Bruņneši, bruņnešu dzimta
Dasypodidae.
Nepilnzobju kārtas dzimta.
9 ģintis un 21 suga. Visbiežāk sastopams deviņjoslu bruņnesis Dasypus novemcinctus.
Domājams, ka bruņneši dzīvojuši jau pirms 50 un vairāk miljoniem gadu.
Bruņnesis ir tuvs radinieks skudrulācim.
Mitinās galvenokārt Dienvidamerikas un Centrālamerikas līdzenumos, arī Ziemeļamerikas dienvidu daļā, tropu un subtropu joslas mežos un savannās.
Vidēji lieli un lieli zīdītāji. Bruņnešu garums kopā ar asti ir 15-147 cm, masa līdz 54 kg.
Krēslas un nakts dzīvnieks, vienpatis. Dzīvo uz zemes vai alās. Bruņneši ir izdzīvotāji - spēj paciest lielu karstumu, pārspēt bīstamākos uzbrucējus un tiek galā ar vissarežģītākajiem apstākļiem.
Bruņnešiem ir stipras bruņas - ragvielas klāti kaula vairodziņi, kas izveidojies pārkaulojoties ādai - acteki tās sauca par azotochtli. Bruņas ir uz muguras, pleciem, uz galvas un astes, pat uz kāju augšējās daļas. Bruņu vairodziņi novietoti rindās un ir savstarpēji kustīgi savienoti, tāpēc dažu sugu bruņneši spēj saritināties kā eži. Bruņas neklāj vienīgi pavēderi, no tās spraucas ārā tāda kā pūka, tādi kā pagari, šķidri sari. Pirmajās dienās pēc piedzimšanas mazulim ir maigi rozā un mīksta āda. Pēc vairākām nedēļām āda sacietē, veidojot bruņu apvalku.
Daļa bruņnešu sugu nespēj saritināties kamolā. Strauji saritināties kamolā ļauj kustīgās, elastīgi uz muguras šķērsām svītrās izvietotās bruņu joslas.
Galva bruņnešiem ir trijstūra formas, aste arī. Tiem ir ļoti gari un asi, masīvi nagi, pakaļkājām 5 pirksti, bet priekškājām 2. Tie kalpo zemes rakšanai, barības meklēšanai un eju rakšanai.
Entomofāgi un fitofāgi - pārtiek galvenokārt no skudrām un termītiem. Šim nolūkam viņi izmanto lipīgo mēli, ap kuru kukaiņi salīp kā uz mušpapīra. Ēd kukaiņus, arī ābolus, bumbierus, burkānus, olas un biezpienu. Dažkārt arī nekrofāgi.
Bruņnešiem nav priekšzobu un ilkņu, bet sānos ir nespecifiskie zobi. Ēdod bruņnesis tos nodeldē, bet tie izaug atkal.
Bruņnešiem ir nedaudz pazemināta temperatūra, tādēļ palēnināta vielmaiņa. Ļoti patīk siltums.
Dzimumgatavību sasniedz gada vecumā. Bruņneši ģimenes neveido. Dzīvnieka pipele var būt pat puse no viņa ķermeņa garuma. Māte baro bērnus vairākas nedēļas. Pēc barošanas māte vēl kādu laiku ir kopā ar bērniem, bet vispār bruņneši ir vienpaši.
Pasaulē ir 21 bruņnešu pasugas.
Dienvidu trīsjoslu bruņnesis. Tolypeutes matacus. 2017.gada jūnija sākumā no Polijas ieceļoja pirmā tāda Latvijā - Kasandra.
Nospiedums kultūrā.
2014.gadā kļuva par Brazīlijas Pasaules čempionāta futbolā simbolu, jo spēj saritināties bumbā.
