Bagrations, Pēteris (1765.-1812.g.)
Gruzīniski - პეტრე ბაგრატიონი (izrunā - Petre Bagrationi).
Krieviski - Петр Иванович Багратион.
Infantērijas ģenerālis, kņazs no senas gruzīnu aristokrātu dzimtas.
Radniecība. Tēvs - Ivans Bagrations, gruzīnu kņazs.
Dzīvesgājums. Dzimis Dagestānas Kizļarā, gruzīnu aristokrāta Ivana Bagrationa ģimenē.
1782.gadā iestājās krievu armijas dienestā, vairākus gadus dienēja Kaukāzā.
1785.gada jūlijā krita čečenu gūstā, kad šeiha Mansūra komandētā čečenu vienība sakāva pulkveža De Pierī vadīto krievu vienību pie Aldiem.
Ņēmis dalību krievu-turku karā (1787.-1792.g.), Očakovas cietokšņa ieņemšanā 1788.gadā.
Piedalījies A.Suvorova Itālijas karagājienos, komandēja avangardu Šveicē.
Izcēlās 1805.gada militārajā kampaņā. Austerlicas kaujā 1805.gadā komandēja krievu un austriešu armijas labo flangu. Viņa komandētie gvardi bija vienīgie kaujā, kas kādu brīdi spēja izrādīt pretestību Napoleona I frančiem, tomēr arī bija spiesti atkāpties.
Napoleona I Krievijas karagājiena laikā. Komandēja 2.Rieteņu armiju.
Pirms Napoleona I iebrukuma Krievijā piedāvāja Aleksandram I arī savu plānu. Viņš aicināja 1812.gada pavasarī sākt uzbrukumu un sagrābt Varšavu. Aleksandrs I šo plānu noraidīja, jo bija jau zināms, ka austreņu robežās Napoleons I tobrīd bija jau savācis 200 000 vīru lielu armiju, kas visu laiku vēl tika papildināta. Bagrations nebija to ņēmis vērā, tas kļuva par vienu no iemesliem, kādēļ visumā talantīgajam karavadonim tā arī neuzticēja krievu armijas virspavēlnieka amatu, dodot priekšroku Barklajam de Tolli un M.Kutuzovam.
Atkāpās ar savu armiju, lai vēlāk savienotos ar Barklaja de Tolli komandēto 1.Rieteņu armiju. 6.-8.jūlijam bija atstājies Bobruiskas cietoksnī atpūtai. Šeit Bagrations atstāja slimos un ievainotos, papildināja pārtikas krājumus un saņēma pusotra tūkstoša vīru pastiprinājumu. Kā vēlāk novērtējuši vēsturnieki, tieši pietura Bobruiskas cietoksnī ļāva Bagrationa armijai turpmāk būtiski paātrināt marša tempu un savienoties pie Smoļenskas ar M.Barklaja de Tolli komandēto 1.Rieteņu armiju, tā neļaujot piepildīties Napoleona I plāniem sakaut katru armiju atsevišķi. Iespējams, ka pretējā gadījumā Bagrationa armija spētu apvienoties ar Barklaja armiju tikai jau pie Maskavas.
Borodinas kaujā komandēja kreiso spārnu, un tika smagi ievainots. Nomira pēc 17 dienām.