Bumbieres, bumbieru ģints
Pyrus.
Rožu dzimtas ģints augļu koki.
Ap 60 sugām. Savvaļā bumbieres izplatītas Āzija, Eiropā, Ziemeļamerikā.
Salīdzinājumā ar ābelēm bumieres ir specīgāka auguma. Lapas ir dažādas formas, ar sīki zāģzobainu apmali. Ziedi divdzimumu, balti. Auglis - bumbieris.
Vairākums bumieru sāk ražot 4.-5.gadā pēc stādīšanas.
Selekcija. Pasaulē ir vairāk kā 5000 bumbieru šķirņu. Bumbieru šķirņu izveidošanā lielākā nozīme ir 4 sugām: savvaļas bumbierei (Pyrus pyraster, aug savvaļā arī Latvijā, valsts aizsardzībā), sniega bumbierei (Pyrus nivalis), Ķīnas jeb smilts bumbierei (Pyrus serotina) un Usūrijas bumbierei (Pyrus ussuriensis).
Bumbieri. Augļi satur 83% ūdens, vismaz 13% ogļhidrātu, 0,3% olbaltumvielu, 0,3% minerālvielu, 0,2% skābju, 3-6 mg% C vitamīna.
Bumbieres Latvijā. Lielākā daļa Latvijas bumbieru šķirņu izveidotas no dārza bumbieres (Pyrus communis var. sativa), vienīgi šķirne "Bere Oktjabrja" izaudzēta, izmantojot arī Usūrijas bumbieri. Latvijā rajonētas 8 bumbieru šķirnes.
Vasaras šķirnes.
Vasaras bergamote. Bergamotte d'ete.' Francijā XVI gs. beigās vai XVII gs. sākumā izaudzēta šķirne. Ziemcietīgākā bumbieru standartšķirne. Koks liels, sāk ražot vēlu. Slimībizturība vidēja. Augļi ienākas augusta vidū, uzglabājami apmēram nedēļu. Tie ir nelieli vai vidēji, otrādolveidīgi, nedaudz graudaini, nekūstoši, saldi.
Mļejevskaja raņņaja. I.Šidenko (Ukraina) izaudzēta šķirne. (Esperine x Gļiva Ukrainskaja). Koks vidēji liels, ziemcietīgs, slimībizturīgs. Sāk ražot vidēji agri. Augļi ienākas apmēram 3 nedēļas pēc Bergamotte d'ete.' Tie ir vidēji lieli, kūstoši, bez akmensšūnām, aromātiski, saldi.
Sanitātes padomnieks. Krol Sobieski. Polijā izaudzēta šķirne. Piejūras rajonos stipri slimo ar kraupi, Latv ijas austreņu daļā cieš salā. Rajonēta rieteņu zonā un viduszonā. Koks liels, sāk ražot agri. Augļi ienākas septembra sākumā, uzglabājami apmēram 10 dienu. Tie ir labas kvalitātes, lieli, olveidīgi, smalkgraudaini, kūstoši, ar patīkamu skābumu.
Talsu skaistule. Tautas selekcionēta šķirne, rajoneta DR un rieteņu zonā, arī viduszonā. Koks liels, vidēji ziemcietīgs (zonās, kur rajonēts, ziemcietīgs), slimībizturīgs. Sāk ražot 10-12 gadu vecumā (ja potē vainagā, tad 4.gadā pēc potēšanas). Augļi ienākas septembra beigās, tie ir sīki vai vidēji lieli, kūstoši, bez akmensšūnām, aromātiski.
Rudens šķirnes.
Kurzemes sviests. Tautas selekcionēta šķirne. Rajonēta visā Latvijā. Koks vidēji liels, slimībizturīgs, ziemcietīgs. Sāk ražot agri. Augļi ienākas septembra beigās, uzglabājami līdz oktobra vidum. Tie ir vidēji lieli, olveidīgi, daļēji kūstoši, saldi.
Lu:becker Bergamotte. Vācijā(?) izaudzēta šķirne. Rajonēta DR, rieteņu un arī viduszonā. Koks vidējs vai liels, vidēji slimībizturīgs, vidēji ziemcietīgs. Sāk ražot agri. Augļi ienākas septembra beigās, uzglabājami 2 nedēļas. Tie ir sīki (jauniem kokiem vidēji lieli), ieapaļi, smalkgraudaini, gandrīz kūstoši.
Bere Oktjabrja. Izaudzējis I.Mičurins, saziedinot Usūrijas bumbieri ar Bere Sluckaja. Latvijā pietiekami ziemcietīga, austreņu zonā jāpotē stumbrveidotājā. Koks liels, samērā slimībizturīgs. Sāk ražot agri. Augļi ienākas oktobrī, uzglabājami apmēram 2 nedēļas. Tie ir pasīki, pudeļveidīgi, rupjgraudaini.
Ziemas šķirnes.
Basu ziemas. Sena šķirne. Rajonēta DR un rieteņu zonā, kur tā ir ziemcietīga un slimībizturīga. Audzējama arī viduszonā. Koks vidēji liels, sāk ražot vidēji agri. Augļi ienākas janvārī-februārī, uzglabājami līdz aprīlim-maijam. Tie ir palieli, strupi bumbierveidīgi, retāk olveidīgi, akmensšūnu nedaudz, saldskābi.
Bumbieru kaitēkļi. Latvijā kaitīgas ir 6 mugurkaulnieku, 39 tauriņu, 34 vaboļu, 18 augutu, 12 plēvspārņu un 3 ērču sugas.
Tikai bumbierēm kaitē bumbieru lapblusiņa (Psylla pyri, izsūc jaunos dzinumus, lapas, augļus), bumbieru pangodiņš (Contarinia pyrivora, kāpuri bojā augļus), bumbieru lapu pangērce (Eriophyes pyri, bojā lapas un tām izveidojas sīkas pangas).
Lapu koku tinējsmecernieks (Byctiscus betulae) ir polifāgs, bet sevišķi kaitē bumbierēm - vaboles grauž plaukstošos pumpurus, vēlāk satinlapas cigārveidā.
No polifāgiskām tauriņu sugām bumbierēm ir augļu koku pelēkais sprīžotājs (Chloroclystis rectangulata; kāpuri grauž pumpurus, lapas, ziedus), parastā vīksnu pūcīte (Cosmia trapezina; kāpuri grauž galvenokārt lapas), augļu koku vērpējs (Malacosoma neusttia; kāpuri mitinās satīklojumos, grauž lapas), ābeļu lapu pasvilnis (kāpuri skeletē lapas), ābolu tinējs (kāpuri skeletē lapas, izalo augļus un izēd sēklas).
Ar ābelēm kopīgas kaitīgās sugas ir bumbieru tīkllapsene (Neurotoma flaviventris, kāpuri mitinās satīklojumos, bojā lapas), augļu koku sarkanā un augļu koku brūnā tīklērce, komatveida bruņuts, ūdensžurka, ābeļu lapblusiņa, ābeļu ziedu smecernieks, ābeļu zaļā laputs.
Bumbieru slimības. Viena no visvairāk izplaītākajām bumbieru slimībām ir bumbieru kraupis. Ierosina sēne Venturia pirina. Uz bumbieru augļiem un lapām ir tumši plankumi, klāti ar zaļganmelnu sodrējumu. Agri inficētie augļi ir kropli, to audi pārkoksnējas, augļi plaisā.Uz jaunajiem dzinumiem uzbriedumi, to vietās miza saplaisā. Dzinumi nokalst.
Bumbieru lapu tumšā brūnplankumainība, ko ierosina sēne Entomopeziza soraueri, bojā bumbieres galvenokārt kokaudzētavās. Uz lapām sīki, brūni plankumi ar tumšām sēnes sporu kopām. Plankumi saplūstot pārklāj lapas plātnes lielāko daļu. Lapas nobrūnē, nobirst.
Saites.
Rožu dzimta.
Kultūraugi.
