Boješvāras svētnīca
- Detaļas
- 1273 skatījumi
Bhojeswar Temple.
Svētnīca armodernas akmens apstrādes tehnoloģijas pazīmēm Ziemeļidijā.
Atrašanās vieta. Ziemeļindija, Madjas (Madhya Pradesh) pavalstī, 30 km no Bapālas (Bhapal) pilsētas, pie Bodžpūras (Bhojpur) ciema.
Vēsture. Akadēmiska vēsture šīs svētnīcas celšanas laiku lēš ap mē. 1000.gadu sākumu un saista ar pašu Bhodžadevu (???), kas bijis plaši pazīstams kā mācīts vīrs un mākslas aizbildnis. Viņš bijis arī Samarankaras Sutranharas (???) autors - zinātnisks traktāts par arhitektūru, tajā ļoti detalizēti stāstīts arī par vimānām, robotiem un mašīnām (tam ir visai vājš tulkojums angliski). Viņa darbu klāstā kopumā ir 84 zinātniski darbi.
Svētnīcai iztrūkst dāvinājuma uzraksts (kas Indijas reliģiskajām celtnēm ir raksturīgi?) un tas apgrūtina svētnīcas datējumu. Ir tikai vēlāko ķēniņu (Udaibura Prašasti???) uzraksts, kas vēsta: "Bhodža noklāja zemi ar svētnīcām." Vēlākā literatūra pieraksta šim Bhodžam (Bhodža Devi) 104 svētnīcu būvi. Interesanti, ka neviena no šīm svētnīcām nav saglabājusies līdz mūsu dienām. Arī par viņu pašu nekādu īsti vēsturisku ziņu nav, taču arheologi pieraksta šīs svētnīcas būvi viņam.
Arhitektūra. Svētnīca novietota pēz R-A ass, precīzi bez jebkādām novirzēm. Pranāle (???) vērsta stingri uz ziemeļiem, kas norādā uzsaistību ar vēdiskiem principiem.
Svētnīca novietota uz akmens platformas 20 X 35 m, platformas augstums - 4 m.
Uz ZA no svētnīcas atrodas 91 m gara rampa, būvēta no plēstiem smilšakmens akmeņiem. Uzskata, ka tas ir celtniecības panduss.
Svētnīcu uzskata par nepabeigtu, par ko liecinot lielā skaitā apkārt mētājošies daļēji apdarinātiem akmeņiem. Nav zināms, kādēļ būvniecība netika pabeigta, lai gan te bija ieguldīts milzums spēka un līdzekļu.
Aplūkojamie objekti.
No smilšakmens akmeņiem šai ciemā uzcelti arī vairāki (2 vai 3) dambji. Ziemeļu dambis saglabājies labi, vidējais - slikti, un Dienvidu dambis, kuru izjauca musulmaņu valdīšanas periodā.
Atradumi.
Tā saucamie rasējumi uz klintīm.Visai lielā skaitā. Uzskata, ka tiem ir tiešs sakars ar uzcelto svētnīcu, ko gan apšauba, jo tie atrodasvisia tālu no celtnes (500 m u.c.) kā arī tie neatgādina neko no uzceltās svētnīcas elementiem.
Saites.
Madjas pavalsts.
