Čogagolānas tells
Chogha Golan.
Tells Irānā, kas ir nozīmīgs kā šobrīd senākais pirmskeramikas neolīta piemineklis valstī - tam līdzīgā vecumā ir tikai vēl viena apmetne valsts ziemeļos - Šeiheabāda.
Atrašanās vieta. Irāna, pie Čogagolāna ciemata Īlamas provincē.
Atklāšana un izpēte. Tībingenes universitātes (Vācija) un Irānas vēsturnieku kopīgi īstenotajā "Akmens laikmeta projektā" iesaistītie abu valstu arheologi tellu izpētīja divās izrakumu sezonās - 2009. un 2010.gadā. Čogagolāna tells aizņem aptuveni 3 ha lielu platību un tajā atsegtie slāņi, kuros izdalīja skaidri nošķirtus 11 arheoloģiskos horizontus, pacēlās 8 m augstumā virs pamatzemes.
Izrakumu rezultāti liecina, ka šīs apmetnes iedzīvotāji ar primitīvu mežonīgo graudzāļu kultivēšanu sākuši nodarboties jau pirms vairāk nekā 11 000 gadiem - gandrīz vienlaicīgi ar agrīnajiem zemkopjiem AP rietumu un ziemeļaustrumu zemēs, mūsdienu Izraēlā, Sīrijā un Irākā.
Visi tella slāņi, datēti ar laiku no apm. 12 000 līdz 9800 gadiem pirms mūsdienām, ir attiecināmi uz pirmskeramikas neolītu - periodu, kuram raksturīga pastāvīgu apmetņu veidošanās, iedzīvotāju daudzuma pieaugums, kā arī kultūraugu un dzīvnieku domestifikācijas sākums.
Lieliskā stratigrāfija un ilgstošā, vairāk nekā 2000 gadus nepārtrauktā tella apdzīvotība ļāva labi izsekot pakāpeniskai pārejai no mežonīgo graudzāļu vākšanas uz to audzēšanu, līdz pat domestificēta emmera (agrīnie kvieši) ieviešanai.
Apkopojot Čogagolāna tella izrakumu rezultātus, arheologi secina, ka izpētītie slāņi liecina par pakāpenisku, vairākas tūkstošgades ilgušu vietējo graudzāļu kultivēšanu, izmantojot dažādas augu sugas - gan ar lielākiem, gan mazākiem graudiem. Turklāt, ņemot vērā, ka jau pašos pirmajos Čogagolānas arheoloģiskajos horizontos parādās liecības par pirms-domestifikācijas zemkopību, autori izsaka pieņēmumu, ka šī saimniekošanas veida pirmsākumi reģionā, iespējams, meklējami jau epipaleolītā.
Atradumi. Kultūrslānī atrada ļoti daudz dažādus priekšmetus - akmens un kaula darbarīkus, akmens traukus - miezerus un graudberžus, kā arī cilvēkus un dzīvniekus atveidojošas māla figūriņas.
Paši svarīgākie tella atradumi ir ārkārtīgi bagātīgais bioarheoloģiskais materiāls, jo īpaši tā botāniskā daļa - graudzāļu un labības graudi. To vidū ir tādi mūsdienu labību priekšteču augi kā savvaļas mieži (Hordeum spontaneum), savvaļas kvieši (Triticum boeoticum, T.dicoccoides, u.c. kviešu pasugas), lēcas (Lens Spp.) un zirņi (Lathyrus spp.). Pavisam, pārbaudot 203 litrus augsnes, kuru paņēma 25 paraugos, tika savāktas vairāk nekā 21 000 augu daļas. Kopā noteica 116 sugas.
Uzskaitot atrastās dzīvnieku atliekas, noskaidroja, ka Čogagolānas iemītnieki ēduši kazas, mežacūkas, gazeles, savvaļas zirgus, vēršveidīgos, grauzējus, zaķus, reptīļus, putnus, zivis, gliemjus un saldūdens vēžus.
Saites.
Irāna.
Čogagolāna tells apdzīvots tajā pašā laikā, kad, piemēram, plaši pazīstamā Jērikas apmetne, kuru vēl 1970.gados, līdz ar 3 citām AP rietumu pusloka apmetnēm uzskatīja par pirmajiem iespējamajiem lauksaimniecības centriem.
Tagad skatījums uz lauksaimniecības rašanos un izplatību vairs nav tik vienkāršs - tas, pamatojoties uz jaunākiem pētījumiem, paredz līdzīgu tendenču neatkarīgu izcelšanos dažādās AP un vēlāk arī citās pasaules vietās, vienlaicīgi neizslēdzot gan zināšanu un kultūraugu pārnesi, gan veselu iedzīvotāju grupu migrāciju, ar ko, piemēram, visai pārliecinoši šobrīd tiek skaidrota lauksaimniecības ienākšana DA Eiropā.
domestificētu kviešu - emmera graudi. Šie graudi no saviem mežonīgajiem līdziniekiem atšķiras ar to ,ka tie ir pārāk lieli, lai spētu izplatīties paši, bez cilvēka palīdzības.
Čogagolānas tella iedzīvotāju apdzīvotajam reģionam tuvākais valstiskais veidojums, kura tapšanā, iespējams, piedalījās viņu pēcteči, bija ap 4000.g.pmē. radusies protoelamītu pilsētvalsts Sūzas, kura vēlāk kļuva par varenās un ietekmīgās Elamas valsts galvaspilsētu.
Tells Irānā, kas ir nozīmīgs kā šobrīd senākais pirmskeramikas neolīta piemineklis valstī - tam līdzīgā vecumā ir tikai vēl viena apmetne valsts ziemeļos - Šeiheabāda (Sheikh-e Abad)).
Pamazām tika izdalītas ienesīgākās un konkrētajai videi piemērotākās protolabības, no kurām par pirmo domestificēto augu Irānas Zagrosas kalnu piekājē, spriežot pēc Čogagolānas atradumiem, kļuva divrindu kvieši.
