Boškovičs, Rudžers Josips (1711.-1787.g.)
Ruger Josip Boškovic'.
Horvātu filozofs, fiziķis, matemātiķis un astronoms.
Dzīvesgājums. Rože Boskovičs dzimis 1711.gada 18.maijā Dubrovnikā.
14 gadu vecumā viņš uzsāka mācības Romas jezuītu koledžā, kas bija viena no tā laika labākajām mācību iestādēm. Šo mācību iestādi viņš pabeidza ar izcilību un kļuvis par jezuītu ordeņa locekli. 8 gadus vēlāk jezuīts Boškovičs publicēja savu pirmo zinātnisko darbu - tas bija darbs par plankumiem uz Saules.
No 1740.gada Romas kolēģijas profesors.
1740.gadā Rože Boskovičs kļuva par Vatikāna zinātnisko padomnieku. Viņam tad bija tikai 29 gadi. Darbodamies šajā godpilnajā postenī, R.Boškovičs izveidoja observatoriju, nodarbojās ar ģeogrāfiskiem pētījumiem. Viņš nodevās arī arheoloģiskajiem meklējumiem Eiropā un Āzijā. Jezuītu mūks izrakumus veicis arī Hirsalikas pakalna apkaimē, kur pēc gandrīz 200 gadiem Heinrihs Šlīmanis uzgāja leģendāro Troju.
1764.-1770.gados Pāvijas universitātes profesors.
Horvātu mūka darbi kļuva pazīstami visā pasaulē. R.J.Boškoviču ievēlēja par Anglijas Karaliskās biedrības locekli, Francijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, Pēterpils Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli. Viņš darbojās ne tikai matemātikas un fizikas jomā, bet pētīja arī kaučuka izmantošanu rūpniecībā, procesu, kā odi pārnēsā malāriju. R.J.Boškovičs ar saviem pētījumiem pierādīja, ka dvēsele nevar atrasties konkrētā ķermeņa daļā. Taču visvairāk viņš pētījis gaismas, elektrības, magnētisma un vielas uzbūves teorijas.
Ģeniālā serbu mūka atklājumi zinātnē. Boškovičs veica meridiāna loka mērījumus, pētīja Zemes formu, komētu teorijas jautājumus. attīstīja dinamisku vielas uzbūves teoriju, kas saistīja G.V.Leibnica ideālistiskās filozofijas idejas ar Ī.Ņūtona gravitācjas teoriju.
Konstantīns Cialkoviskis savās dienasgrāmatās, kuras tika izdotas 1959.gadā, atzina, ka viņš ir Rože Boskoviča skolnieks un sekotājs, ka serbu mūks ir pirmatklājējs kosmonautikas jomā.
Var tikai apbrīnot horvātu mūka ģenialitāti, jo viņš XVIII gadsimtā būtībā paredzēja lielāko daļu izcilākā fiziķa Einšteina atklājumus un spēja izdarīt pat to, ko nespēja paveikt ģeniālais žīds. Teju vai 200 gadus pirms Einšteina Boškovičs formulēja Vienotā Visuma teoriju, sastādīja vienādojumus, kas pārvaldīja vienlaikus mehānikas, fizikas, ķīmijas un fizikas likumus.
Tā laika slavenie zinātnieki sava laikabiedra atklājumus uzskatīja par priekšlaicīgiem un bīstamiem. Tā Boškoviča atklājumus vērtējis izcilais franču zinātnieks Pjērs Simons Laplass. R.J.Boskovičs bija teorētiski pamatojis daudzas parādības, par kurām viņa laikabiedri nebija pat dzirdējuši, un kuras mūsu laikā sāka tikai pētīt.
Ko tad Boškovičs tādu atklāja? Te būs viņa atklājumu uzskaitījums:
· radioaktivitātes jēdziens;
· lauka kvantu teorija;
· atoma uzbūve;
· kvantu mehānikas principi;
· gaismas kvantu teorija u.c.
Boškviča teorētisko darbu vainagojums bija elementārdaļiņu atklāšana. Viņš apgalvoja, ka zeme, ūdens, uguns un gaiss sastāv no daļiņu, kurām nav ne svara, ne masas, kombinācijām. Tajā laikā šī tēze izsauca tikai Boskoviča kolēģu smaidus un jokus par filozofu akmens meklējumiem. Tikai mūsu laikos zinātnieki atklāja un aprakstīja kvarkus, no kuriem dažādu kombināciju ceļā var modulēt jebkuras elementārdaļiņas un pēc tam jau daudz sarežģītākus matērijas elementus.
Boškoviča darbu ietekme vēlāko laiku zinātnieku pētījumos. Ietekmēja XIX gs. 1.puses fiziķus. Izņemot Konstantīnu Ciolkoviski, citi zinātnieki, kuri veikuši atklājumus balstoties uz Boškoviča pētījumiem, nekad ne reizi nav pieminējuši savu priekšteci. Amerikāņu zinātnieka Vilarda Gibsa statistiskā mehānika, kura attīstījās XX gadsimta sākumā, patiesībā bija Boškoviča izstrādāta. Boškovičs bija arī autors Heizenberga darbos aprakstītajai laika-telpas teorijai, kas sastāv no neskaitāmiem punktiņiem - „zirnīšiem.” Un tā vārētu turpināt. Pat Einštena darbos esot jūtama Boškoviča darbu ietekme.
Dažas neparastas hipotēzes. Var pamatoti jautāt, no kurienes Boskovičs smēlās iedvesmu jeb, kas bija viņa zināšanu avots? Viņš savas dzīves laikā izdarīja tik daudz atklājumu, cik nespēja veikt nākamo zinātnieku paaudžu dižie prāti kopā. Lai veiktu tādus atklājumus, bija nepieciešams speciāls aprīkojums, laboratorija un sistemātiskas zināšanas, kas var rasties tikai no rūpīgām priekšteču zināšanu studijām.
Tāpēc ir izteikts fantastisks pieņēmums, ka R.J.Boškovičs ir zinātnieks no nākotnes, kas neticamā veidā, iespējams izmantojot „laika mašīnu,” nokļuvis tālā pagātnē. Izklausās neticami, vai ne? Vēl var apsvērt iespēju, ka mūks guvis zināšanas, kontaktējoties ar ceļotājiem laikā. Arī fantastisks un neticams pieņēmums.
Visbeidzot šāds pieņēmums. Boškovičs būs uzgājis kādu iepriekšējās civilizācijas zināšanu krātuvi un pacenties to atšifrēt.
Boškoviča attēls rotā Horvātijas 100 000 dināru naudas zīmi.
Saites.
Horvātija.
