Bogīvejas kapulauks
Bogøvej.
Kapulauks Dānijā.
Staigājošā miroņa neitralizēšanas hipotēzi Birkas 959.kapa gadījumā it kā pierāda otrs Skandināvijā zināmais vīkingu laikmeta sievietes apbedījums ar atdalītu galvu – Bogīvejas kapulauka T kaps Dānijā. Šajā kapā tāpat kā Birkā bija apglabāta sieviete ar skandināviem raksturīgām apbedījuma piedevām. Mirusī bija guldīta zārkā, ķermeni tajā novietojot uz muguras. Rokas bija uzliktas uz iegurņa, bet kājas izstieptas. Kapa piedevās bija nazis, gliemežvāks un divas stikla krelles. Apbedītās galva atradās tai uz kreisās kājas, nedaudz zemāk par ceļakauliem. Tomēr kaulu izpēte un kapa piedevu novietojums pierādīja, ka galva sievietei atdalīta vēlāk, kad ķermenis jau bijis sadalījies. Kāds bija atracis kapu, no jau sadalījušās ķermeņa norāvis galvu un nometis to mirušajai uz kājām. To, ka galva norauta, nevis nocirsta vai nogriezta rāda kakla skriemeļi, uz kuriem nav griezumu vai cirtienu pēdas. Norautajai galvai bija salauzts apakšžoklis – vai tas darīts ar nolūku vai nevilšus, nav zināms. Tāpat, saprotams, nav zināms šādas rīcības iemesls, bet var pieļaut, ka arī šī sieviete dzīves laikā tikusi uzskatīta par maģisku spēku pārvaldītāju vai deviantu personu un, kad pēc tās nāves palicējus skāra kāda lielāka nelaime, viņi nolēma, ka vainīga ir mirusī. Tāpēc, lai apbedītā vairāk nevarētu atgriezties pie dzīvajiem un tiem kaitēt, kāds kapu atraka, norāva galvu un tad to atkal aizbēra.
Ja līdz šim šķita, ka Birkas 959.kaps, tāpat kā Bogīvejas T kaps visai pārliecinoši saistās ar apotropiskām darbībam ļaunā miroņa maģiskai “nomierināšanai,” tad zviedru arheologs, Lodzas universitātes Polijā asociētais profesors Martins Rundkvists tagad izvirzījis jaunu hipotēzi, saskaņā ar kuru 959.kapā apbedītās sievietes galvu kaut kad vēlāk ir izrakuši un piesavinājušies kapu aplaupītāji. Savu hipotēzi, kuru Rundkvists plašāk pamato šobrīd publicēšanai iesniegtā un pagaidām plašākam lasītāju lokam vēl nepieejamā rakstā “Manipulācijas ar cilvēku galvaskausiem Vendelas-Vīkingu perioda Zviedrijā un Dānijā,” arheologs balsta 959.kapa zīmējumā, kurā redzams, ka visi 7 tajā apbedītās sievietes skeleta kakla skriemeļi ir veseli, nebojāti. Attiecīgi – galva nav tikusi nocirsta, bet izņemta no kapa, kad ķermeņa mīkstie audi jau bija sadalījušies. Ja tā – kam pieder kapā atrastā galva? Vai tas būtu verga upurējums? Jādomā, arī to Rundkvists apspriež gaidāmajā rakstā. Jāpiebilst gan, ka nešaubāms un pārliecinošs Birkas 959.kapa noslēpuma atminējums, šķiet, tomēr nav iespējams, jo, kā norāda pats Rundkvists, Stolpes publicētais atsegtā kapa zīmējums ir vienīgā liecība par apbedījumu, kāda ir pētnieku rīcībā. Kastes, kurās atradās šī un vairāku citu Birkas kapulaukā atsegto apbedījumu kauli, XX gadsimta sākumā zaudēja attiecīgās signatūras un, lai arī tās joprojām glabājas Zviedrijas Vēstures muzejā, osteoloģiskais materiāls vairs nav identificējams ar attiecīgajiem kapiem un izmantojams, piemēram, makroskopiskai izpētei vai DNS analīzēm.
