.gada janvārim mācījies Ģenerālštāba akadēmijā.
No 1919.gada aprīļa komandēja Sarkanās armijas 25.strēlnieku divīziju - tā cīnījās pie Buguruslanas, Belebejas, Ufas - to ieņēma 11.jūlijā.
1919.gada augustā Čapajeva komandētā divīzija ieņēma Lbiščenskas (Лбищенск) pilsētu. Militārā situācija bija par labu sarkanajiem - baltie atkāpās un viņu sakāve bija vairs tikai laika jautājums.
V.Čapajeva nāve. Kritis pie Lbiščenskas.
Lbiščenskā tika izvietots Sarkanās armijas Turkestānas frontes Revolucionārās komitejas (РККА Туркестанского фронта) štābs V.Čapajeva komandēšanā. Bez tam, plānojot tālākās uzbrukuma operācijas, frontes pavēlniecība izrīkoja pilsētā izvietot lielas bruņojuma, munīcijas un provianta noliktavas.
Balto Urālu armijas pavēlniecībai tas bija zināms. Ar nolūku izjaukt lielinieku uzbrukumu tika sarīkots reids to aizmugurē. Mazliet vairāk par tūkstoti kazaku šai reidā vadīja pulkvedis Nikolajs Borodins (Николай Бородин). Tieši Lbiščenska bija šī reida galamērķis - bija plānots sagraut sarkano grupējumu pilsētā. Čapajevu kazaki ļoti vēlējās sagūstīt dzīvu, kamdēļ tika izdalīta pat atsevišķa vienība.
Lbiščenskā atradās ap 3000 sarkanarmiešu. Borodina komandētie kazaki pārvietojās tikai naktī, jo pilsētas apkārtnē bija līdzena stepe un grūti bija noslēpties. Tomēr nemanītiem tiem neizdevās palikt un vairākas viņu patruļas tika pamanītas. Taču te V.Čapajevs pieļāva liktenīgu kļūdu - šīm ziņām nepievērsa vērību. Iespējams tādēļ, ka nelielu kazaku grupu parādīšanās apvidū bija visai bieža parādība.
Kazaki devās uzbrukumā 5.septembra naktī un uzbrukums Lbiščenskas lielinieku garnizonam nāca pilnīgi negaidīts - tas kopumā, ar nelieliem izņēmumiem, neizrādīja pretestību.
Pats V.Čapajevs savāca grupu ar kādiem simt kareivjiem un izsita no štāba to pašu grupu, kas bija sūtīta viņu arestēt. Šai kaujā viņš tika smagi ievainots. Sarkanarmieši iespēja viņu pārcelt pāri Urālas upei, taču viņš otrā krastā mira tai pašā 5.septembrī.
Uzbrukumā Lbiščenskai gāja bojā arī pulkvedis Borodins. Tomēr balto uzvara bija pilnīga, sarkano Turkestānas frontei tas bija smags trieciens, lai arī ne liktenīgs, jo pēc trim mēnešiem tā atsāka uzbrukumu.
Čapajeva kults. PSRS-ā kļuva par ļoti populāru vēsturisku personu. Par viņu tika uzņemtas filmas, tautā stāstītas daudzas anekdotes.
Filma "Čapajevs." 1934.g. V.Čapajeva lomā Boriss Babočkins. Tajā rādīts kā ievainotais Čapajevs pats peld pāri Urālai un tajā noslīkst, kas nav gluži taisnība.
1939.gadā Lbiščenska tika pārsaukta par Čapajevu.
Avoti.
Dmitrija Furmanova stāsts "Čapajevs." 1923.g.
