Brūnogles
Fosilās ogles, kam ir zema augu atlieku ogļošanās pakāpe un kura atbilst pārejas stadijai starp kūdru un akmeņoglēm.
Brūnas, dzeltenas vai brūnganmelnas.
Ir divas ģenētiskas brūnogļu grupas - zemjainās un blīvās brūnogles, vairāki petrogrāfiskie tipi, 3 tehnoloģiskās grupas - B1 (mitrums vairāk par 40%), B2 (mitrums 30-40%), B3 (mitrums mazāk par 30%).
Sastopamas dažāda vecuma nogulumos no apakšējā karbona līdz neogēnam. Veido 1-120 m, dažreiz pat 300 m (Austrālijā) biezus slāņus. Brūnogles izmanto enerģētikā un ķīmiskajā rūpniecībā - ražo sintētiskas vielas, gāzi, minerālmēslus.
Latvijā brūnogles sastopamas jūras nogulumos nelielu lēcu un starpslāņu veidā līdz 4,75 m biezumā, dažu Ventas pieteku (Loša, Lētīžas) baseinos. Rūpnieciskas nozīmes Latvijas brūnoglēm nav.
Saites.
Biogēnie ieži.
