Bietes, biešu ģints
Beta.
Balandu dzimtas viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi. Biešu ģintī ir 12 sugas un 1 starpsuga. Kultivē vienu sugu - parasto bieti (Beta vulgaris).
Vēsture. Pirmās sāktas kultivēt lapu bietes ap 2000.g.pmē. Āzijā - Senajā Asīrijā un Babilonijā.
Ap 1000.g.pmē. sākts izmantot arī biešu saknes.
Krievijā biešu audzēšana uzsākta XI gs. un no turienes tā izplatījusies Baltijā un Polijā.
Galda biešu un lopbarības biešu selekcija notika galvenokārt XVIII gs. No lopbarības bietēm un lapu biešu hibrīdiem XVIII un XIX gs. izlases ceļā tika izveidotas cukurbietes.
Cukurbietes Latvijā pirmais sāka audzēt grāfs Lamsdorfs Zūru muižā (Kurzeme, tagad Vārves pagasts) un 1838.-1853.gadam ražoja cukuru Zūru cukurfabrikā.
Visas kultivētās bietes ir divgadīgi augi. 1.augšanas gadā kultivētās bietes izveido paresninātu sakni un lapu rozeti. Lapas lielas, trijstūrveidīgas vai sirdsveidīgas, ar gludu vai viļņainu plātnes virsmu. 2.augšanas gadā bietes veido ziedu dzinumus, ziedus un sēklas (augļus). Uz ziedu stublāja zaļgandzelteni ziedi ar vienkāršu apziedni. Auglis - viensēklas pogaļa. Daudzsēklu formām, saaugot vairākām pogaļām ar pamatiem kopā, izveidojas t.s. augļu kamoloņi.
Parastās bietes pasugas:
- lapu biete jeb mangolds (Beta vulgaris ssp. cicla). Audzē kā dārzeni vai kā dekoratīvu augu. Ir divas varietātes: lapu biete (var. hortensis) un kātu biete (var. makropleura). Dekoratīvajām šķirnēm ir skaistas, krokainas lapas ar sarkaniem, dzelteniem vai citas krāsas kātiem un lapu dzīslojumu. Lapu bieti kultivē galvenokārt Rietumeiropā un Dienvideiropā, Latvijā maz.
- galda biete (Beta vulgaris ssp. esculenta). Galda bietes variāciju (var. atroruba) plaši audzē Latvijā, Saknes apaļas, saplacinātas vai iegarenas. Mīkstums gaiši līdz tumši violets. Lapas lielas, zaļas līdz tumšzaļas, ar sarkanu vai violetu dzīslojumu.
- lopbarības biete jeb runkulis;
- cukurbiete (Beta vulgaris ssp. crassa). Var. saccharifera. No pārējām cukurbiešu varietātēm atšķiras ar samērā lielu (~18%) ogļhidrātu daudzumu saknēs. To audzēšana un izmantošana dod iespēju plaši attīstīt cukura rūpniecību zemēs ar mērenu klimatu.
Biešu slimības. Tās bojā cukurbiešu, lopbarības un galda biešu dīgstus, lapas, saknes.
Biešu dīgstu puve, ko ierosina parazītiskās sēnes Phoma betae, Alternaria tenuis, Rhizoctonia solani, Fusarium ģints sēnes u.c., bojā asnus, vēlāk dīgstus. Dīgstu sakne nomelnē, lapas dzeltē, vīst, augs iznīkst.
Biešu lapu sīkplankumainību ierosina sēne Cercospora beticola. Uz lapām sīki, 2-4 mm diametrā, brūni, vēlāk brūnpelēki, ieapaļi pelēki vai pēlēkbrūni plankumi 3-8 mm diametrā, norobežoti ar tumšāku joslu. Plankumu vidū audi saplaisā, izdrūp.
Biešu neīsto miltrasu ierosina sēne Peronospora schachtii. 1.gada bietēm serdes lapiņas bālē, kļūst biezākas, malas ieritinās uz leju, lapu apakšpusē mitrā laikā rodas pelēkvioleta apsarme. Sēkliniekiem slimo jaunie dzinumi.
Biešu serdes puvi izraisa bora trūkums augsnē. Serdes lapiņas nomelnē, atmirst; vecākās lapas dzeltē, izliecas. Sakne pieres daļā sāk pūt.
Bietes bojā arī citas, mazāk bīstamas slimības. Uzglabāšanas laikā biežu saknes bojā sakņu puves, ko ierosina sēnes Botrytis cinerea, Fusarium ģints sēnes, baktērija Erwinia carotovora.
Ja biešu slimības izplatās veģetācijas perioda sākumā, un augus bojā intensīvi, tās stipri samazina biešu ražu.
Biešu kaitēkļi. Tie parasti ir kukaiņi. Cukura, lopbarības un galda bietēm ir kopēji kaitēkļi. Latvijā ir ap 60 biešu kaitēkļu sugu. Neskaitot polifāgiskos kaitēkļus, īpaši postīgas ir 7-11 sugas. Masveida biešu kaitēkļi ir biešu mušas (Pegomiya ģints, 2 sugas), kuru kāpuri bojā biešu lapas (savairošanos veicina vēss, mitrs pavasaris); biešu spradzis (Chaetocnema concinna), kura kāpuri bojā jauno biešu saknes, bet vaboles - lapas (sevišķi bīstams sausā laikā); pupu laputs (Aphis fabae), kas kaitē cukurbiešu sēkliniekiem. Citi biešu kaitēkļi - biešvaboles, vairogvaboles, biešu mārītes (Subcoccinella vigintiquatuorpunctata), gaišais biešu smecernieks (Chromoderus fasciatus), biešu nematode (Heterodera schachtii) masveidā savairojas tikai tiem sevišķi labvēlīgos gados un ir galvenokārt lokāli.
Saites.
Balandu dzimta.
Kultūraugi.
