Butļerovs, Aleksandrs (1828.-1886.g.)
Krieviski - Алекса́ндр Миха́йлович Бу́тлеров.
Krievu ķīmiķis organiķis.
Radniecība. Cēlies no Kurzemes muižnieku Butleru dzimtas.
Dzīvesgājums. Dzimis 1828.gada 15.septembrī Kazaņā.
1849.gadā beidzis Kazaņas universitāti.
1849.-1868.gados Kazaņas universitātes docētājs, no 1857.gada profesors.
1857.-1858.gados papildinājies Vācijā un Francijā.
Kādu laiku no 1861.gada darbojies Brīvajā ekonomiskajā biedrībā.
1868.-1885.gados Pēterpils universitātes profesors.
No 1874.gada Pēterpils ZA loceklis.
1880.-1886.gados Pēterpils ZA Ķīmijas laboratorijas vadītājs. Sintezējis urotropīnu un pirmo mākslīgo cukuru (t.s. metilenitānu), pirmais ieguvis trešējos spirtus (trešējo butilspirtu), pētījis polimerizēšanos.
1861.gadā izstrādājis organisko savienojumu struktūrteorijas principus, ieviesis jēdzienu un terminu "ķīmiskā struktūra," ar to apzīmējot atomu savstarpējo saistību saliktās molekulārajās un ķīmiskajās saitēs. Pirmais izskaidrojis izomērijas parādību no struktūrteorijas viedokļa. Struktūrteoriju popularizējis savā mācību grāmatā "Ievads organiskās ķīmijas pilnīgā apgūšanā" (1.-3., 1864.-1866.g.).
Veicināja sieviešu augstāko izglītību Krievijā; sekmējis tējas kultivēšanu Aizkaukāzā.
Miris 1886.gada 17.augustā.
Nezināmais Butļerovs. Pēterpils Zinātņu akadēmijas akadēmiķis A.M.Butļerovs, kurš sākumā ļoti skeptiski vērtēja spirituālismu un iesākumā skrupulozi mēģināja atmaskot krāpniekus. Beigās tomēr atzina, ka viss tur ir pa īstam.
