Bronhīts
Bronchitis.
Bronhu gļotādas iekaisums, kam raksturīgs gļotādas pietūkums un pastiprināta gļotu izdalīšanās.
Cilvēki ar bronhītu slimo galvenokārt mitrā un aukstā klimatā. Biežāk slimo vīrieši. Bronhīts var būt akūts un hronisks.
Akūts bronhīts parasti rodas pēc akūtas respiratoras slimības, traheīta, gripas. Tas var būt dažu infekcijas slimību (garā klepus, masalu, diftērijas) pavadslimība; var rasties arī pēc kodīgu gāzu vai putekļu ieelpošanas. Pazīmes: sauss klepus (krēpas rodas pēc 1-2 dienām), dedzinoša vai spiediena sajūta aiz krūškaula, nespēks, reizēm paaugstināta temperatūra.
Hronisks bronhīts var rasties no neizārstēta akūta bronhīta. To veicina dažādi kaitīgi arodfaktori, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, smēķēšana, pārmerīga alkohola lietošana. Galvenās pazīmes: klepus ar krēpām, elpas trūkums. Hroniskā bronhīta komplikācija var būt pneimoskleroze, emfizēma, bronhektātiskā slimība.
Ārstēšana: atkrēpšanas līdzekļi, pretklepus līdzekļi, vitamīni, fizioterapija, klimatterapija.
Dzīvniekiem bronhītu izraisa saaukstēšanās (nakts ganībās, uz cementa grīdas), putekļu, kaitīgu gāzu ieelpošana, zemas kvalitātes barība, pārāk mitrs gaiss dzīvnieku mītnēs. Bronhītu veicina A vitamīna trūkums. Sekundārs bronhīts var būt infekcijas slimību (cūku un suņu mēra, kumeļi ienāšu, tuberkulozes) vai invāzijas slimību (diktiokaulozes, metastrongilozes) gadījumos. Galvenās pazīmes: klepus, var būt bronhu trokšņi, iztecējumi pa abām aknām.
Ārstēšana: pretklepus, atkrēpošanas, pretmikrobu līdzekļi, elpošanas ceļus dzezinficējoši līdzekļi, sulīga barība.
Profilakse: dzīvnieku turēšanas un ēdināšanas higiēna, izsargāšanās no infekcijas un invāzijas slimībām.
Saites.
Bronhi.
Plaušu slimības.
