Barklajs de Tolli, Mihails (1761.-1818.g.)
Krieviski - Михаил Богданович Барклай-де-Толли.
Krievu armijas ģenerālis, poļu Kostjuško sacelšanās apspiedējs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1761.gadā Rīgā. Cēlies no skotu aristokrātu dzimtas.
Krievu kņazs kopš 1815.gada.
Ģenerālfeldmaršals kopš 1814.gada.
Kaut kad dzīvojis arī Tērbatā, Rātslaukuma malā.
Ņēmis dalību Očakovas ieņemšanā.
Izcēlies kaujā pie Pultuskas 1806.gadā, un ticis apbalvots ar 8.pakāpes Sv.Jura ordeni.
Pie Preisišeilavas tika ievainots rokā.
Tika nozīmēts par Somijas ģenerālgubernatoru, vēlāk ieņēma kara ministra amatu.
Napoleona I Krievijas karagājiena laikā (1812.g.). Napoleona I karagājiena sākumā bija krievu 1.Rieteņu armijas virspavēlnieks, tomēr drīzi noņemts no amata un viņa vietā nozīmēts M.Kutuzovs.
Ārzemju karagājiena laikā. Pēc Napoleona I karaspēka padzīšanas no Krievijas 1812.gada nogalē miliārā iniciatīva Eiropas austreņos bija krievu pusē. Ķeizars Aleksandrs I pretēji Kutuzovam vēlējās pilnīgu Napoleona I sakaušanu, par katru cenu. Pēc Kutuzova nāves aprīlī krievu armijas vadību pieņēma Pjotrs Vitgenšteins (Петр Витгенштейн), bet viņa vadītā krievu-prūšu armija tika sakauta kaujās pie Lutcas un Baucenes. Krievu-prūšu militārās neveiksmes noveda pie tā, ka krievu armijai nomainīja komandieri - tagad tās galvgali stājās Mihails Barklajs de Tolli. 1813.gada jūnija sākumā tika noslēgts pamiers uz diviem mēnešiem, kuru abas puses cerēja izmantot spēku sakopošanai, jo uz ilgstošu mieru neviens necerēja. Tobrīd galvenais bija jautājums - kam izdosies savā pusē pievilināt Austriju? Abus mēnešus to arī darīja.
De Tolli tika sakauts kaujā pie Odu kalna (Latvijā).
No Čivinātavas: "Šis slepkavnieks jāizliek kur muzejā kā "bērnu biedēklis."
Viņa kontā ir gan Očakova Ukrainā, gan somu-zviedru slepkavošana, ko vēl varētu "norakstīt uz ārēju" karu." Savukārt, viņa "nopelni" slepkavošanā Viļņā un Varšavā (~20,000 civilo dažās stundās) - bija karš pret "pilsoņiem.""
Aplūkojamie objekti.
Piemineklis bojā ejas vietā.
Piemineklis Igaunijā. Pēc Napoleona kariem De Tolli saņēma muižu Igaunijā.
Piemineklis Rīgā. Pieminekis tika uzsliets 1913.gada 13.oktbrī. Prezidents Zemgals un Tautu savienības intelektuālā kopdarba eksperts prof.Felsbergs pieminekļu aizsardzības likuma pieņemšanā atbalstīja Barklaja de Tolli pieminekļa nojaukšanu. Izcilais rektors, izglītības ministrs Ernests Felsbergs atbildot Zemgala prasībai par Barklaja de Tolli pieminekļa nojaukšanu Saeimā kā referents atzina: «pieminekļu noplēšanai, kuru uzglabāšana nav Latvijas valsts un tautas interesēs, pieminekļu valde neliks nekādus šķēršļus.»
Pēc krievu-ukraiņu kara sasināšanās 2022.gadā piemineklis kļuva par strīdus objektu. 2024.gada naktī no 30 uz 31.oktobri piemineklis kā krievu imperiālisma simbols tika demontēts.
