Budas
Buddha - "apskaidrotais" (sanskrits).
Budisma mitoloģijā apgarotas un apskaidrotas būtnes, kas saniegušas svētlaimi - nirvānu, kļuvušas par dievībām un atklājušas cilvēkiem pestīšanas ceļu.
Bez redzamās pasaules sansāras, kā māca budisms, pastāv divas neredzamas pasaules: no tām pirmā - augstākā pasaule ir nirvāna - garīgā pirmsākuma miteklis, pilnīga tukšuma un absolūta miera valstība; otrā - vidējā pasaule ir svētlaimes valstība, ko apdzīvo garīgas būtnes, kas sasniegušas bodisatvu stāvokli, bet vēl nav ienirušas nirvānā, t.i. nav pārgājušas augstākajā pasaulē. Budisms māca, ka šajā vidējā svētlaimes pasaulē pastāv paradīzes valsts, tā sauktā "gaišā zeme," kuras ķēniņš ir buda Amitaba. Pateicoties tam ticīgie guvuši iespēju pārdzimt Amitabas "gaišajā zemē," ko sauc par paradīzi Sukavatu, lai pēc tam pārietu nirvānā.
Budistu dievības iedala divās lielās grupās: tā sauktajos amurlingajos ("mierīgajos") un dokšitos ("negantajos"). Amurlingujus savukārt iedala divos veidos. Pie pirmā veida pieder, pirmkārt, pats Šakjamuni, otrkārt, budas, par kuriem viņš sprediķoja, t.i. dievības, kas veido budistu panteona pamatu. Pie otrās grupas amurligujiem pieder tie budas, kas nav figurējuši viņa sprediķos un ir sasnieguši augstākā svētuma stāvokli, t.i., nirvānas stāvokli, jau pēc Šakjamuni.
Budisma panteonā budu ir ārkārtīgi daudz, Šakjamuni sprediķos vien ir mācība par tūkstoš budām. Vēl vairāk ir bodisatvu, t.i. dievību, kas gan sasniegušas augstu svētuma pilnību, bet nav vēl ienirušas svētlaimīgajā nirvānā, kurā uzturās budas. Aiz bodisatvām nāk ļoti daudz hubilganu (budu un bodisatvu laicīgo iemiesojumu).
Negantās dievības - dokšitus tāpat iedala divās grupās: pie pirmās grupas pieder daļa budu, piemēram, Mahakala, Jamandaga u.c., pie otrās grupas - daļa bodisatvu, piemēram, tā sauktie čo-čžini. Dokšitus attēlo riebīgu briesmoņu veidā ar cilvēku sejām. Šo briesmoņu parastā poza - dejas poza ar plaši izplestām kājām, izstieptām rokām un noliektu galvu.
Parasti ar budu saprot pēdējo no tiem - Ziemeļindijas šakju cilts ķēniņa dēlu Sidartu Gautamu (623.-544.g.pmē., vai 60 gadu vēlāk), kas 29 gadu vecumā pameta ģimeni un mājas, 7 gadus klejoja, nodevās askēzei, meditācijai un pārdomām, pēc dievišķas apskaidrības (nirvānas) sasniegšanas kļuva par budisma tradīcijas aizsācēju.
Tikai vēlāk tika atzīti arī citi budas.
Budu saraksts.
Akšoba. Valda austreņu paradīzē?
Amitaba. Sukavatas zemes (paradīzes) ķēniņš budismā.
Kakusandha.
Konagamans.
Kassaps.
Gautama. Pašlaik pēdējais no budām.
Interesanti atradumi.
Budas statuete no Helgas salas Zviedrijā.
Anandas svētnīca Baganā. Tajā atrodas 4 zelta statujas, kas atveido pēdējos 4 budas: Kakusandu, Konagamanu, Kassapu un Gautamu. Statujas simbolizē laika nebeidzamo ritumu. Vēl templī ir tūkstošiem Budas tēlu, kā arī gari un dēmoni no pirmsbudisma laikiem. Visur atrodami planētu un mjanmiešu astronomijas simboli.
Budas relikviju glabātuves.
Švezandava pagoda Baganā. Šeit kā dārgas relikvijas glabājas daži pēdējā Budas mati, taču pagoda nosaukta hindu ziloņveidīgā dieva Ganeša vārdā.
Budas galvaskauss. Saskaņā ar nostāstiem, tas atradies vienā no Hadas (senpilsēta mūsdienu Afganistānas teritorijā) svētnīcām. Iespējams, jo pilsētas nosaukums Hadda - sanskritā nozīmē "kauls."
Lielas Budas figūras.
Puding. Hebejas province, Ķīna. Te ir 22 m augsto Budas statuju, lielākā koka Budas statuja pasaulē.
Pasaulē lielākais Buda. Ķīna, Dzjansi provinces DA, netālu no Jijanas pilsētas. 416 m garumā, 68 m augstumā. Pabeigta 2004.gada oktobrī, izkalta upes krasta klintī.
Saites.
Budisms un budisti.
