Bruņutis, bruņutu apakškārta
Coccodea.
Augutu apakškārta.
15 dzimtas, 4000 sugas. Latvijā 8 dzimtas, 44 ģintis un 62 sugas - 17 tikai augumājās.
Sīki, retumis vidēji lieli kukaiņi.
Bruņutīm raksturīgs dzimumdimorfisms; ļoti reti sastopamie tēviņi ir spārnaini, mātīšu spārnu un bieži arī kāju nav, tām nevar skaidri atšķirt ķermeņa daļas. Mātītes parasti nekustīgi sēž zem aizsargveidojumiem, piemēram, vaska vairoga.
Fitofāgi, daudzas sugas ir kaitīgas. Viskaitīgākās ir polifāgās bruņutis: grimoņu bruņutis (Parthenolecanium corni), vītolu bruņutis (Chionaspis salicis), komatveida bruņutis (Lepidosaphes ulmi).
Mājokļos mēdz iemitināties divu veidu bruņutis - pūkainās (Pseudococcus adonidum) un augu māju bruņutis (Coccus hesperidum), kas uz auga izskatās kā sīkas un baltas vates piciņas, bet otras - kā brūnas pumpiņas ar stingru vairogu. Tās attīstās lapu apakšpusē, pie tam pārņem visu lapu, sūc sulu no jaunajiem dzinumiem un ziediem.
Bruņutis izdala lipīgu šķidrumu, kas noklāj augu lapas un nosprosto to poras. Šķidrms satur daudz cukura un ir barības baze kvēpsarmas sēnei. Līdz ar to augu vājina abi.
No bruņutīm var tikt vaļā, augu rūpīgi nomazgājot ar 40% spirtu - vairākkārt, vismaz reizi nedēļā.
Saites.
Augutu kārta.
