Brūstera likums
Ja dabiskā gaisma krīt no vides, kuras laušanas koeficients n1, uz dielektriķi, kura laušanas koeficients n2 leņķī alfabeta un ja ir spēkā noteikums tg alfabeta = n2/n1, tad atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta.
Atstarotajā stara elektriskā lauka vektora svārstības notiek tikai perpendikulāri krišanas plaknei. Lauztais stars šajā gadījumā ir perpendikulārs atstarotajam un ir daļēji polarizēts. Leņķi alfabeta sauc par Brūstera jeb pilnās polarizācijas leņķi.
Brūstera likumu eksperimentāli atklāja angļu fiziķis D.Brūsters 1815.gadā. Lineāri polarizēta gaisma, kam elektriskā lauka vektors svārstās paralēli krišanas plaknei, krizdama uz dielektriķi leņķī alfabeta, neatstarojas. To izmanto lāzeru konstrukcijās, lai samazinātu gaismas zudumus. Brūstera likums kā speciāls gadījums izriet no gaismas atstarošanās teorijas, ko izveidojis franču fiziķis O.Ž.Frenels 1918.gadā.
Saites.
Optika un optiķi.
