Burtstabiņi, literas
Taisnstūrveida stabiņš no metāla, plastmasas vai koka ar reljefu burta vai zīmes attēlu, ko lieto tipogrāfiskā salikumā.
Burta attēlu pārklāj ar krāsu un iespiež uz papīra. Biežāk lieto metāla burtstabiņus, ko izlej no burtmetāla. Burtstabiņi sastāv no kājiņas, burta ciļņa (galviņas), burta veidola. Burtstabiņa izmērus noteic pēc bieznes, biezuma un augstuma, kas ir nemainīgs visiem burtstabiņiem.
Pirmo aparātu burtstabiņu liešanai izgudrojis un izgatavojis J.Gūtenbergs XV gs. 30.-40.gados Vācijā. Pirmās burtstabiņu liešanas mašīnas izgatavojuši 1838.gadā D.Brjūss ASV un 1862.gadā I.Džonsons Lielbritānijā.
Burtus, dažādas zīmes un ornamentu elementus (sektorus) zīmē mākslinieki. Pēc šiem attēliem no cieta metāla gatavo puansonus - reljefus tērauda spiedogus, ar kuriem izveido matrices. Matrici ievieto burtlejamā mašīnā, kurā automātiski lej attiecīgo burtu vajadzīgā daudzumā. Lielus afišu burtus gatavo no koka. Burtliešanā izmanto galvenokārt burtmetālu, retāk citu metālu sakausējumus, arī plastmasas.
