Buferšķīdums
Šķīdums, kura ūdeņraža eksponents (pH) ļoti maz mainās, ja buferšķīdumam pievieno ūdeni, skābes vai sārmus (noteiktā daudzumā).
Šo buferšķīdumu īpašību nosaka komponentu (vājas skābes vai vājas bāzes un to sāļu, piemēram, etiķskābes un nātrija acetāta, borskābes un boraka) jonu līdzsvars šķīdumā un to spēja reaģēt ar pievienoto stipro skābju vai bāzu joniem. Lieto ķīmiskās tehnoloģijās, analītiskajā ķīmijā.
Buferšķīdumiem ir liela nozīme dzīvo organismu fizioloģijā.