Brigita
Vairums pētnieku ir vienisprātis, ka vārdam ir sakne brig, kas ir sena ķeltu sakne un nozīmē „augsts, cēls.” Iespējams, ka arī nosaukums Britānija cēlies no šīs dieves.
Sinonīmi un analogi. Braida - skotiem, Brigida – īriem, Brišī – Menas salā, Bridžeta, vai Brigantija („augstā”) – senajiem britiem brigantiem. Analoga gallu dievei, ko romieši sauca par Minervu.
Radniecība. Māte – Morrigana, kas uzskatīta arī kā Boana – Boinas upes dievība Mitas grāfistē Īrijā (Boinne – „baltā govs”). Tēvs – Dagda.
Raksturojums. Sena ķeltu dievība, kas cēlusies no senākas bronzas laika dievības, kuras pēdas izzūd gadsimtu dūmakā.
To asociē ar čūsku (skotu balādēs), taču visbiežāk ar putnu: par „Braidas putnu” sauca vanagu, kaņepīti – bigein Bride („mazais Braidas putniņš”), tilbīte – gille Bride („Braidas kalps”).
Pats noslēpumainākais Braidas tēls ir „Braidas burvju gulbis.” Bez skotu folkloras par to liecina vesela rinda vietvārdu Anglijā un Velsā, kas satur bārda „Braida” daļas: „Braida”, „Bri,” „Brid,” „Brait” un „Briga.” Pat vārda „Britānija” izcelsme ir no dieves Braidas.
Dievei bija ķeltu veltīti svētki 1.februārī. Tad parasti rīkoja gaiļu cīņas un svētkus sāka saukt par „Gaiļu cīņu dienu” (La Cath Choileach).
Pati interesantākā tradīcija Brigitas/Braidas sakarā ir gadskārtējā tās pēdu meklēšana. Skotijā svētku priekšvakarā tiek iekurta uguns un ticīgie izrunā svētās vārdu. Tad ģimene liekas gulēt un no rīta vēl siltajās oglēs tiek meklēts Braidas „nospiedums” jeb lorg – „pēda.” Tas var būt nesadedzis zariņš ar trim atzarojumiem, kas pēc formas atgādina putna kāju. Ja „pēdu” neatrod, tad vienīgais veids kā atgūt svētās labvēlību, ir nekavējoši doties uz triju strautu savienošanās vietu un nest upuri – tai vietā ierakt gaili vai vistu. Nav zināms cik veca ir šī tradīcija, bet pirmo reizi tā minēta sākot ar XV gs.
Meitas svētkos taisīja lelles no salmu kūļiem un izrotāja tās ar mirdzošiem akmentiņiem, prīmulām, sniegpulksteņiem un zaļiem zariņiem. Viskrāšņāko akmentiņu piestiprināja sieviešu lellei sirds apvidū – to sauca par „Braidas ceļazvaigzni” ( reul-iuil Bride ) un asociēja ar Bētlemes zvaigzni. Pēc tam lelles nesa pa ciemu meitenes baltās kleitās un izlaistiem matiem – jaunības un nevainības simboli.
Visai kārdinoši un loģiski būtu saistīt Braidu ar Gulbja zvaigznāju un tā simbolu – Putna Kāju, kā tas tradicionāli ir Ziemeļamerikas indiāņiem, taču tiešu pierādījumu šai versijai nav. Gan Putna Kājas simbols ir atrodams pie valliešu bardiem (apgrieztā veidā), kas asociē to ar gallu Minervu, kā romieši sauca Braidu/Brigitu.
Senajā Īrijā Bridžeta bija viena no trim māsām, kurām visām bija vienāds vārds. Tās bija dziedniecības, metalurģijas un poēzijas aizbildnes attiecīgi. Atbildīgā par poēziju sekoja arī burvju spēju izmantošanai. Viņa tāpat bija arī Leinstera (?) armijas aizbildne, kur Kilderas pilsētā atradās galvenais tās kulta centrs.
Kristiešu svētās veidolā Sv.Brigita tika uzskatīta par XV gs. īru vadoņa meitu, kuru pievērsa kristietībai Sv.Patriks.
Tāpat kā pagānu dievībām, arī Sv.Braidai bija savi zoomorfie totēmi un simboli.
Braida tāpat arī valdīja pār „uguni, mākslu un skaistumu... zem debesīm un jūras dzīlēs.”
Līdzīgi Brigantijai tika uzskatīta arī par neatkarības aizstāvi.
Viņa tika pielūgta arī romiešu okupācijas laikā, jo uz romiešu altāriem uzieti viņas vārda uzraksti.
Nostāsti. Kāda leģenda, visai izplatīta Skotijā, attēlo to kā Jēzus Kristus zīdītāju, kā arī „gēlu Mariju.” Citas leģendas pat viņu sauca par Jēzus māti, bet šo leģendu iespaidā Jēzu sāka dēvēt par „Braidas pieņemto dēlu”, bet Bētlemes zvaigzne pārvērtās par „mazās Braidas zvaigzni” (rionnag Brideog). Tautas teikās to salīdzināja ar Maltas krustu vai ar triju staru krustiem, kurus piestiprināja salmu lellēm, kuras sauca par „mazajām Braidām” (Brideog).
Īru leģenda stāsta, ka Braidu pašu zīdījusi balta govs ar rudām ausīm (Braidas mātes vārds tiek tulkots kā „baltā govs”).
Skotu balādēs, kuras pierakstījis folklorists Aleksandrs Karmaikls, tiek stāstīts par Braidu čūskas tēlā, kas „parādās no kurgāna” (Eivberijas kompleksa forma Anglijā!).
Objekti.
Viņas klātiene jūtama Eivberijas kompleksā. Vietējie iedzīvotāji par „Braidas akmeņiem „ sauc sarsēnu akmeņus, kas izmētāti apkārtnē. Vienu no strautiem – Sulouhedspringas avotu - uzskata par Braidas pielūgsmes vietu.
Sv.Braidas avots Londonas Sitijas rajonā.
Sv.Braidas avots Glāstonberijā Somersetas grāfistē.
Atradumi.
Vārda uzraksti uz romiešu altāriem.
Bīrensas bareljefs Damfrisšīrā. Te viņa attēlota kā romiešu Minerva – uzvarētājas kronī, ar globusu un šķēpu rokās.
Brigitas kults Anglijā. Vēl nesen nebija gandrīz nekādu liecību par to. Taču nesen Kornvelā Anglijas DR tika uzietas tādas liecības par Gulbja kultu, kas visdrīzāk saistīts ar Braidu un eksistējis šais vietās līdz pat XVII gs. Izrakumus vadīja Mērija Džefrisa.
Izrakumu rezultātā, kas noris kopš 2003.gada, upes krastā pie saldūdens avota Seivokas ciema tuvumā tika uzietas 28 bedres zemē, kas bija izklātas ar spalvām – pārsvarā ar gulbju spalvām. Bedres bija kvadrātainas vai taisnstūra formas lielākais 47 cm garumā un 20 cm platumā. Dažu bedru saturs bija iztukšots jau pirms arheologiem, bet citās tika uzietas spalvas, krams, gulbju dūnas un mazi kvarca akmentiņi. Sešu bedru saturs vispār izrādījās neaiztikts. Dažās bedrēs tika uzieti veseli putni: putnēni vai jaunuļi, kā arī olu atliekas ar pilnīgi noformētiem putnēniem tajās. Olu bija tik daudz, it kā šeit vietējie iedzīvotāji būtu nesuši ziedojumus. Radioaktīvā oglekļa metode vienai no bedrēm kā vecumu uzrādīja 1640.gadu.
Pētnieki uzgāja akmeņiem bruģētu ūdens rezervuāru ar lielu daudzumu vara piespraužu, kā arī audumu gabaliņus, cilvēku matus, ādas sloksnītes un dzelzs katla gabalu.
Pēc Mērijas Džefrisas domām daudz netiešu pazīmju liecina, ka šis Gulbju kults bijis saistīts ar Sv.Braidu. Tādējādi šis slepenais pagāniskais kults tika piekopts mazajā angļu ciemā, kura iedzīvotāji karojošā kristietisma laikā stipri riskēja.
Interesanti, ka zināma rituāla darbošanās ar gulbjiem sastopama vēl šobaltdien Anglijā – tā ir krāsotāju un vīndaru amatnieku brālību rīkotā gulbju svēršanas un gredzenoišanas ceremonija Temzā vasaras sākumā.
Saites.
Ķeltu mitoloģija.
