Baltie punduri
Izdegušas, savu aktīvo mūžu beigušas zvaigznes.
Nosaukums saistīts ar to, ka pirmās tādas atklātās zvaigznes bija baltā krāsā. To kodoldegvielas rezerves beigušās un pašas tās saspiedušās.
Tika atklāti vēl XIX gs. - trīs pirmie atklātie baltie punduri bija 40 Eridānas B, Siriusa B un Van Mārena zvaigzne. Ineteresants baltais punduris Lūsija Centaura zvaigznājā, iespējams, veidots no dimanta.
Tikai ar kvantu mehāniku XX gs. 30.gados izdevās noskaidrot, kas tie tādi ir. Tie ir „atlieka” no mirušas zvaigznes, taču veidojas tikai no nelielas masas zvaigznēm. Diezgan izplatīti kosmosā un sastāda 10% no Visuma zvaigznēm.
Izpētes vēsture. Tūkstošiem galaktiku atklājis un pētījis astronoms F.Cvikijs - tās apkopojis fundamentālā 6 sējumu katalogā, daudz supernovu un balto punduru.
Balto punduru teoriju izstrādājis indiešu izcelsmes amerikāņu astronoms S.Čandrasekars.
Baltiem punduriem ir daudz mazāks blīvums neka neitronu zvaigznēm. Tomēr to gravitācija ir pietiekami stipra, lai spētu izkropļot apkārtējo laiktelpu. Tamdēļ baltie punduri palēnina pulsāru sūtītos impulsus.
Baltais punduris sistēma J1614-2230 apriņķo pilnu apli pa 8 dienām.
Tagad izpētīts, ka liela daļa balto punduru orbītā ap sevi glabā planētu atliekas.
Saites.
Zvaigznes.
