Bunds
Vispārējā žīdu strādnieku savienība Lietuvā, polijā un Krievijā - sīkburžuāziska nacionālistu organizācija.
Vēsture. Dibināta Viļņā 1897.gadā.
KSDSP I kongresā 1989.gadā "Bunds" iekļāvās lielinieku partijā kā autonoma organizācija.
Pakāpeniski "Bunds" kļuva par nacionālisma un separātisma ideju paudēju Krievijas strādnieku kustībā.
1901.gadā "Bunda" IV kongresā tika izvirzīta prasība KSDSP izveidot uz federatīviem pamatiem.
1903.gadā KSDSP II kongress noraidīja prasību atzīt "Bundu" par vienīgo žīdu strādnieku pārstāvi, un "Bunds" izstājās no KSDSP. V.Ļeņins asi nosodīja "Bunda" sludināto nacionālismu (cionismu?).
KSDSP IV kongresā 1906.gadā "Bunds" no jauna tika uzņemts partijas sastāvā, taču turpināja cīņu pret lieliniekiem. "Bunds" noraidīja pašnoteikšanās tiesību piešķiršanu nācijām un izvirzīja kulturāli nacionālās autonomijas lozungu.
1912.gadā KSDSP Prāgas konferencē par antipartejisku darbību "Bunda" locekļi tika izslēgti no partijas, vēlāk aktīvi iesaistījās antipartejiskā Augusta bloka izveidošanā.
1914.-1918.gados "Bunds" ieņēma nacionālistu pozīciju, atbalstīja Pagaidu valdību, naidīgi izturējās pret Oktobra apvērsumu.
1918.gadā "Bundā" izveidojās kreisais spārns, kura pārstāvji 1920.gada decembrī atteicās no cīņas pret padomju varu.
1921.gadā "Bunds" beidza savu pastāvēšanu, daļa biedru iestājās KK(b)P, daļa emigrēja un turpināja pretlieliniecisku darbību.
"Bunds" Latvijā. Latvijā "Bunda" organizācijas pastāvēja Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā un Liepājā. Latvijā "Bunds" izveidoja savienību ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (maziniekiem), darbojās līdz pat K.Ulmaņa apvērumasm 1934.gadā.
