Blihers, Vasīlijs (1890.-1938.g.)
Krieviski - Васи́лий Константи́нович Блю́хер.
Krievpadomju militārais darbinieks.
Dzīvesgājums. Cēlies no zemnieku ģimenes.
I Pasaules kara dalībnieks, apbalvots ar diviem Jura krustiem un Jura medaļu.
KP biedrs no 1916.gada.
Pēc Oktobra apvērsuma 1917.gadā bija Čeļabinskas Kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs.
1918.gadā komandēja sarkankrievu karaspēku, kas sagrāva ģenerāļa Dutova baltgvardu armiju un ieņēma Orenburgu. Vadīja partizāņu armijas reidu 1500 km garumā Kolčaka armijas aizmugurē Urālos. Par sekmīgām kaujām pret balgvardiem Urālos pirmais Padomju Republikā 1918.gadā apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni.
1919.gadā Austreņu frontē un 1920.gadā Denvidu frontē 51.strēlnieku divīzijas komandieris
Par Kahovkas aizsardzību un Perekopa sturmēšanu apbalvots ar diviem Sarkanā Karoga ordeņiem (1920., 1921.g.).
No 1921.g. jūnija - 1922.gada jūlija Tālo Austrumu republikas kara ministrs un Tautas revolucionārās armijas virspavēlnieks.
1921.-1924.gados VCIK.
1924.-1927.gados Ķīnas revolucionārās valdības galvenais militārais padomnieks.
1929.-1938.gada oktobrim Tālo Austrumu Sevišķās armijas virspavēlnieks.
1930.-1938.gados PSRS CIK loceklis.
1934.gadā VKP CK locekļa kandidāts.
1935.gadā kļuva par Padomju Savienības maršalu.
1937.gadā kļuva par PSRS AP deputātu.
Staļina represiju laikā arestēts 1938.gada 22.oktobrī. Noslepkavots 1938.gada 9.novembrī.
Reabilitēts pēc nāves 1956.gadā.
