Bioģeoķīmiskās provinces
Zemes virsmas apgabali, kuros viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī) ir palielināts vai pamazināts.
Tas būtiski ietekmē organismu augšanas un attīstības apstākļus un nereti izraisa specifisku augu, dzīvnieku, cilvēku saslimšanu (bioģeoķīmiskas epidēmijas).
Pēc ģenēzes bioģeoķīmiskās provinces iedala 2 tipos:
- bioģeoķīmiskās provinces, kas saiītas ar noteiktām augšņu zonām. Tām raksturīga kāda ķīmiska elementa (vai to grupu) nepieiekamība. Piemēram, podzolēto un velēnu podzolēto augšņu zonā ir bioģeoķīmiskās provinces ar I, Ca, Co, Cu, P, Mo, B nepietiekamību un atbilstošām endēmijām - vairogdziedzera slimībām, akobaltozi, dzīvnieku kaulu trauslumu;
- bioģeoķīmiskās provinces ar intrazonālu raksturu. Tās saistītas ar noteiktām ģeoloģiskām formām - rūdu izplatības rajoni. Tām raksturīgs kāda elementa (vai to grupu) palielināts daudzums.
Bioģeoķīmiskās provinces iedala, ņemot vērā vairāk kā 30 ķīmisko elementu daudzuma ekstremālas atšķirības. Tām ir nozīme lauksaimniecībā, veselības aizsardzībā.
