Buhāra
Uzbekiski - Buxoro.
Tadžikiski - Бухоро.
Sena Vidusāzijas pilsēta Uzbekijā, apgabala centrs.
Atrašanās vieta. Uzbekija, Zeravšānas ieleja, Buhāras oāze.
Iedzīvotāji - 50 000 (1939.g.), 63 000 91959.g.), 192 000 (1981.g.).
Vēsture. Pilsētas dibināšanas laiks precīzi nav zināms, bet saskaņā ar arheoloģiskajiem datiem tas ir I gs.pmē. Neršahs (X gs.) min leģendu, saskaņā ar kuru Buhāras cietoksni būvējis mītisks varonis Sijavušs.
VIII gs. Buhāra bija liels tirdzniecības, amatniecības un kultūras centrs Vidusāzijā.
VIII gs. 70.gados te notika Mukannas sacelšanās.
IX-X gs. bija Samanīdu valsts galvaspilsēta.
X gs. pilsētu ieņēma klejotāji karahanīdi.
980.gadā Buhārā piedzima slavenais tadžiku ārsts un dabaszinātnieks Ibn Sina.
XII gs. vidū pilsētu ieņēma karakitaji.
1206.-1207.gados Buhārā notika Melikšaha Sandžāra sacelšanās.
1220.gadā pilsētu ieņēma Čingizhans.
1238.gadā zemnieku un amatnieku sacelšanos pret mongoļiem un vietējiem feodāļiem pacēla kāds Mahmuds Tarabi (no Tarabas ciema Buhāras tuvumā). Dumpinieki pārņēma pilsētu un pasludināja Mahmudu par sultānu. Viņš sodīja ar nāvi tautas ienīstos valdniekus, bet pats tai pašā 1238.gadā krita kaujā pret mongoļiem.
1369.gadā pilsētu ieņēma Timurs.
XVI gs. sākumā pilsētu ieņēma klejotāji uzbeki.
XVI gs. beigās līdz pat XX gs. sākumam bija Buhāras hanistes galvaspilsēta.
1740.gadā persiešu Nadīršahs sekmīgi veda karadarbību pret uzbekiem Transoksānijā un ieņēma Buhāru.
No 1868.gada ietilpa Krievijas impērijā.
1920.gadā krievu lielinieki sagrāva pēdējā Buhāras emīra armiju un 2.septembrī ieņēma Buhāru.
1920.-1924.gados Buhāras Tautas padomju republikas galvaspilsēta.
Kopš 1938.gada Buhāras apgabala administratīvais centrs.
Padomju laikā 1964.gadā izstrādāts vecpilsētas rekonstrukcijas plāns - arhitekts V.Čuņihins u.c.
Aplūkojamie objekti. Buhāra ir muzejpilsēta, kurā saglabājušies ap 140 arhitektūras pieminekļi. Kā no "Tūkstoš un vienas nakts" pasakām izkāpusi ar viduslaiku pirtīm, velvēm slēgtiem tirgiem, flīzēm klātām medresēm un smalki grebtām mošeju fasādēm.
Arkas cietoksnis. IV-III gs.pmē. - XX gs. Līdz 1920.gadam tā bija Buhāras emīru rezidence. Kopējā platība - 3,9 ha. Cietoksnī saglabājušies parādes iebrauktuve ar XIX gs. vārtiem, pils mošeja - Džome (XVIII gs.), Kušbeka (premjerministrs) pagalms no XIX gs., XVII gs. troņa zāle, sveikšanas pagalms, staļļa pagalms. Mūsdienās te atrodas Buhāras muzeja-rezervāta centrālais birojs un novadpētniecības ekspozīcija.
VII gs. celtas medreses.
XII gs. mošejas.
Aleksandra Lielā pils. Drupas.
Ismaila Samani mauzolejs. IX gs. beigas - X gs. sākums.
Poikalāna ansamblis. Minarets (1127.g.), mošeja (XII gs., pārbūvēta XV-XVI gs.) un Miriaraba medrese (1536.g.).
Seifetdina Boharzī mauzolejs. XIII gs., pārbūvēts XIV-XV gs.
Bujankulihana mauzolejs. 1358.g.
Ulugbeka medrese. 1417.g.
Zargarāna tirdzniecības nams. XV gs.
Labihauza ansamblis. Kukeltaša medrese (1569.g., lielākā Vidusāzijā), Nadīra Divanbegi medrese (1620.g.) un Hanaka (1622.g.).
Abdullahana slēgtais tirgus. XVI gs.
Abdulazizhana medrese. 1652.g.
Čorminora medrese. 1807.g.
Balahauza ansamblis. Mošeja (1712.g.) un minarets (1917.g.).
Saites.
Buhāras apgabals.
