Balkānu pussala
- Detaļas
- Publicēts 05 Janvāris 2018
- 12913 skatījumi
Liela pussala Eiropas dienvidu daļā.
Platība - ap 505 000 kvkm.
Ģeogrāfija. No pārējās Eiropas to norobežo Donava, Sava un Triestes līcis. No Mazāzijas atdala Marmora jūra un Bosfora šaurums. To apskalo Adrijas, Jonijas, Egejas, Marmora un Melnā jūra.
Balkānu pussala stiepjas no rieteņiem uz austreņiem ap 1260 km; no ziemeļiem uz dienvidiem - 950 km.
Krasti līčaini, stāvi. ZR Dalmācijas tipa, piekrastē daudz salu.
Politiski pussalā atrodas Bulgārija, Albānija, Grieķija, Maķedonija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija, Rumānijas austreņu daļa, Turcijas Eiropas daļa un neliels Itālijas ZA rajons.
Vēsture. Latēnas perioda B posma beigu daļā notika ķeltu ekspansija Balkānos.
Balkānu pussalas ģeoloģiju un ģeomorfoloģiju, karsta procesus, pleistocēna apledojumus un ģeogrāfiskās ainavas pētījis serbu zinātnieks J.Cvijičs.
Ģeoloģija. Saposmots, kalnains reljefs - vidējais augstums 2000-3000 m. Augstākā virsotne - Musala (2925 m).
Centrālo pussalas daļu aizņem Rodopi, rieteņos - Maķedonijas un Serbijas kalniene. Uz ziemeļiem no Rodopiem atrodas Staraplanina. Gar Balkānu pussalas rieteņu malu stiepjas Dināru kalniene, Ziemeļalbānijas Alpi, Pinda kalni un Peloponēsas pussalas kalni.
Plašākās zemienes atrodas ziemeļu daļā gar Donavu, Savu; austreņos - Aigšmaķedonijas, Saloniku, Tesālijas zemienes.
Reljefs izveidojies alpīnajā oroģenēzē.
Dienvidu daļā biežas zemestrīces.
Rieteņos - karsta parādības.
Izrakteņi - dzelzs, mangāna, hroma, vara, polimetālu un dzīvsudraba rūdas, boksīti, nafta (Adrijas jūras piekrastē).
Klimats. Centrālajos, austreņu un ziemeļu rajonos mēreni kontinentāls klimats, pārējā teritorijā - subtropu un pārejas klimats.
Vidējā temperatūra janvārī -2oC ziemeļos un 11oC dienvidos; jūlijā 23oC ziemeļos un 27oC dienvidos.
Nokrišņi mazāk kā 1000 mm/gadā austreņos un dienvidu rajonos (vietām mazāk par 500 mm/gadā); 1000-1500 mm/gadā rieteņu rajonos.
Hidroloģija. Lielākie ezeri - Škodras, Ohidras, Prespas ezeri.
Daudz upju - Marica, Morāva, Iskera, Struma u.c.
Daba. Dienvidu daļā subtropu brūnās augsnes; kalnos kalnu brūnās augsnes; Donavas līdzenumā melnzeme.
Balkānu pusala ir augiem bagātākā Vidusjūras baseina daļa - vairāk kā 6500 augu sugu, 27% no tām ir endēmiskas.
Kalnos ganības un pļavas.
Dienvidos - mūžzaļo ozolu un priežu meži, makija. Virs 400-500 m - šibļaks, mūžzaļie un platlapju meži.
Ziemeļos un pussalas iekšienē kalnu apakšējā joslā ozolu meži; līdz 1800-2000 m - dižskābaržu un priežu-baltegļu meži.
Intensīvi erozijas procesi. zemieņu stepēs un mežastepēs audzē kukurūzu, kviešus, miežus, tabaku. Daudz vīnogāju, ābeļu un plūmju dārzu. Dienvidu daļā citrusi, granātkoki.
Daudz putnu un rāpuļu.
Saites.
Eiropa.
