Aliens

Benīna

Valsts Rietumāfrikā, Gvinejas līča piekrastē.

Iedzīvotāji. Batamalibi, foni.

1/5 piekopj vudū. Dziļās rētas gandrīz katra otrā satiktā beninieša sejā uz pieres un vaigiem liecina par tā vecāku piederību šai reliģijai – ļoti ticīgie vecāki šīs, tā saucamās „pitona zīmes” dod saviem bērniem. Tikai divas uz vaigiem tiem, kuru vecāki nav bijuši tik dziļi ticīgi. Pēdējā laikā šī pazīme iet strauji mazumā un zīmes var redzēt tikai lauku iedzīvotājiem.

Vēsture. Radusies tagadējā Beninas un Togo valstiņu teritorijā. Seno Benīnas valsti izveidoja edo XII gs. tagadējo Benīnas un Togo valstu teritorijās, Nigēras upes lejteces apvidū. Tā bija slavena ar mākslinieciskiem ziloņkaula un bronzas izstrādājumiem.
Benīnas valsts pastāvēja līdz XIX gs. beigām.
Par vudū ienākšanu un izplatību Jaunajā pasaulē mums jāpateicas kristiešu garīdzniekam Bartolomeo de Laskasam. Viņš pirmais piedāvāja smagajos darbos nodarbināt nēģerus no spāņu valdījumiem Āfrikā. Pirmie atvestie melnie cilvēki tad arī sāka piekopt vudū tradīcijas jaunajā vietā - iesākumā Karību jūras salās Haiti un Jamaikā, vēlāk arī Brazīlijā (portugāļu ievestie vergi) u.c. Šais zemēs tradicionālais vudū atšķaidījās ar kristietību (pārsvarā katolicismu) un izveidojas jauna hibrīdreliģija. Interesanti, ka šī hibrīdreliģija izplatījās arī Āfrikā, kad Amerikas nēģeru vergi uz to repatriējās, un ietekmēja turienes tradicionālo un īsto vudū. Tā ka Beninā, nedaudz arī Ganā un Togo, izplatījās īpaša afrikāņu-brazīliešu kultūra.
Beninas pilsētā Vidā (pie Gvinejas līča) bija viens no lielākajiem (varbūt pats vislielākais!) vergu tirdzniecības centrs pasaulē.

Aplūkojamie objekti.
      Pitona templis. Vudū templis, ko var apmeklēt arī tūristi. Neliela dusošiem pitoniem pilna mājiņa. Par 1 Ls var ieiet.
      Verdzības muzejs. Vidas pilsētā. No tā līdz jūras krastam 4 km garš Verdzības ceļš.
      Abomeja. (Abomey) Dibināta 1658.gadā. Līdz 1892.gadam bija Dahomejas valsts galvaspilsēta. Vēstures muzejs bijušajā Dahomejas karaļu pilī.