Borodins, Aleksandrs (1833.-1887.g.)
Krieviski - Александр Порфирьевич Бородин.
Krievu komponists, ķīmiķis, krievu heroiski episkā simfonisma pamatlicējs, viens no klasiskā kvarteta radītājiem.
Dzīvesgājums. Dzimis 1833.gada 12.novembrī.
1856.gadā beidzis Pēterpils Medicīnas ķirurģijas akadēmiju.
1858.gadā kļuvis par medicīnas zinātņu doktoru.
1862.gadā iepazinās ar komponistu M.Balakirevu un kļuva par "Varenās kopas" locekli.
No 1874.gada vadījis Medicīnas ķirurģijas akadēmijas ķīmijas laboratoriju.
1877.gadā kļuva par akadēmiķi.
Ķīmijā pētījumi par broma un fluora atvasinājumu sintēzi, par aldehīdu polimerizācijas un kondensācijas reakcijām.
Miris 1887.gada 27.februārī.
Darbi. A.Borodina skaņdarbos vīrišķīga nosvērtība apvienota ar dziļu lirismu un emocionalitāti.
„Kņazs Igors.” 1869.-1887.g. Operu pabeidza kolēģi Nikolajs Rimskis-Korsakovs un Aleksandrs Glazunovs. Iestudēta 1890.g., Latvijā 1936.g.
3 simfonijas - 1. (1867.g.), 2. ("Varoņsimfonija" 1876.g.), 3. (1887.g., nepabeigta).
Simfoniskā glezna "Vidusāzijā" (1880.g.).
Instrumentālā kamermūzika - 2 stīgu kvarteti, 1879. un 1881.gados.
Skaņdarbi klavierēm.
Romances - "Dusošā kņaziene," "Tālās dzimtenes krastiem."
"Par visu, kā mums nav, mēs varam pateikties vienīgi sev pašam."
Saites.
Ķīmija un ķīmiki.
Krievija.
