Baduji
Viena no Indonēzijas tautiņām, mīt Javas salā, Bantenas provincē.
Pašnosaukums - Urang Kaneke.
Tūristam. Vienkāršākais veids, kā nokļūt pie badujiem, ir noīrēt Džakartā auto, kas pēcapmēram 4,5 stundām aizvedīs līdz Cibolegeras pilsētiņai. Tur jāņem gids, kas pie viena nokārtos arī atļauju. To var izdarīt arī pats, bet tas prasīs vairākas stundas.
Pie badujiem nav elektrības. naktī te nedrīkst ēst, izmantot smaržas, rotāties ar ziediem, aizskart naudu, sudrabu, nedrīkst griezt matus, nedrīkst turēt lielus mājlopus, nedrīkst tos iejūgt ratos. Nekādas elektroniskas vai mehāniskas ierīces, alkohola, ziepes, veļas pulvera, izglītības - vārdu sakot, nekādas civilizācijas.
Apraksts. Te ir ārējie baduji (Luar), kas ir vairāki tūkstoši, iekšējie baduji (Dalam), kas ir ap 400. Pēc cita iedalījuma ir 3 grupas - panampingi, dangka un tangtu (iekšējie baduji).
Ārējie baduji ir laipni un viesmīlīgi. Tiem ir 22 ciemi (Kaduketuka, Kadukolota, Gadžeboha, u.c.), kas veido tādu kā aizsargjoslu, tūristu un svešinieku uzņemšanai.
Iekšējie baduji - noslēgti, kontaktējas ar svešiem tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā. Viņiem ir tikai 3 ciemi - Cibeo, Cikertavana un Cikeusika, tajos dzīvo ap 40 ģimeņu, un tie atrodas ārzemniekiem noliegtā teritorijā - Tanah Larangan. Noliegtās teritorijss iekšienē atrodas pavisam nepieejama vieta Arca Domas, kur atrodas baduju svētvieta Gunung Kendeng. Svētvietā var ieiet tikai un vienīgi iekšējo baduju galvenais burvis un vadonis Pūns (Pu'un).
Ikdienā ar Indonēzijas varas iestādēm kontaktē baduju vadonis Jaro Dangkas, kas ir Pūna vidutājs. Reizi gadā Pūns sūta delegāciju ar simboliskām veltēm pie varas iestādēm uz Bantenas provinces galvaspilsētu Serangu.
Baduji audzē kokvilnu, tradicionāli auž.
Vēsture. XX gs. 30.gados Rietumindijas iekšlietu departamenta direktors Augusts Muhlenfelds personiski apmeklēja baduju teritorijas, un nolēma, ka nav atbalstāma viņu pārcelšana.
Tagad valdība uzstāj uz baduju bērnu sūtīšanu skolās, k;a arī mazliet spiež uz islāmu. Tamdēļ baduji uzslējuši arī mazu mošeju.
Reliģiskie priekšstati. Pēc nāves baduju dvēseles apvienojas ar augstāko dievību Bataru Tungalu. Galvenais baduju burvis Pūns tiek uzskatīts par dievības Bataru Tungalu tiešu pēcteci, spējot lasīt nākotni, citu cilvēku domas un vēl visu ko citu, kā jau kārtīgam šamanim pieklājas. Baduji uzskata, ka reizi gadā Pūns no Arca Doma atnes dievību vēsti, kā pareizi dzīvot nākamo gadu.
Iekšējie baduji ar savu askētisko dzīvesveidu un atteikšanos no visa nevajadzīgā, rūpējas par svēto mežu un visu pasauli. Pasaulei varot pienākt gals, ja kāds iejauksies viņu dzīvē.
Daudzi Javas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka baduji ir burvji. Šīs viņu pārdabiskās spējas ļauj pretoties civilizācijai un islāma spiedienam.
Avots: Lato Lapsa, "Visuma sargi svētajos mežos," "Sestdiena," 3.-9.augusts, 2012.g.
Saites.
Indonēzija.
