Burgundijas valsts
Ar Burgundijas valsti saprot vairākus valstiskus veidojumus dažāds laikos burgundiešu vēsturiski apdzīvotajā teritorijā.
No V gs. tā bija burgundiešu (ģermāņu cilts) karaliste ar centru Lionā. 534.gadā to galīgi pievienoja Franku valstij.
IX gs. Franku valsts sabrukšanas rezultātā izveidojās divas Burgundijas karalistes, ko sadalīja Juras kalnu grēda - Transjuras Burgundija (Augš-) un Cisjuras Burgundija (Lejas-) jeb Arelata. Ap 933.gadu abas šīs karalistes apvienojās vienā Burgundijas karalistē jeb Arelatā.
Burgundijas grāfiste jeb Franškonte.
Burgundijas hercogiste IX-XV gs. bija neatkarīga un stipra Eiropas valsts. Hercogs Filips III Labais (1419.-1467.g.) pievienoja Burgundijas hercogistei Pikardiju, Zēlandi, Holandi, Luksemburgu u.c. teritorijas. 1433.-1477.gadam Holandes novads atradās Burgundijas valstī.
Saites.
Burgundijas karaļi un hercogi.
